Latvijas Bankas konference 2015: "Quo vadis, Eiropa? Kā panākt izaugsmi tautsaimniecībās ar augstu parāda līmeni?"

Konferences kopsavilkums - videorelīze

Konfereces videoieraksti (LAT)

Konferences atklāšana, Ilmārs Rimšēvičs, Latvijas Bankas prezidents

I paneļdiskusija. Valsts parādu pieaugums: vēsturiskais un akadēmiskais skatījums

• Vēsturiskā pieredze: vai lielāki parādi rada lielākus ienākumus?
• Kad un kā fiskālā ekspansija sāk kļūt neefektīva – finanšu tirgu loma un ārējais spiediens kopumā
• Vai pašreizējais Eiropas parāda līmenis ir ilgtspējīgs (ņemot vērā tādus pamatrādītājus kā demogrāfija utt.)?

Luišs A. V. Katao (Luis A. V. Catão), Starptautiskā Valūtas fonda un Apvienotā Vīnes institūta vecākais ekonomists

Tomass Greness (Thomas Grennes), Ziemeļkarolīnas štata Universitātes ekonomikas goda profesors

Keniči Ueda (Kenichi Ueda), Tokijas Universitātes Ekonomikas fakultātes asociētais profesors

Moderators: Džons O'Donels (John O'Donnell), Reuters žurnālists

II paneļdiskusija. Kādas problēmas lieli valsts parādi rada monetārajai politikai?

• Vienotas monetārās politikas savietojamība ar decentralizētām fiskālajām politikām
• Liela valsts parāda ietekme uz monetārās politikas transmisijas mehānismu
• Fiskālās un monetārās politikas reaģēšana krīzes situācijā un to mijiedarbība

Ivans Miklošs (Ivan Mikloš), Slovākijas Republikas Parlamenta deputāts, bijušais finanšu ministrs

Peters Prāts (Peter Praet), Eiropas Centrālās bankas Valdes loceklis

Ilmārs Rimšēvičs, Latvijas Bankas prezidents

Tuomass Sārenheimo (Tuomas Saarenheimo), Somijas Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks

Moderators: Nīlss H. Bīnemanis (Niels H. Bünemann), TV2 Danmark komentētājs un korespondents finanšu jautājumos

Konferences atklāšana

Ilmārs Rimšēvičs ir Latvijas Bankas prezidents kopš 2001. gada; pirms tam viņš bija Latvijas Bankas prezidenta vietnieks. Kā Latvijas Bankas prezidents viņš kopš 2014. gada ir Eiropas Centrālās bankas Padomes loceklis, bet kopš 2004. gada ir Eiropas Centrālās bankas Ģenerālpadomes loceklis. 20. gs. 90. gados viņš bija Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs. Ilmārs Rimšēvičs ir Latvijas pilnvarotais Starptautiskajā Valūtas fondā, pirms tam bija pilnvarotā vietnieks.

Ilmārs Rimšēvičs ieguvis maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Klārksona Universitātē (ASV) un bakalaura grādu ekonomikā un starptautiskajās tirdzniecības attiecībās Rīgas Tehniskajā universitātē. 

I paneļdiskusija. Valsts parādu pieaugums: Vēsturiskais un akadēmiskais skatījums

Luišs A. V. Katao (Luis A. V. Catão) ir Starptautiskā Valūtas fonda un Apvienotā Vīnes institūta vecākais ekonomists. Pirms iecelšanas amatā Vīnē viņš bijis Starptautiskā Valūtas fonda Makroekonomikas departamenta Atvērtās tautsaimniecības nodaļas vadītāja vietnieka p.i., t.sk. risinājis jautājumus saistībā ar valstīm, kurās tiek īstenotas apjomīgas finansiālās palīdzības programmas. Pirms darba uzsākšanas Starptautiskajā Valūtas fondā viņš bijis Londonas Universitātes asociētais profesors un tās Latīņamerikas studiju institūta pētnieks.

