Latvijas uzņēmumu pakļautība klimata fiziskajiem riskiem

Šīs analīzes mērķis ir ne tikai īstenot pilotprojektu ar skatu uz klimata fizisko risku ietekmi uz tautsaimniecību Latvijā, bet arī norādīt uz pieejamajiem datu avotiem un to sasaistēm turpmākai dziļākai izpētei. Vienojoties par definīcijām - klimata fiziskie riski ir risku kategorija, kas ietver gan akūtus riskus - kā dabas katastrofas, gan hroniskus riskus - kā ilgstošas pārmaiņas. Šo risku vērtējums galvenokārt balstīts uz prognozēm par klimata pārmaiņām.

Metodoloģija un citi pētījumi

Novērojumi

Tropisko nakšu skaita un nokrišņu intensitātes pieauguma risku attiecināšana uz uzņēmumiem tika veikta, izmantojot uzņēmumu apgrozījumu kā indikatoru saimnieciskās darbības apjomam attiecīgajā vietā. Piemēram, tirdzniecības uzņēmums ar tūkstoš eiro apgrozījumu, kura vienīgā struktūrvienība atrodas Latvijas reģionā, kur vēsturiski vidēji nav bijušas tropiskās naktis, bet nākotnē prognozētas 6 tropiskās naktis gadā, tiek parādīts, kā tūkstoš eiro liels tirdzniecības nozares apgrozījums vēsturiski ar tropisko nakšu skaitu 0 un prognožu periodā ar attiecīgo skaitu 6. Ņemot vērā, ka šo risku prognozes iestiepjas tālu nākotnē, nebūtu korekti lietot datus par kredītu atlikumiem, jo attiecīgie investīciju lēmumi vēl tikai tiek un tiks pieņemti, atšķirībā no plūdu riskiem, kuriem iestāšanās iespējamība ir katru gadu.

1. attēls. Uzņēmumu apgrozījums pa nozarēm atkarībā no tropisko nakšu vēsturiskā (pa kreisi) un prognozētā skaita (pa labi prognoze 2040.-2070.g.), neskaitot Rīgu. Tropisko nakšu skaits uz horizontālās ass

Karstuma viļņi veido būtisku nākotnes klimata fizisko risku aspektu tautsaimniecībai, ar lielu uzsvaru tieši uz pilsētām, jo tieši tajās karstuma viļņu ietekme un to radītais slogs ir īpaši izteikts “pilsētas karstuma salas” efekta [1] dēļ Turklāt saimnieciskā darbība ir koncentrēta tieši pilsētās. Būtiskākais ietekmes kanāls tautsaimniecībai ir darbinieku produktivitātes kritums un izmaksu pieaugums. Pielietojot RAMSES projekta rezultātus par Antverpeni Rīgas tautsaimniecībai, ietekme uz katra gada bruto pievienoto vērtību bez pielāgošanās pasākumiem būtu 700 milj. eiro kritums. Alternatīvi, var novērtēt potenciālos zaudējumus pēc Deryugina et al. (2014) metodoloģijas: aprēķinot produktivitātes kritumu dienās ar tropiskajām naktīm (katra karstā diena nesa 0.065% gada produktivitātes kritumu), prognozētās 7 tropiskās naktis Rīgā radītu tās ieņēmumu samazinājumu par 0.5% gadā. Šāds atskaites punkts ņem vērā tikai tropiskās naktis, bet ne citas relatīvi karstās dienas, jo to skaits nav prognozēs izdalīts.

1. attēlā redzamais salīdzinājums starp prognozēto un vēsturisko tropisko nakšu skaitu demonstrē strauju pieaugumu karstuma ziņā, kā arī parāda nozaru pašreizējo apgrozījumu dažādās vietās ārpus Rīgas. Atsevišķi apskatīts uzņēmumu struktūrvienību aprēķinātais apgrozījums, kurš attiecas uz Rīgu un tās tuvākās apkārtnes vietām. Rīgas uzņēmumu kopējais uzņēmumu apgrozījums pārsniedz 30 mljrd. eiro, un tie ir pakļauti tropisko nakšu prognozētajam pieaugumam prognožu periodā no 0.2 līdz septiņām vidēji . Lielākais tropisko nakšu skaits (prognožu periodā sasniedzot desmit) tiek prognozēts Ventspilī. Detalizētie struktūrvienību atrašanās vietu dati demonstrēja labi zināmo - uzņēmumu saimnieciskās darbības koncentrēšanos tieši lielajās pilsētās, bet klimata prognozes un pētījumi par klimata ietekmi norāda arī, ka tieši pilsētas no karstuma tiks ietekmētas visvairāk.

