Latvijas “Elektronika piedzīvojumi”: 1. sērija. Elektronika jaunība un briedums

Kāpēc par Elektroniku jārunā tieši tagad?

Elektrisko un elektronisko iekārtu nozares ne pirmo reizi ir Latvijas Bankas uzmanības lokā, un droši var solīt, ka ne pēdējo. Intereses motivācija lielā mērā ir rodama kolēģa, Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes rakstā "Bērni, mācieties fiziku!". Citādāk pārfrāzējot līdzību ar bērniem - elektronikas nozares sniegums atbilst labāko klases skolēnu rezultātiem, kuri ir centīgi un talantīgi, gadiem pilnveidojušies un kuriem ir labas izredzes dalībai starptautiskajās olimpiādēs.

Šī nozare ir viena no augstražīgākajām Latvijā ar nodarbināto algu krietni virs vidējā rādītāja tautsaimniecībā. To ir vērts īpaši lolot un atbalstīt, mudināt tapt vēl lielākai un prasmīgākai, tā veicinot labi atalgotu un zināšanu ietilpīgu darba vietu rašanos, labas peļņas iespējas uzņēmējiem un nodokļu ieņēmumu kuplināšanu valsts budžetā. Tas nenozīmē, ka citas nozares nav jāatbalsta, tomēr investēt jomā, kas sevi jau ir labi apliecinājusi, kur ir izveidojies zināšanu centrs un laba uzņēmumu sadarbība un kur Latvija spēj jau tagad konkurēt starptautiski, noteikti ir vērts.

Protams, šāda doma ir aktuāla vienmēr, tad kādēļ to akcentēt tieši tagad? Īsi atbildot – izskatās, ka ģeopolitiskajā arēnā manāma ekonomisko "tektonisko plātņu kustība", un ir īstais brīdis arī Latvijai audzēt ambīcijas un izmantot iespējas nākotnes labklājībai. Uldis Rutkaste savā rakstā minēja ASV un Ķīnas tarifu konfliktu kā pamudinājumu Latvijas ražotājiem lūkot iespējas aizpildīt pieprasījumu pēc elektronikas komponentēm, kas būtu ražotas ārpus Ķīnas.

Kopš šis arguments izskanējis, ģeopolitiskos notikumus grozījusi arī Covid-19 pandēmija. Tā pastiprinājusi deglobalizācijas vēsmas un nu jau ļoti plaši apspriesto Eiropas Savienības (ES) politiku stratēģiskās autonomijas stiprināšanai ar mērķi dažādot ražošanas un piegāžu ķēdes, nodrošināt krājumu rezerves un kāpināt ražošanu pašmāju teritorijā.

Saskaņā ar ES industriālo stratēģiju un iecerētajām jaunajām industriālajām aliansēm ir plānots atbalstīt svarīgus projektus Eiropas interesēs - attiecībā uz izejvielām, mikroprocesoriem, telekomunikāciju tīkliem, akumulatoru ražošanu u.c. Šis ir vēl spēcīgāks arguments, lai pārskatītu Latvijas nozaru potenciālu un meklētu atbildes uz jautājumiem – kuras jomas ir perspektīvas, vai ir kādi šķēršļi izaugsmei un kā varētu atbalstīt uzņēmējus.

Tehniskā atkāpe – kuras nozares tiks apskatītas

Lai gan nereti tiek akcentēta tieši elektronikas nozare, tomēr es rakstā palūkošos arī uz tās "māsu" elektrisko iekārtu ražošanu. Tās abas parasti tiek uzskatītas par augsti tehnoloģiskajām nozarēm. 

Īsi atgādināšu, kas ietilpst šajās nozarēs pēc NACE klasifikatora:

1. Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana. Šajā nozarē ietilpst datoru, datoru perifēro iekārtu, sakaru iekārtu un tamlīdzīgu elektronisko iekārtu ražošana, kā arī šādu iekārtu sastāvdaļu ražošana. Ietilpst arī plaša patēriņa elektronikas, mēraparatūras, testēšanas un navigācijas iekārtu, apstarošanas, elektromedicīnisko un elektroterapijas iekārtu, optisko instrumentu un aprīkojuma ražošana, kā arī magnētisko un optisko nesēju ražošana.
2. Elektrisko iekārtu ražošana. Šajā nozarē ietilpst elektroenerģijas ražošanas, sadales un izmantošanas iekārtu ražošana, kā arī elektrisko apgaismes ierīču, signālierīču un elektrisko mājsaimniecības preču ražošana.

Kā redzams, ražojumu klāsts ļoti plašs un dažāds. Precīzais izvērsums ir vēl daudz garāks. Arī nozares pārstāvji mēdz minēt, ka nav tādas vienas elektronikas, tai ir ļoti daudz atšķirīgu virzienu no samērā primitīviem produktiem līdz ļoti sarežģītām un smalkām iekārtām, no ārvalstu kompāniju pasūtītiem vienkāršiem gabaldarbiem līdz uzņēmumiem ar saviem inovatīviem risinājumiem, kas ar savu vārdu startē pasaules līmenī.

