Mazumtirdzniecībā 2018. gads sākas ar labām ziņām

Mazumtirdzniecības attīstību šā gada 1. ceturksnī labvēlīgi ietekmēja stabilais ienākumu pieaugums, ko veicināja arī likumdošanas pārmaiņas. Tās nedaudz ietekmēja (samazinošā virzienā) arī cenu līmeni pārtikas precēm, veicinot augļu un dārzeņu tirdzniecību. Mazumtirdzniecības izaugsmei vidējā laika periodā labvēlīgu augsni jau šogad veidos jaunu tirgotāju ienākšana Latvijā (Pepco, IKEA). Tā varētu mazināt Latvijas iedzīvotāju pirkumu apjomu kaimiņvalstīs un tādējādi atspoguļoties mazumtirdzniecībā Latvijā. Taču šā gada laikā piesardzību tēriņos varētu radīt nenoteiktības palielināšanās gan ārējā, gan iekšējā ekonomiskajā vidē.

Gada pirmajā ceturksnī augstu (5.5% gada laikā) mazumtirdzniecības gada pieaugumu uzturēja stabilais iedzīvotāju ienākumu kāpums. Mazumtirdzniecību veicinoši ietekmēja tādas likumdošanas pārmaiņas kā, piemēram, minimālās algas palielināšana, atalgojuma kāpums veselības nozarē, daļēji arī iedzīvotāju ienākumu nodokļa pārmaiņas un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana Latvijai raksturīgajiem dārzeņiem un augļiem. Pozitīvo ietekmi gan nedaudz mazināja netiešo nodokļu (akcīzes) kāpums citās preču grupās, piemēram, no gada sākuma auga akcīze degvielai.

1. ceturksnī kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma gada kāpumā saglabājās ievērojams devums no pārtikas un ar mājokli (īpaši, tā remontu) saistīto preču tirdzniecības uzņēmumiem. Ņemot vērā straujo pārtikas mazumtirdzniecības attīstību pērn vienreizēju faktoru ietekmē, gada laikā apakšnozares devums varētu nedaudz sarukt. Nav gaidāms, ka to atsvērtu Latvijai raksturīgo dārzeņu un augļu tirdzniecības pieaugums samazinātā PVN ietekmē.

Lai gan ienākumu pieaugumu uztur gan likumdošanas pārmaiņas, gan situācija darba tirgū, gan pakāpenisks darba ražīguma pieaugums, iedzīvotāji gada laikā, iespējams, varētu kļūt piesardzīgāki lēmumos par lielākiem tēriņiem. Patērētāju un mazumtirdzniecības noskaņojuma rādītāji februārī-martā jau nedaudz vājinājās. Pagaidām gan šīs pārmaiņas ietilpst līdz šim vērotu mēneša svārstību ietvaros, tomēr varētu norādīt arī uz piesardzību patēriņa plānos, noskaņojumam nedaudz mainoties iekšzemes un ārējās ekonomiskās vides nenoteiktības ietekmē.