2. attēls. Uzņēmumu apgrozījums pa nozarēm atkarībā no nokrišņu vēsturiskās (pa kreisi) un prognozētās intensitātes (pa labi prognoze 2040.-2070.g.), neskaitot Rīgu. 5 dienu maksimālā nokrišņu summa uz horizontālās ass

Pēc līdzīgiem principiem, kā analizēta karstuma ietekme, tika skatīta arī nokrišņu intensitātes palielināšanās, un 2. attēlā redzams, ka tās Latvijas tautsaimniecības nozares, kuras ir lielākās pēc uzņēmumu pamatlīdzekļu apjoma, piedzīvos pieaugumu intensīvu nokrišņu apjomā par 20% (salīdzinot piecu dienu maksimālo nokrišņu summu prognožu periodā ar vēsturiskajiem datiem). Turklāt, jāpiezīmē, ka nokrišņu izraisīti upju plūdi (atšķirībā no pavasara palu plūdiem un vējuzplūdiem) nav atsevišķi apskatīti plūdu kartēs, līdz ar to iepriekšminētā nokrišņu intensitātes sagaidāmā palielināšanās rezultēsies arī pieaugošos lietavu izraisītu plūdu draudos, kas šajā analīzē nav apskatīti.

3. attēls. Palu plūdu ekspozīcija uzņēmumu pamatlīdzekļiem

Novērojumi par plūdu efektiem ir metodoloģiski atšķirīgi no iepriekšējiem, jo plūdu kartes ir ar augstu detalizācijas pakāpi un katrai adresei ir iespējams noteikt, vai tieši tā atrodas applūstošajā teritorijā. Plūdu risku izvērtējumā izmantoti dati par attiecīgajā atrašanās vietā esošo uzņēmumu pamatlīdzekļu apjomu (sk. 3. att. un 4. att.). Šie dati var atainot riskam pakļauto aktīvu apjomu, kā arī būt par atskaiti kredītportfeļa proporcijai, parādot banku pakļautību riskam. Palu plūdi stiprāk ietekmē vairākas nozares atkarībā arī no to koncentrācijas applūstošajās teritorijās, piemēram, jāpiemin Jelgava un tās apkārtne - ekonomiskās aktivitātes centrs, kurā pārstāvētās nozares ar palu plūdiem saskaras tieši. Savukārt svarīgākās vējuzplūdiem pakļautās nozares atrodas Rīgā, vējuzplūdos applūstošajās teritorijās un nozīmīgākā no tām ir transporta un loģistikas nozare, kuras ekonomiskā aktivitāte lielāko daļu saistīta ar upes tuvumu.

4. attēls. Vēju plūdu ekspozīcija uzņēmumu pamatlīdzekļiem 

5. attēls atspoguļo plūdu riskam pakļauto kredītu proporcijas aprēķinu sadalījumā pa nozarēm (atlikumi uz 2021. gada 31.decembri). Līdzīgi kā iepriekš, vērtējot pamatlīdzekļu pakļautību plūdu riskam, redzams, ka arī kredītu ziņā visvairāk šim riskam ir pakļauta transporta un loģistikas nozare, kurai seko nekustamo īpašumu nozare (tai ir liels īpatsvars kopējā kredītportfelī). Norādot uz šīm vairāk skartajām nozarēm, protams, jāatzīmē ka katrai nozarei un pat katram uzņēmumam ir savas iespējas un metodes kā pielāgoties un mazināt šos plūdu riskus, un ir jāuzsver nepieciešamība kreditētājiem izvērtēt uzņēmumu plānus un spējas mazināt šādus riskus, ja to pamatlīdzekļi atrodas potenciāli applūstošā teritorijā.

5. attēls. Uz applūstošajām struktūrvienību adresēm attiecinātie kredītu atlikuma apjomi (proporcionāli uzņēmumu pamatlīdzekļiem attiecīgajā vietā)

Jāuzsver, ka šādas ilgtermiņa prognozētās svārstības nerada akūtus finanšu riskus finanšu sektoram satricinājumu veidā, taču tie rada hroniskus riskus, kas materializējas klimata pārmaiņu veidā. Hronisko risku sekas būtu jāievērtē, analizēot šodien veidojamajos ilgtermiņa ieguldījumu biznesa plānus.

