Mazumtirdzniecībai 1. ceturksnī čempiona cienīgs lēciens

Mazumtirdzniecība šī gada1. ceturksnī uzrādījusi čempiona cienīgu lēcienu, kas pēdējā gada laika pieticīgo makroekonomisko rādītāju fonā izskatās īpaši spilgti. Salīdzinājumā ar 2014. gada 1. ceturksni pārdošanas apjomi palielinājās par 7.5%, savukārt salīdzinājumā ar 4. ceturksni – par 2.6%. Prāvais gada pieauguma temps lielā mērā skaidrojams ar zemo bāzi pērn – mazākiem pirkumiem pirms gada pēc eiro ieviešanas. Tomēr kāpumu noteikuši arī citi faktori:

• Aug rīcībā esošie ienākumi. Oficiāli dati par vidējās algas pārmaiņām vēl nav pieejami, bet pašlaik zināmie operatīvie dati (t.sk., samaksātie nodokļi) uzrāda tālāku samērā strauju darba samaksas fonda kāpumu – aptuveni 6-7% gada izteiksmē.
• Patērētāju noskaņojums Latvijā turpina augt jau trešo mēnesi pēc kārtas un šobrīd ir augstākajā punktā kopš 2007. gada. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji jūtas pārliecinātāki par rītdienu un gatavi vairāk novirzīt tēriņiem, neveidojot piesardzības uzkrājumus.
• Siltā ziema pozitīvi ietekmējusi iedzīvotāju pirktspēju. Lai gan sākotnēji tika prognozēta elektroenerģijas tirgus liberalizācijas negatīvā ietekme uz pirktspēju, ko gan mazturīgajām ģimenēm kompensētu pabalsti, tomēr to vēl jo vairāk kompensēja siltie laikapstākļi, kas samazināja apkures izmaksas.
• Nozīmīgu mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma daļu veido autodegvielas pārdošanas kāpums, kur savu artavu varētu būt sniegusi legālās degvielas apgrozījuma pieaugums – ēnu ekonomikas mazināšanās. Šādu dinamiku apstiprina degvielas tirgotāji.Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns lēš, ka legālās degvielas patēriņš audzis par 5%, un to skaidro galvenokārt ar naftas cenu kritumu, kas samazinājis lētākas kontrabandas degvielas meklējumus. Kopumā naftas cenas kritums arī bijis svarīgs pirktspēju pozitīvi ietekmējošs faktors, kas gan uz ceturkšņa beigām jau pamazām ir mainījis dinamiku cenu kāpuma virzienā.
• Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē 2015. gada 1. pusgadā palīdz noturēt ārvalstu viesu ciemošanos un pirkumus. Šis faktors visticamāk gan pilnībā nespēj kompensēt citas negatīvās ietekmes tūrisma nozarē. Darījuma braucienos viesi parasti nav tik naski uz tērēšanos, turklāt pirktspējas pasliktinājuma dēļ būtiski samazinājies Krievijas viesu skaits, kuri mīļuprāt Latvijā apmeklēja veikalus un bija īpaši iecienījuši zīmolu apģērbus, juvilierizstrādājumus, mājsaimniecības tehniku un dizaina priekšmetus.

Šie varētu būt galvenie, bet ne vienīgie faktori, kas ietekmējuši tirdzniecību. Ar samērā lielu pārliecību var teikt, ka tik strauju kāpumu nākamajā ceturksnī vairs neredzēsim. Ja 1. ceturksnī salīdzinājuma bāze bija zema eiro ieviešanas ietekmes uz iedzīvotāju tēriņiem dēļ, tad 2. ceturksnī situācija būs pretēja – salīdzinājuma bāze būs augsta. Pērn aprīlī silto Lieldienu fonā tirdzniecības apgrozījumam bija vērojams teju grandiozs kāpums, šogad Lieldienu brīvdienas bija vēsas, tāpēc iedzīvotāji būs mazāk ceļojuši pa Latviju, pirkuši degvielu, našķējušies piknikos un iegādājušies jaunas saulesbrilles.

2015. gads būs kā allaž svārstīgs pa mēnešiem, bet kopumā nodrošinās aptuveni 4% izaugsmi. Ne tik strauji kāpumi gan varētu būt citām tirdzniecības nozares komponentēm – automobiļu pārdošanai un vairumtirdzniecībai, kur joprojām darbosies daudzi prognozi pazeminoši faktori un riski – galvenokārt saistībā ar nenoteiktību ārējos tirgos, tādēļ kopējais nozares kāpums varētu būt tuvāk 3%.