Latvijas darba tirgus temperatūra – komfortabla valsts attīstībai

Nodarbināto skaits gada laikā pieauga (par 1.8%), tomēr tautsaimniecības attīstība turpinās galvenokārt pa produktivitātes sliedēm. Pēdējos četros gados nodarbināto skaits gandrīz nemainījās, jo lielāku iedzīvotāju līdzdalību darba tirgū (īpaši vecumgrupā virs 55 gadiem) un bezdarba samazinājumu (visās vecumgrupās) kompensēja iedzīvotāju skaita sarukums, jo īpaši jauniešu vidū (skatīt attēlu).

Attēls. Nodarbināto skaita gada pieauguma temps komponenšu dalījumā (procentu punkti; 2014. – 2017. gadā vidēji) 

Tas, ka bezdarbs pēdējā gada laikā noslīdēja zem dabiskā līmeņa, nenozīmē, ka turpmāk mazināt bezdarba līmenis nav iespējams vai arī nevajag to darīt. Dabiskais bezdarbs Latvijā ir ievērojami augstāks nekā Igaunijā, Vācijā vai Čehijā; nemēģināt to mazināt ar pārdomātām kompetenču attīstības un reģionālās mobilitātes programmām, kā arī  ilgtermiņā – uzlabojot izglītības un veselības aprūpes kvalitāti, nozīmētu nepiedodamu cilvēkkapitāla izšķērdēšanu.

Tomēr skaidrs arī, ka papildu iekšzemes pieprasījuma stimulēšana šobrīd nestu vairāk risku nekā labuma. Velkot paralēles ar baseinu, ūdens temperatūra (biznesa cikls) un ūdens kvalitāte (strukturālais bezdarbs) ir divas atšķirīgas dimensijas. Kā ūdens attīrīšanas iekārtu nevar aizvietot ar papildu uzsildīšanas iekārtām, tā arī kompetenču attīstību nevar aizvietot ar papildu iekšzemes pieprasījuma stimulēšanu.

Vai šī brīža darba tirgus temperatūra jau nav par karstu? Tautsaimniecībai balansējot ap makroekonomisko līdzsvaru, šis jautājums ekonomistu vidū jau vairākus ceturkšņus rada pamatotas bažas (piemēram, sk. šeit un šeit). Tas, ka atalgojums pēdējo gadu laikā palielinās straujāk par darba ražīgumu, vai arī tas, ka turpina pieaugt pamatinflācija [1], ir tieši Latvijas darba tirgus uzsilšanas sekas. Skaidrs, ka atalgojuma īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā nevar augt mūžīgi, tomēr līdz šim par nopietnām konkurētspējas problēmām tas neliecina – rekordaugsts ir uzņēmumu īpatsvars, kas nesaredz būtiskus šķēršļus uzņēmējdarbībai; stabili ir gan uzņēmumu rentabilitātes rādītāji, gan arī Latvijas eksporta daļa pasaules importā. Vienlaikus līdzšinējais darba tirgus temperatūras pieaugums ir iespēja gan atgriezties Latvijas darba tirgū ilgstošajiem bezdarbniekiem, gan veicināt reemigrāciju.

[1] Patēriņa cenu inflācija, atskaitot netiešos nodokļus, pārtiku, enerģiju un administratīvi regulējamās cenas.