Maijā labs apstrādes rūpniecības sniegums, Brexit sekas varēs just tikai nākotnē

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem - apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms 2016. gada maijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (izņemot sezonalitātes radīto efektu) pieauga par 2.9%. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu saražotās produkcijas apjoms palielinājies par 5.3%. Šādi rezultāti ļauj cerēt gan uz labu apstrādes rūpniecības rezultātu šā gada 2. ceturksnī, gan arī uz salīdzinoši labu iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi (pieņemot, ka būvniecības sniegums nebūs tik slikts, cik tas bija šā gada 1. ceturksnī).

Maijā apstrādes rūpniecības kāpumu gada izteiksmē noteica kokrūpniecības izlaides pieaugums par 6.0% (līmeņa ziņā pēdējos divus mēnešus apakšnozares izlaide ir mazinājusies). Tāpat pozitīvs pienesums ir no gatavo metālizstrādājumu ražošanas (+19.6%) un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas (+24.8%), kā arī iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas (+17.1%; galvenokārt dzelzceļa ritošā sastāva remonts). Savukārt negatīvi nozares izlaidi vēl joprojām ietekmēja Krievijas sankciju ietekmētās elektrisko iekārtu ražošana (-12.2%) un pārtikas rūpniecība (-1.5%), kā arī jau ilgstoši izlaidi mazinošā apģērbu ražošana (-9.2%). Arī maijs ir bijis labs enerģētikai – 4.8% kāpums, ko noteica būtisks saražotās elektroenerģijas apjoma pieaugums hidroelektrostacijās un koģenerācijas stacijās.

Pēdējā mēneša laikā galvenā aktualitāte, kam varētu būt ietekme uz Latvijas apstrādes rūpniecību, protams, bija Lielbritānijā notikušais referendums, kurā valsts iedzīvotāji nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības. Latvijas apstrādes rūpniecības ekspozīcija (jeb iesaiste) Lielbritānijā nav ļoti liela, bet tomēr ir būtiska. Kā galvenie potenciālie Brexit cietēji ir jāmin kokrūpnieki, kuriem viens no lielākajiem realizācijas tirgiem ir tieši Lielbritānija.

Kopumā Brexit efektam uz Latvijas apstrādes rūpniecību ir trīs ietekmes kanāli.

1) Tiešā ārējā tirdzniecība – preču eksports uz Lielbritāniju 2015. gadā veidoja 5.3% no Latvijas kopējā preču eksporta. No tā lielāko daļu (68.3%) veidoja tieši koksnes un tās izstrādājumu eksports. Labā ziņa ir, ka uzLielbritāniju galvenokārt tiek eksportēti zāģmateriāli, tātad produkts ar salīdzinoši zemāku pievienoto vērtību. Kamēr nav pieņemti tālāki lēmumi par Lielbritānijas izstāšanos (un veidu) no Eiropas Savienības, nevaram runāt par ārējās tirdzniecības kanāla efektu institucionālu lēmumu ietekmē (piemēram, muitas tarifi).

2) Tomēr noteikti jāmin, ka ārējo tirdzniecību ietekmēs valūtas svārstības (ar to domāta britu mārciņas vājināšanās) – pēc Latvijas Kokrūpniecības federācijas teiktā kokrūpniekiem piegādes līgumi noslēgti Lielbritānijas mārciņās. Tas nozīmē, ka par Lielbritānijai piegādāto produkciju Latvijas kokrūpnieks saņems mazāk eiro (protams, ja vien nav veikti pasākumi, lai nodrošinātos pret valūtas kursa svārstībām). Tirdzniecības nosacījumu pasliktināšanās mārciņas vājināšanās dēļ var novest pie kokrūpniecības uzņēmumu pelnītspējas rādītāju pasliktināšanās (un atsevišķiem bankrotiem/konsolidācijām).

3) Noskaņojuma efektu kanāls. Visticamāk, tas ir pats būtiskākais, bet vienlaikus arī visgrūtāk novērtējamais. Tam ir divas šķautnes. Proti, noskaņojuma efekti būs jūtami gan Lielbritānijā, gan Latvijā. Lielbritānijā šobrīd ir politisku juku laiks – nav īsti skaidrs, kas un kā notiks tālāk. Arī iekšpolitiskā situācija ir "uzkārusies". Tas noteikti neveicinās jaunas investīcijas Lielbritānijā, kas mazinās pieprasījumu pēc būvniecības pakalpojumiem, tātad arī Latvijas koka, kura galvenais noiets ir būvniecības nozarē.

Otrkārt, Lielbritānijas referenduma radītā nenoteiktība un rezonanse rada papildu neskaidrības investīciju lēmumu pieņēmējiem gan Eiropā, gan Latvijā. Ja iepriekš cerējām, ka zemo investīciju periods varētu pamazām tuvoties noslēgumam, tad šobrīd Lielbritānijas referendums šo hipotēzi atkal atvirza nenoteiktības zonā.

Pagājušā mēneša laikā bija vēl viena ziņa, kas saistīta ar ārējiem tirgiem – Eiropas Komisija pagarināja Krievijai noteiktās sankcijas par sešiem mēnešiem (līdz 2017. gada 23. jūnijam), un arī Krievija pagarināja savas sankcijas līdz 2017. gada beigām. Tas nozīmē, ka pagaidām nav iemesla cerēt (galvenokārt pārtikas rūpniekiem) uz Krievijas tirgus atvēršanos un jāturpina vien darbs pie jaunu tirgu apgūšanas. 

Par spīti negatīvajām ziņām Eiropas Komisijas apkopotais rūpnieku noskaņojuma rādītājs Latvijas rūpniekiem pēdējos mēnešos uzlabojies – rūpnieki ziņo gan par lielāku pasūtījumu skaitu, gan liekāku plānoto nākamo mēnešu izlaides apjomu. Noskaņojuma rādītāji gan ievākti pirms Lielbritānijas referenduma, attiecīgi tie vēl neatspoguļo tā efektu.

Kopumā jāteic, ka, visticamāk, Brexit efektam būs ietekme uz Latvijas apstrādes rūpniecību. Būtiskākais un reizē arī redzamākais noteikti būs valūtas kanāla efekts, tas darbojas jau šobrīd. Pārējais būs ļoti atkarīgs no tālākās notikumu gaitas un tirgus dalībnieku reakcijas. Visticamāk, uzņēmēji uz kādu laiku var atlikt ieplānotās investīcijas, sagaidot turpmāko notikumu attīstību. Tālākā perspektīvā – iespējama tarifu barjeru ieviešana, bet par to pagaidām ir pāragri spriest.