Luiša A. V. Katao pētniecības darbs ietver starptautiskās finanses un atvērtās tautsaimniecības makroekonomiku, īpaši pievēršoties uzņēmējdarbības cikliem, monetārajai un valūtas kursa politikai, kā arī valsts riskam. Jaunākajos pētījumos viņš galveno uzmanību velta valstu tekošo kontu izvērtēšanai, monetārās politikas noteikumu izvēlei preču cenu šoka apstākļos, eiro zonas parādu krīzei un Brazīlijas tautsaimniecības izaugsmei. Viņa pētījumi un raksti publicēti American Economic Review, Journal of Monetary Economics, Journal of International Economics, Journal of Development Economics un citos specializētajos žurnālos. Viņš regulāri sniedz prezentācijas augsta līmeņa akadēmiskās un politiskās konferencēs. Viņa darbs atspoguļots dažādos plašsaziņas līdzekļos, piemēram, The Economist, The Financial Times, The Herald Tribune, The Washington Post un Valor Econômico.

Luišs A. V. Katao ieguvis bakalaura grādu elektrotehnikā un ekonomikā (ar izcilību) Riodežaneiro Federālajā universitātē, kā arī maģistra un doktora grādu ekonomikā Kembridžas Universitātē.

Tomass Grenness (Thomas Grennes) ir ASV Ziemeļkarolīnas Štata universitātes ekonomikas goda profesors. Viņš bijis Rīgas Ekonomikas augstskolas ekonomikas viesprofesors. Viņš ir grāmatas The Economics of World Grain Trade līdzautors (kopā ar Mēriju Terzbiju (Marie Thursby) un Polu R. Džonsonu (Paul R. Johnson)) un grāmatas International Economics autors. Tomass Grenness publicējis žurnālu rakstus par daudzām starptautisko finanšu un tirdzniecības tēmām, t.sk. jaunākos pētījumus par valsts parāda ietekmi uz tautsaimniecības izaugsmi, valsts investīciju fondu ekonomiku, attāluma un tīklu ietekmi uz starptautiskās tirdzniecības modeli, kā arī par t.s. lielās mērenības kāpumu un mazināšanos. Viņš ir emuāra Thoughts from Across the Atlantic līdzautors interneta vietnē www.EconoMonitor.com.

Lukrēcija Reihlina (Lucrezia Reichlin), Londonas Biznesa skolas profesore, ieguvusi Modenas Universitātes (Itālija) Laurea grādu ar izcilību ekonomikā (1980) un ekonomikas doktora grādu Ņujorkas Universitātē (ASV; 1986). UniCredit Banking Group neatkarīgā direktore bez izpildpilnvarām un Riska komitejas locekle (kopš 2009. gada aprīļa).

No 2005. gada līdz 2008. gada septembrim Lukrēcija Reihlina vadīja ECB Pētniecības ģenerāldirektorātu, bijusi profesore Université Libre de Bruxelles (Beļģija) un viesprofesore Kolumbijas Universitātē (ASV), kā arī vairākās citās institūcijās. Eiropas Politikas pētniecības centra (CEPR) un Eiropas Ekonomikas asociācijas locekle. Daudzu institūciju zinātnisko padomju locekle. Saņēmusi daudzas stipendijas un godalgas. Viena no Journal of Applied Econometrics redaktoriem, Now-Casting Economics Ltd. līdzdibinātāja un Commission Economique de la Nation (Francijas finanšu un ekonomikas ministra Konsultatīvās padomes) locekle. 

Viņas pētījumi publicēti American Economic Review, Review of Economic Studies, Review of Economics and Statistics, Journal of the American Statistical Association u.c. izdevumos. Viņa ir autore daudzām publikācijām ekonometrijas teorijas, praktiskās ekonometrijas, ekonomiskās attīstības cikla, monetārās politikas u.c. jomās, vairāku grāmatu un pētījumu autore un konferenču galvenā referente. Lukrēcija Reihlina ir eksperte prognozēšanas, ekonomiskās attīstības cikla analīzes un monetārās politikas jomā. Dažas viņas izstrādātās metodes plaši izmanto pasaules valstu centrālās bankas.

Keniči Ueda (Kenichi Ueda) ir Tokijas Universitātes Ekonomikas fakultātes asociētais profesors. Viņš ir arī Japānas Finanšu ministrijas Muitas, tarifu, valūtas un citu darījumu padomes loceklis. Viņa pētnieciskais darbs veltīts saiknēm starp finanšu sistēmām un makroekonomiskajām norisēm. Viņa pētījumi publicēti nozīmīgākajos akadēmiskajos žurnālos, t.sk. Review of Economic Studies un Journal of Economic Theory.

