Mazumtirdzniecība turpina atainot pirktspējas kāpumu

Pakāpenisks pirktspējas kāpums, augot ienākumu līmenim un saglabājoties ļoti zemai inflācijai, šā gada pirmajos deviņos mēnešos ir veicinājis samērā strauju mazumtirdzniecības nozares izaugsmi. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem mazumtirdzniecības apgrozījums reālā izteiksmē salīdzinājumā ar atbilstošo laika posmu pērn audzis par 5.6%, tai skaitā 3. ceturksnī par 4.7%. Šie rādītāji būtiski pārsniedz 2014. gada vidējo izaugsmes tempu (3.6%).

Lai gan septembrī mazumtirdzniecības gada izaugsme nedaudz palēninājās (4.3%), tomēr tempa palēninājums noticis galvenokārt uz auto degvielas tirdzniecības rēķina. Citiem vārdiem sakot, ne vienmēr cenu kritumu iespējams transformēt atbilstošo preču patēriņa kāpumā, tādējādi ieguvējas no ietaupītajiem līdzekļiem var būt citas nozares. Piemēram, pārtika un siltumenerģija kļuvusi lētāka, bet tās patēriņš nevar būt gluži neierobežots. No šādi ietaupīto līdzekļu izlietošanas lielāki ieguvēji reālā izteiksmē līdz pat augustam bija, piemēram, degvielas, kā arī ar mājokļa iekārtošanu saistītu preču tirgotāji. Taču septembrī varētu būt iestājies zināms piesātinājums arī degvielas patēriņā: cenu sarukuma rezultātā tas sāka nozīmīgāk pieaugt 2014. gada septembrī. Tāpat daļu pārtikas un enerģijas iegādē ietaupīto līdzekļu iedzīvotāji varētu būt novirzījuši nevis preču, bet pakalpojumu patēriņā, par ko liecina vairāku pakalpojumu cenu stabils kāpums.

Kopš 2014. gada vidus sarūkot Krievijas iedzīvotāju īpatsvaram to ārvalstu viesu vidū, kuri Latvijā uzturas galvenokārt atpūtas nolūkā (pretstatā, piemēram, ar Latvijas Prezidentūru Eiropas Savienības Padomē saistītajiem viesiem), pakāpeniski mainās priekšstats par "vidējā tūrista" patēriņa īpatnībām un pirktspēju. Tādējādi varētu teikt, ka mazumtirdzniecība, īpaši trešajā ceturksnī, galvenokārt balstījusies uz iekšzemes pieprasījumu.

Kopējais mazumtirdzniecības noskaņojuma rādītājs kopš gada sākuma turas samērā šaurā amplitūdā, bet vairāki tā komponenti norāda uz mazumtirgotāju pesimismu: salīdzinājumā ar vasaras mēnešiem mazāk tirgotāju gaida cenu pieaugumu, apgrozījuma kāpuma novērtējums pēc augustā vērotā pieauguma ir nedaudz sarucis, bet palielinājies to tirgotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka krājumu apjoms aug. Turklāt lielāko mazumtirdzniecības tīklu pārstāvji plašsaziņas līdzekļiem pauž, ka nozare izjūt darbaspēka trūkumu. Tomēr patēriņa cenām būtiski neaugot, nozare nevar atļauties maksāt darbiniekiem vairāk, tāpēc pamazām lielveikalos tiek izmēģināta pašapkalpošanās kasu darbība.

2016. gada sākumā (janvārī un aprīlī) degvielai un alkoholiskajiem dzērieniem plānots palielināt akcīzes nodokli, un tas visticamāk tiešā veidā atspoguļosies cenās. Tomēr, tā kā akcīzes kāpums nav straujš un šo preču patēriņš ir neelastīgāks nekā daudzām citām precēm, tad mazumtirdzniecības konfidences pasliktināšanos šā faktora ietekmē nevajadzētu gaidīt. Turklāt 2016. gada ekonomiskā izaugsme gaidāma nedaudz straujāka, kas pozitīvi varētu ietekmēt arī privāto patēriņu un ar to saistītos mazumtirdzniecības attīstību.