Latvijas Bankas tautsaimniecības konference 2019

Ekonomista Oļega Krasnopjorova diskusijas materiālā "Darbaspēka rezervju anatomija Baltijas valstīs: skats 15 gadu pēc pievienošanās ES" pētītas iekšējās un ārējās darbaspēka rezerves Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Būtiskas iekšējās darbaspēka rezerves ir gan joprojām augsta dabiskā bezdarba veidā, gan arī slēptā bezdarba veidā, jo daudzi ekonomiski neaktīvi iedzīvotāji ir pieejami darbam, bet nav aktīvi iesaistīti darba meklējumos.

Lasīt diskusijas materiālu.

5.09.2019. Krista Kalnbērziņa, Ko demogrāfijas izaicinājumi nozīmē Baltijas valstu darba tirgum?

12.09.2019. Oļegs Krasnopjorovs, Kāpēc Baltijas valstu darbaspēka rezerves ne tuvu nav izsmeltas

18.09.2019. Ludmila Fadejeva, Darba tirgus reformas ES: kāda nozīme ir darba tirgus regulējumam?

27.09.2019. Kristofers Pone, Vents Vīksna, Vai darba tirgū spēsim konkurēt ar mākslīgo intelektu?

Uzņēmēju viedokļi par situāciju Baltijas darba tirgū

Uzņēmēji par automatizācijas pievilcību

Automatizācijas piemēri Baltijas valstīs

Vai roboti aizstās cilvēkus?

Arī Baltijā top mākslīgā intelekta risinājumi

Skatieties video, kādi mākslīgā intelekta risinājumi top Baltijā un kādas pašu mājās veidotas gudrās tehnoloģijas jau tiek izmantotas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumos. Arī šī video tekstu ierunājis robots jeb valodas tehnoloģiju platformas hugo.lv rīks.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas eksperta, pētījuma "OECD Employment Outlook" redaktora Andrea Basanini prezentācija.

Latvijas Bankas ekonomista Ulda Rutkastes prezentācija par Baltijas valstu darba tirgus izaicinājumiem un iespējām.

Konferences pirmā daļa: "OECD Employment Outlook" redaktora Andrea Basanini ievadreferāts un paneļdiskusija "Kā nodrošināt veselīgu darba tirgu: politikas perspektīvas Baltijas valstīs".

Konferences otrā daļa: paneļdiskusija "Mākslīgais intelekts, automatizācija un nodarbinātības nākotne: izaicinājums vai iespēja Baltijas valstīm?".

Latvijas Bankas 16. gadskārtējā konferencē 2019. gada 2. oktobrī tika spriests par nākotnes iespējām un izaicinājumiem darba tirgū. Temats tieši saistīts ar nacionālās centrālas bankas pamatuzdevumu – stabilu inflāciju "tuvu, bet zem 2%", ko ietekmē kā algu attīstība un patēriņš, tā biznesa cikla, demogrāfijas un arī citi ilgtermiņa faktori darba tirgū. 

• Jautājumi visnotaļ praktiski: kas gaida turpmāk? Kā prātīgāk rīkoties politikas lēmējiem, uzņēmumiem, iedzīvotājiem, zinot darba tirgus izaicinājumus? Vai automatizācija ir veids, kā nepalikt vidēju ienākumu slazdā un kā audzēt  ražīgumu un ienākumus, pie tam strauji aptverot iespējami plašu sabiedrību?
• Auditorija krāsaināka nekā sausi akadēmiskā forumā: ekonomisti, politikas veidotāji, mūžizglītības veicināji, bet arī spilgti praktiķi – uzņēmēji, personāla vadītāji, jaunuzņēmumi.

Visā Baltijā darba tirgus ir uzkarsis, uzņēmēji pēdējos gados to jūt kā darba roku trūkumu, iedzīvotāji – kā zemu bezdarbu, algu kāpumu. To izsaukušas gan strukturālas megatendences kā sabiedrību novecošanās, zema dzimstība, tehnoloģiju iespējas, gan tautsaimniecības attīstības cikls. Proti, reģionā ekonomikas šūpoles labu laiku gājušas augšup, vienlaikus darba roku pieprasījums nesatiekas ar piedāvājumu.

Ko tad darīt? Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova pētījumā uzsvars uz vietējām darba rezervēm, kas ne tuvu nav izsmeltas: vairāk nekā 25 tūkstoši nenodarbināto Igaunijā, 55 tūkstoši Latvijā un 85 tūkstoši Lietuvā. 