2000.–2014. gadā Keniči Ueda strādājis Starptautiskajā Valūtas fondā, galvenokārt Pētniecības departamentā, kur sākotnēji pildījis ekonomista pienākumus, bet vēlāk kļuvis par vecāko ekonomistu. 2011.–2012. gadā bijis arī vieszinātnieks Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta Ekonomikas departamentā. 2000. gadā ieguvis doktora grādu ekonomikā Čikāgas Universitātē. Pēc bakalaura grāda ekonomikā iegūšanas Tokijas Universitātē un pirms studijām doktorantūrā strādājis Japānas Finanšu ministrijā.

Moderators Džons O'Donels (John O'Donnell) ir žurnālists, kas strādā Londonā, Vācijā un Briselē. Viņš sniedz informāciju par ekonomikas, finanšu krīzes, Vācijas, rūpniecības, banku un Eiropas lietu jautājumiem.

Pildot Reuters korespondenta pienākumus Vācijā un Briselē (2004–2014), viņš atspoguļojis reģiona ekonomisko krīzi no tās pirmsākumiem līdz kulminācijai un sekojis ES vadītāju reakcijai uz to. Viņš ieguvis Vācijas Žurnālistikas balvu par dažādu jautājumu – sākot ar valsts iesaistīšanos Vācijas banku glābšanā un beidzot ar Eiropas Centrālās bankas plānu atvieglot aizdevēju piekļuvi finansējumam – atainošanu. Džons O'Donels publicējis arī pētnieciskās žurnālistikas ziņojumus. Viņš iesaistās radio un televīzijas diskusijās par Eiropas jautājumiem. 1999.–2004. gadā strādājis The Sunday Times Londonā un rakstījis ziņas, komentārus un analītiskus rakstus un veidojis aprakstus par cilvēkiem, kuri iesaistījušies uzņēmējdarbībā Apvienotajā Karalistē.

Džons O'Donels ieguvis grādu (ar izcilību) uzņēmējdarbībā un jurisprudencē Dublinas Universitātes koledžā.

II paneļdiskusija. Kādas problēmas lieli valsts parādi rada monetārajai politikai?

Ivans Miklošs (Ivan Mikloš) bijis Slovākijas Republikas Ministru prezidenta vietnieks un finanšu ministrs (2002–2006, 2010–2012), Ministru prezidenta vietnieks un ekonomikas ministrs (1998–2002), kā arī privatizācijas ministrs (1991–1992). Viņš bijis domnīcas MESA10 līdzdibinātājs un vadītājs (1992–1998). 2006.–2010. gadā un kopš 2012. gada – Slovākijas Republikas Parlamenta deputāts. 2014. gadā iecelts par MESA10 prezidentu un kļuvis par Ukrainas Valsts reformu padomes Starptautiskās konsultatīvās padomes un VoxUkraine locekli. Kopš 2015. gada viņš ir Ukrainas finanšu ministra galvenais padomnieks un Ukrainas tautsaimniecības attīstības un tirdzniecības ministra padomnieks.

Ivans Miklošs bijis viens no Slovākijas ekonomiskās pārveides vadītājiem. Viņš devis lielu ieguldījumu Slovākijas Republikas kļūšanā par OECD dalībvalsti un uzsācis plašu un efektīvu nodokļu reformu. Viņš bijis atbildīgs par valdības īstenoto tautsaimniecības pārstrukturēšanu un fiskālo konsolidāciju. Mikulāša Dzurindas otrā valdība (2002–2006), kas ieviesa Ivana Mikloša atbalstītus stingrus taupības pasākumus un visaptverošu strukturālo reformu programmu (nodokļi, sociālā joma, pensijas, veselības aprūpe, valsts finanses, darba tirgus), pazīstama kā to reformu īstenotāja, kuras Slovākijai deva iespēju 2009. gadā pievienoties eiro zonai. 2004. gadā žurnāls Euromoney Ivanu Miklošu atzinis par gada labāko finanšu ministru un Pasaules Bankas ziņojumā Doing Business viņš nosaukts par izcilāko uzņēmējdarbības reformu ieviesēju. Ivans Miklošs ir autors Book of Reforms (2005), Rewriting the Rule (2001), kā arī desmitiem pētījumu un rakstu, kas publicēti ekspertu un populāros preses izdevumos.