Secinājumi

No prognozētajiem klimata pārmaiņu aspektiem, Latvijā nozīmīgākā ietekme ir temperatūras pieaugumam, īpaši izceļot tropisko nakšu skaitu. Temperatūras pieaugums ir ļoti liels, salīdzinot ar vēsturiski vidējo, un tā negatīvie efekti ir koncentrēti pilsētās, jo īpaši Rīgā. Šīs pārmaiņas apdraudēs darba vides kvalitāti, radot tiešus un netiešus zaudējumus uzņēmumiem un palielinot to finansiālo ievainojamību nākotnē. Tomēr šos riskus ir iespējams būtiski mazināt un pārvaldīt ar pilsētplānošanas palīdzību, kas spēj ietekmēt uzņēmumu ilgtspēju, darbinieku darba un dzīves kvalitāti. Pētījumos atzīmēti vairāki efektīvi risinājumi (piemēram, gaišāka ielu un jumtu krāsa atstarojot siltumu, ēku siltumizolācija, lai tās neuzkrātu sevī siltumu, zaļie jumti) bet viens no efektīvākajiem līdzekļiem ir koki – kas ne tikai uzlabo gaisa kvalitāti, un sniedz ēnu, bet ar izgarošanu pazemina temperatūru sev apkārt. Šos nākotnes izaicinājumus jau šobrīd vērts ņemt vērā Rīgas pilsētplānošanā, jo šādu aktivitāšu ieviešana ir ilgtermiņa process, kas var nodrošināt ilgtspējīgu attīstību ilgtermiņā.

Plūdu risku novērtējumā konstatēts, ka tie vairāk koncentrēti atsevišķos reģionos un nozarēs, kam pievēršama paaugstināta uzmanība. Kad plūdi sāk piemeklēt biežāk, nepieciešams rūpīgi izvērtēt nākotnes investīciju lēmumus - kā uzņēmumu komercīpašumu un ražošanas ēku būvniecībā, tā privātpersonu mājokļu attīstīšanā, ņemot vērā, ka plūdu iespējamība nākotnē var pieaugt, un, attiecīgi - īpašumu vērtība var kristies, samazinot īpašnieka turību un finansētāja nodrošinājumu.

Bankām aicinājums precīzi un fokusēti izvērtēt plūdu riskus, pieņemot kreditēšanas lēmumus. Aicinām apzināt un izmantot pieejamos datu avotus, kas palīdz precīzāk izvērtēt plūdu riskus. Pārāk aptuvenu kategoriju lietojums analīzē, operējot, piemēram, ar reģiona vidējo, nevis konkrētā īpašuma applūšanas risku, var nelabvēlīgi ietekmēt kreditēšanu.

Analīzē konstatēts, ka uzņēmumu ģeotelpiskie dati nav viegli un ērti pieejami un lietojami šo risku izvērtēšanai, kā arī nav efektīvi savienojami ar risku prognozēm. Savukārt, plūdu kartes ir labi avoti, kur dažādi slāņi un augsta detalizācija ļauj iedzīvotājam vai analītiķim pārliecināties par jebkuras adreses plūdu risku.

Ieteikumi

Pilsētu pašvaldībām un it īpaši - lielo pilsētu pašvaldībām: veidojot pilsētas attīstības plānu, rēķināties ar klimata pārmaiņu prognozēm un, uzturot pilsētas vidi ilgtspējīgu, pievērst uzmanību nākotnes izaicinājumiem, kas konkrētās jomās nozīmēs risku situāciju, kas stipri atšķirsies no līdzšinējās, īpaši plūdu un karstuma viļņu ziņā.

Kredītiestādēm:

Pirmkārt, vērtējot fiziskos riskus, pievērst uzmanību Rīgas un citu pašvaldību ilgtermiņa attīstības politikai, jo tās ietekme uz fizisko risku pārvaldīšanu, visticamāk, atstās ietekmi uz aizņēmēja aktīvu (nodrošinājuma) vērtību, gan arī uz tā ieņēmumu plūsmu.

Otrkārt, izvērtējot plūdu riskus, lietot detalizētu un konservatīvu pieeju – pieejamie dati ļauj modelēt katra īpašuma applūšanas riskus, balstoties uz to adresēm, un jāapzinās, ka šie riski nākotnē var pieaugt. Pārāk vispārīga pieeja, piemēram, analīzē izmantojot reģiona vai apgabala vidējos applūšanas riskus, var radīt faktiski neracionālus ierobežojumus kredīta izsniegšanai.

Kredītiestādēm un valsts institūcijām: uzlabot esošo un pieejamo datu lietojamību, savietojamību un analīzi.

Valsts institūcijām: apsvērt iespējamo izveidot klimata datu centru – digitālu vietni kur apkopoti dažādi pieejamie datu avoti un ieteikumi par to metodoloģiju.

[1] Urban Heat Island (UHI) has many harm impacts to urban and human life, the examples are increased building and energy consumption, increased air pollutants emissions, compromised human comfort and health, and many more. https://iopscience.iop.org/article/10.1088/1755-1315/152/1/012027/pdf The UHI effect is a phenomenon in which a significant difference in temperature can be observed between a city and its surrounding rural areas, or between different parts of a city. https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S1876610214033992