• Šķietami vienkāršs risinājums būtu darbaspēku ievest (tepat netālu, piemēram, Ukrainā algas no Baltijas atšķiras tikpat, cik Baltijā no Lielbritānijas pirms 15 gadiem, kad šejienieši brauca turp)…
• Bankas ekonomistu ieteikums: tālredzīgāk aktivizēt pašu cilvēkus – tas maksās, bet būs gudra investīcija, jo aiztaupīs sociālā atbalsta maksājumus mūža garumā. Lielākās darbaroku rezerves Baltijā ir divās grupās – jaunieši (pietrūkst duālās profesionālās izglītības ar praksi uzņēmumā) un pusmūža vīrieši 45-65 gadu vecumā (izglītība "ar bārdu", vājas datorprasmes un veselība, kas sāk klibot).
• Nodarbinātības valsts aģentūras vadītāja atgādināja par valsts atbalsta programmu, kas pieejama darba meklētāju ģeogrāfiskās mobilitātes uzlabošanai, lai bezdarbnieks dotos no vietas, kur darba nav, uz vietu, kur tas ir, jo patiesība ir skarba: labi apmaksāts darbs klāt nenāks! Latvijā jādodas to meklēt uz Rīgu vai citu lielāku pilsētu.

Visumā pozitīvā noskaņā un bez nolemtības tika secināts: lai Baltija ietu laikam līdzi, lai iedzīvotāji turpinātu pelnīt vairāk, tehnoloģiju ieviešana ir neizbēgama – to dara visi, tas ir viens no priekšnoteikumiem, lai baltieši nākotnē nedzīvotu zemu ienākumu sabiedrībā.

• Pāreja nenotiks pati no sevis, un jārēķinās, ka nebūs par brīvu.
• Daudz uzmanības nāksies veltīt sociālās drošības tīklam. Apsverams, vai izmaksas sedzamas, apliekot ar nodokli tehnoloģiju radītāju peļņu – tos uzņēmumus, kuri pelna, piemēram, padarot liekas šoferu darbavietas u.tml.

Vai baltieši tam ir gatavi? Sākts ir, bet jādara krietni vairāk: robotu un darbinieku skaita attiecībā ievērojami atpaliekam no kaimiņiem Ziemeļvalstīs, kas agrīni sāpīgi izjuta Ķīnas zemo algu spiedienu. Šķēršļi? 

• Baltiešu uzņēmumi mazi, nejaudā investēt automatizācijā, lai remdētu darbaspēka trūkumu; viens risinājums – apvienošanās;
• citviet algu līmeņi uzņēmējam vēl ļauj iepauzēt ar automatizāciju, bet vēl ticamāk – trūkst informācijas par pieejamajām tehnoloģijām, un te var līdzēt valdības programma kā, piemēram, Dānijā, kas finansiāli un informatīvi atbalsta konkrētu uzņēmumu automatizācijas projektus.

Pārejā uz tehnoloģijām iesaistāmi visi – kā uzņēmēji, tā iedzīvotāji.
 
Bailes, ka automatizācija atņems darbu, mūs pavada jau 100 un vairāk gadu, bet šajā periodā nodarbinātība pieaugusi. Pēdējos 30 gados ražošanā automatizācijas dēļ darbavietas sarukušas, bet pakalpojumos divkāršojušās, audzējot augsti kvalificēto darbinieku daļu. Automatizācija gan maina darba tirgu, bet cilvēkiem tā ir iespēja atvieglot darbu, strādāt produktīvāk, pelnīt labi, tik jābūt gataviem atkal mācīties un trenēt sociālas prasmes.

Uzņēmēji sev atgādināja: pašiem vairāk jāiesaistās digitalizācijā un automatizācijā, jāredz, ko dara konkurenti. Agrie jauno tehnoloģiju ieviesēji drošināja, ka automatizācijas nāk par labu gan uzņēmumam, gan darbiniekam (kāpj peļņa, kvalitāte, monotono un smago darbu paņem robots, darbinieks apgūst jaunas prasmes ar mašīnu). Viens no mīnusiem – pārāk liels uzsvars uz konkrētiem automātiem nozīmē elastības zudumu.

Ekonomisti uzņēmējiem piekodināja, ka ienākumu konverģencei ar turīgākajām valstīm Baltijā šobrīd akcents liekams uz ieguldījumiem zināšanās, jo fiziskais kapitāls jau uzkrāts cienījams.

Sevišķa, protams, ir valsts politikas loma – veidot kopējo uzstādījumu tehnoloģiju pārejai, bet arī ieguldīt profesionālajā un pieaugušo mūžizglītības sistēmā, to ievērojami paplašinot, lai pāreja sociāli un citādi gludāka (pagaidām datorprasmes vēl arvien zemas mehānisku, fizisku darba darītāju vidū, kur automatizācijas "risks" augsts). Uzņēmēji valdībai atgādināja, ka valstis, kuras labāk tiek galā ar ekonomikas ciklu svārstībām, dzīvo labāk – pārtikušāk, un centrālās bankas makroekonomisti neatpalika, pieminot, cik svarīga joprojām ir pretcikliska politika: ietaupi, kad pieaugums, lai jaudā stimulēt tautsaimniecību krīzē.

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs blogā apkopojis 2019. gada tautsaimniecības konferencē izskanējušās atziņas par darba tirgus izaicinājumiem.