Makroekonomisko Prognožu Pārskats. 2024. gada oktobris
Latvijas Bankas ekonomisti sagatavojuši jaunāko Makroekonomisko Prognožu Pārskatu par norisēm Latvijas tautsaimniecībā.
- Lai gan inflācija ir samazinājusies globāli, izaicinājumi turpmākai tautsaimniecības attīstībai joprojām ir nozīmīgi – nenoteiktība pasaulē saglabājas augstā līmenī un notikumi liecina, ka ģeopolitiskā spriedze pēdējo mēnešu laikā turpināja pieaugt.
- Globālo enerģijas izejvielu cenas turpina svārstīties ģeopolitisko saspīlējumu dēļ, tomēr kopš pavasara vērojamas pretējas cenu attīstības tendences: dabasgāzes cena pakāpeniski ir palielinājusies, bet naftas cena ir samazinājusies.
- Lai gan pasaules vadošās centrālās bankas turpina īstenot ierobežojošu monetāro politiku, tās ir sākušas mazināt monetārās politikas stingrības līmeni.
- Izaugsme pasaulē saglabājas mērena, un Latvijas ārējais pieprasījums, kā iepriekš prognozēts, atgūstas kūtri. Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu tautsaimniecības attīstījušās neviendabīgi. Eirozonā un pasaulē kopumā vērojama lejupslīde rūpniecībā, arī patērētāju piesardzība daudzviet joprojām ir augsta.
- Pagrieziens eirozonas monetārajā politikā ir noticis – ECB Padome sākusi pakāpenisku ierobežojošas monetārās politikas stingrības līmeņa samazināšanu, kā rezultātā finanšu nosacījumi kļuvuši labvēlīgāki.
- Kreditēšanas aktivitāte, kā arī aktivitāte valdības vērtspapīru tirgū nedaudz pieauga, savukārt likmēm bija samazinājuma tendence.
- Budžeta deficīta vērtējums pašlaik pārsniedz 3 % no IKP (prognozēs nav iekļauta nodokļu reforma, taču ietekme uz tautsaimniecību vērtējama kā nenozīmīga un uz budžetu kā fiskāli neitrāla). Deficīts mazinātos, ja investīciju projektiem, arī Rail Baltica izbūvei, piesaistītu papildu līdzekļus ārpus valsts budžeta. Lēnākas tautsaimniecības izaugsmes dēļ būs lielāks budžeta deficīts, un, augot aizņemšanās nepieciešamībai, valsts parāda līmenis pietuvosies 50 % no IKP.
- IKP izaugsme joprojām prognozējama vāja, un redzējums par izaugsmes iespējām kļuvis pesimistiskāks. Konkurētspējas pasliktinājums jau tā vājā ārējā pieprasījuma apstākļos kavēs eksporta atjaunošanos. Tas samazinās ienākumus arī patērētājiem un investoriem, kas ģeopolitiskās situācijas dēļ vēl arvien ir piesardzīgi.
- Pēc pieticīgās pērnā gada ekonomiskās izaugsmes šogad tā būs piezemētāka, nekā iepriekš lēsts. Īstermiņā vājais ārējais pieprasījums ierobežo apstrādes rūpniecības attīstību, bet tirdzniecības izaugsmi kavē patērētāju nosliece stiprināt uzkrājumus. Vidējā termiņā konkurētspējas vājināšanās kavēs eksportējošo nozaru izaugsmi. Savukārt ar ES fondu finansējumu saistītu projektu, kā arī Rail Baltica projekta izpildes kavēšanās un pesimistiskāks Skandināvijas tirgus redzējums mazina būvniecības nozares attīstības iespējas.
- Vājās ekonomiskās aktivitātes apstākļos bezdarbs pieauga līdz 7 %. Tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanās, kas nebūs tik spēcīga, kā iepriekš lēsts, vidējā termiņā neļauj bezdarbam pietuvoties jūnijā prognozētajam 6 % bezdarba līmenim – tas nedaudz paaugstināts visam prognožu periodam.
- Paredzams, ka pēc šā gada straujā algu kāpuma valdības lēmums par atalgojuma fonda pieauguma ierobežojumu publiskajā sektorā, kā arī vājāka ekonomiskā izaugsme, nekā iepriekš lēsts, kavēs algu kāpumu nākamgad. Vienlaikus ierobežotais darbaspēka piedāvājums un arī minimālās algas palielināšana joprojām noteiks par produktivitāti straujāku algu kāpumu.
- Inflācija Latvijā ir zema, un tās prognoze ir pat samazināta zemāku globālo resursu, it īpaši naftas un pārtikas, cenu dēļ. Savukārt pakalpojumu cenu pieaugums Latvijā saglabājas noturīgs.
x
Vēlos informēt, ka tekstā:
«… …»
Nosūtīt paziņojumu vietnes redaktoram
Jūsu interneta pārlūkā saglabāsies tā pati lapa
Jūsu interneta pārlūkā saglabāsies tā pati lapa