Kā audzis Latvijas Elektroniks?

Pamanījāt, ka sērijas virsrakstā ir izpalikusi dzimšana un bērnība? Nav šaubu, ka šo nozaru aizsākumi meklējami jau krietni pasen un tām bija īpaša loma arī LPSR laikā.  Tomēr statistika un rakstu apjoms ir ierobežots, tāpēc pārlēksim uzreiz uz jaunību un briedumu, ar to saprotot pēdējos divdesmit gadus. 

Abu nozaru produkcijas apjoms šajā laikā ir audzis būtiski straujāk nekā vidēji apstrādes rūpniecībā (1. attēls), turklāt datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana no pavisam niecīgiem apjomiem augusi gluži neticamā ātrumā, īpaši strauji kāpinot tempus kopš 2014. gada. Pateicoties straujajai izaugsmei, elektronikas un elektrotehnikas nozares veido nu jau aptuveni desmito daļu no apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības. Šīs ir eksporta intensīvas nozares -  aptuveni 90% no produkcijas tiek eksportēta.

1. attēls. Apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma indeksi (2000. gada vidējais=100%).

Nodarbināto skaita dinamika gan šīm nozarēm ir svārstīgāka, lai gan īpatsvars apstrādes rūpniecības nodarbināto skaitā ir pakāpeniski audzis jau kopš 2000. gada, sasniedzot 5.1% (2. attēls) 2018. gadā (pēdējie pieejamie dati). Tātad šīm nozarēm ekonomisko ciklu svārstības nav gājušas secen tāpat kā apstrādes rūpniecībā kopumā, tomēr tās ir spējušas veiksmīgāk kāpināt ražošanu pēckrīzes periodā. Interesanti, ka datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā nodarbinātība sāka sarukt jau "treknajos gados" (2006. - 2007. gads).

2. attēls. Nodarbināto skaits (tūkstoši) un īpatsvars apstrādes rūpniecībā (%).

Savukārt elektrisko iekārtu ražošanā vērojama tradicionālāka aina ar krietnu kritumu krīzes periodā (2008. - 2010. gads). Augošās algas un trūkstošais darbaspēks lika pārkārtot ražošanas procesus un mudināja veikt investīcijas ražošanas iekārtās, samazinot roku darbu un tā kāpinot darba ražīgumu, kas arī varētu būt atslēga straujākai izaugsmei pēdējos 10 gados. Šajā periodā  investīciju īpatsvars ir būtiski audzis, 2018. gadā jau sasniedzot 8.3% no investīcijām apstrādes rūpniecībā (3. attēls).

3. attēls. Investīcijas (salīdzināmās cenās; 2000.g.=100%) un īpatsvars apstrādes rūpniecībā (%).

No vēstures uz šodienu

Tā izskatās vēsturiskie dati, bet kā klājas nozarēm tagad? Elektrisko iekārtu ražošana par spīti Covid-19 pandēmijas triecienam 2020. gadā auga - pat par 5.7% salīdzinājumā ar 2019. gadu [1], kas bija otrā straujākā izaugsme no apstrādes nozaru apakšnozarēm.

Diemžēl datoru, elektronisko un optisko iekārtu sniegums kopš 2020. gada pavasara pazuda no publiskotiem statistikas datu radariem un piepulcējās farmācijas un citu transportlīdzekļu nozaru grupai, kuru dati atsevišķi netiek publicēti lielu uzņēmumu dominances un ar to saistītās konfidencialitātes ievērošanas dēļ. Kopš tā brīža ekonomistiem par nozares operatīvo situāciju nākas spriest pēc "vienas tantes teiktā" vai meklēt kādus netiešus, piemēram, noskaņojuma rādītājus vai nodokļu iekasēšanas datus.

“Tantes mēļo”, ka kopumā elektronikas nozarei pērnais gads nav bijis peļams, protams, līdzīgi kā citām nozarēm līdz ar robežu aizvēršanu pērn pavasarī radās dažādi izejmateriālu un gatavās produkcijas piegāžu traucējumi. Tomēr redzams, ka noskaņojums ir pasliktinājies, īpaši dramatiski elektrisko iekārtu ražotājiem (4. attēls) un jaudu noslodzes abām nozarēm pēc krituma tā arī nav atgriezušās pirms Covid-19 līmenī (5. attēls).

4. attēls. Rūpniecības noskaņojuma rādītājs (%; 12 mēn. vidējais).

5. attēls. Rūpniecības jaudu noslodze (%).