Peters Prāts (Peter Praet) ir Eiropas Centrālās bankas Valdes loceklis kopš 2011. gada. Viņš ir atbildīgs par ekonomikas un cilvēkresursu, kā arī budžeta un organizācijas jautājumiem.

Pirms darba uzsākšanas Eiropas Centrālajā bankā Peters Prāts bijis Nationale Bank van België/ Banque Nationale de Belgique izpilddirektors (2000–2011), kur viņa atbildības jomā bijusi starptautiskā sadarbība, finanšu stabilitāte, kā arī finanšu infrastruktūru un maksājumu sistēmu uzraudzība. 2002.–2011. gadā viņš bijis arī Beļģijas Banku, finanšu un apdrošināšanas komisijas Vadības komitejas loceklis un bijis atbildīgs par banku un apdrošināšanas prudenciālo politiku.

Peters Prāts bijis Beļģijas Finanšu ministrijas biroja vadītājs (1999–2000), Générale de Banque un Fortis Bank galvenais ekonomists (1988–1999), Université Libre de Bruxelles ekonomikas profesors (1980–1987) un Starptautiskā Valūtas fonda ekonomists (1978–1980). Viņš darbojies vairākās augsta līmeņa starptautiskās komitejās, t.sk. Bāzeles Banku uzraudzības komitejā, Maksājumu un norēķinu sistēmu komitejā, Globālās finanšu sistēmas komitejā un Eiropas Banku iestādē, un bijis Starptautisko norēķinu bankas Direktoru valdes locekļa pirmais vietnieks (2000–2011).

1980. gadā Peters Prāts ieguvis doktora grādu ekonomikā Université Libre de Bruxelles.

Tuomass Sārenheimo (Tuomas Saarenheimo) ir Somijas Finanšu ministrijas pastāvīgais sekretāra vietnieks un ir atbildīgs par starptautiskiem un finanšu jautājumiem. Darbu šajā ministrijā viņš uzsācis 2013. gadā. Savā pašreizējā amatā viņš ir ES Ekonomikas un finanšu komitejas, Eiro darba grupas, Eiropas Stabilitātes mehānisma Direktoru valdes un Eiropas Finanšu stabilitātes fonda Direktoru valdes loceklis.

Tuomass Sārenheimo neilgi pildījis vairākus amatus Suomen Pankki – Finlands Bank, kur savu karjeru beidzis kā galvenais ekonomists un Monetārās politikas un pētniecības pārvaldes vadītājs. Viņš bijis arī Starptautiskā Valūtas fonda Ziemeļvalstu un Baltijas valstu biroja izpild­direktors, Eiropas Komisijas valsts eksperts un Helsinku Universitātes pētnieks.

1989. gadā Tuomass Sārenheimo absolvējis Helsinku Universitāti, kur 1994. gadā ieguvis arī doktora grādu ekonomikā.

Moderators Nīlss H. Bīnemanis (Niels H. Bünemann) ir neatkarīgs Frankfurtes pie Mainas komentētājs finanšu jautājumos, saistīts ar Dānijas raidorganizāciju TV2. Viņš darbojas arī kā ārštata žurnālists un padomnieks komunikācijas jautājumos. No 1999. gada februāra līdz 2014. gada septembrim Nīlss H. Bīnemanis bijis Eiropas Centrālās bankas galvenais preses sekretārs un lasījis lekcijas par centrālo banku darbību dažādos Eiropas forumos. 2008. gadā viņš uz gadu bijis norīkots darbā Starptautiskā Valūtas fonda Plašsaziņas līdzekļu nodaļā Vašingtonā. Pirms darba uzsākšanas Eiropas Centrālajā bankā viņš bijis žurnālists finanšu jautājumos un kādu laiku strādājis par sabiedrisko attiecību vadītāju privātajā sektorā. Kopš 2007. gada viņš vada Central Banking Publications Kembridžā (Apvienotā Karaliste) organizētos gadskārtējos seminārus par centrālo banku komunikāciju.

Nīlss H. Bīnemanis ieguvis maģistra grādu ekonomikā Orhūsas Universitātē (Dānija).

Atskats uz konferenci Oļega Krasnopjorova blogā: #QuoVadis jeb viss, ko jūs gribējāt zināt par valsts parādu/ECB aktīvo monetāro politiku, bet kautrējāties pajautāt.