Elektrisko iekārtu ražošanas kāpums iepretim būtiskam noskaņojuma samazinājumam un jaudu noslodzes kritumam izskatās pretrunīgi. Tomēr tam varētu arī rast kādu izskaidrojumu, piemēram, ja jaudu noslodze ir sarukusi nevis pieprasījuma krituma, bet veiktu investīciju ražošanas paplašinājumā dēļ. Bruto kapitālieguldījumi patiešām ir krietni auguši - 2020. gadā elektrisko iekārtu ražošanā tie ir palielinājušies par 32% Bruto kapitālieguldījumi faktiskajās cenās. Arī noskaņojuma pasliktinājumam var būt daudz tiešā veidā ar faktisko izlaidi nesaistītu iemeslu, tajā skaitā pandēmijas nenoteiktības radītais fons un pasūtījumi priekšdienām (tie nudien vairākus mēnešus uzrāda kritumu), apgrūtināta investīciju piesaiste, esošo ieguldījumu biznesa plānu neizpilde, izejmateriālu/komponenšu pieejamība u.c. Šobrīd daudz tiek runāts par globālo mikroprocesoru deficītu. Tas plaši skar arī Latvijas ražotājus un varētu būt patlaban galvenais raižu iemesls.

Kādi zobrati ir Latvijas Elektronika vēderā?

Dienas Bizness sadarbībā ar Lursoft katru gadu veido TOP500 uzņēmumu sarakstu, tajā skaitā iedziļinoties arī nozaru sekmēs. 2020. gada DB TOP500, kas sakārtots pēc 2019. gada neto apgrozījuma, lielāko elektronikas un elektrotehnikas ražotāju sarakstā diemžēl iztrūkst vairāku uzņēmumu, kuri nebija paguvuši uz saraksta veidošanas brīdi iesniegt savus finanšu pārskatus. Tādēļ, izmantojot Lursoft datus, pievienoju dažus trūkstošos. Sarakstā atstāju TOP10, kas simboliski pārvar 10 milj. eiro neto apgrozījuma latiņu (1. tabula). Šie ir klases izcilnieki, lūgums tos ielāgot un daudzināt: Mikrotīkls, Lexel fabrika, AE Partner, Axon Cable, Light Guide Optics International, Hansamatrix, Energofirma Jauda, SAF tehnika, Regula Baltija, Uavfactory. Paldies, protams, arī visiem citiem, kas dod artavu nozares sniegumā un visas valsts labklājībā!

1. tabula. Lielākie elektronikas un elektrotehnikas ražotāji (pēc neto apgrozījuma 2019. gadā).

Sadarbībā ir spēks

Vienam uzņēmumam grūti cīņā un darbā, daudz labāki panākumi ir apvienojot spēkus. Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijā (LETERA) šobrīd ir apvienojušies 88 biedri - dažādi ar nozari saistīti komersanti, pētniecības un izglītības institūcijas, lai veidotu kopīgu sadarbības tīklu. Pie LETERA ir izveidojušies arī divi nozares klasteri. Viens ir Elektronikas un elektrotehnikas nozares klasteris, kas veiksmīgi darbojas jau gandrīz 10 gadus. 2019. gada beigās Latvijas uzņēmumi un pētniecības institūcijas, kas darbojas fotonikas un viedo materiālu jomā, izveidoja vēl vienu jaunu klasteri - Fotonikas un viedo materiālu klasteris. Klasteru pamatmērķis ir veicināt uzņēmumu attīstību, lai tie kļūtu par nozīmīgu Latvijas eksporta sastāvdaļu, kuru raksturo produktivitāte virs Eiropas vidējā līmeņa, kā arī strauja izaugsme, kas ir balstīta uz Latvijas zinātni un veicina tās ekselenci šajā nozarē.

2010. gadā nozares uzņēmumi sadarbībā ar LETERA un pētniecības institūcijām izveidoja Latvijas elektrisko un optisko iekārtu ražošanas nozares kompetences centru “LEO Pētījumu centrs” ar mērķi veicināt pētniecības un ražošanas sektoru sadarbību rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstīšanas projektu īstenošanā, tādējādi paaugstinot komersantu konkurētspēju. Kopš kompetences centra izveides tajā atbalstu saņēmuši gandrīz 70 sadarbības partneri – uzņēmumi un zinātniskās institūcijas, kas kopā īstenojuši 86 pētījumus. Kompetences centru programmas ceturtās kārtas ietvaros “LEO Pētījumu centrs” lepojas ar lielāko atbalstīto partneru skaitu starp visiem pārējiem nozaru kompetenču centriem – 31, no kuriem puse ir tādi, kas atbalstu programmas ietvaros saņem pirmo reizi.

Turpinājums 20. aprīlī. 2. sērijā lasiet par to, kas Latvijas Elektronikam traucē augt vēl lielākam un kurās jomās, pēc nozares pārstāvju domām, būtu vērts attīstīties.

[1] kalendāri izlīdzināti dati salīdzināmās cenās