Meža nozare klimata pārmaiņās

Ateisma stunda. Skolotāja saka: Dieva nav – bērni, parādām debesīm pigu!
Visi parāda pigu, Pēterītis nē.
Skolotāja jautā – Kādēļ Tu neparādīji, Pēterīt, Dieva taču nav!
Pēterītis atbild – Nu ja nav, kam tur to pigu rādīt? Bet ja tomēr ir – kamdēļ bojāt attiecības?

Nemēģināšu pārliecināt tos, kuri uzskata, ka kreņķi nav jāķer un visas klimata pārmaiņas ir dabisks cikls. Tomēr vairākums pētījumu ar recenzētām publikācijām zinātniskos žurnālos secina, ka tieši cilvēku darbības radītā oglekļa dioksīda jeb ogļskābās gāzes (CO2) un citu siltumnīcefekta gāzu (SEG) apjoms pārsniedz Zemes absorbcijas spējas un izraisa siltumnīcas efektu, kas veicina klimata pārmaiņas. Ja paskatās uz datiem, tad temperatūras pieauguma pastiprināšanās dinamika kopš 1980. gada būtu jāredz pat neapbruņotai skeptiķa acij. Un kā raksta sākumā minētajā anekdotē – tic vai netic, bet ir vērts rūpēties par vidi un to, ko mēs atstājam saviem bērniem. Diez vai te būs iebildumi pat rūdītākajam skeptiķim. Tāpēc tapis šis raksts un Latvijas Banka arī aktīvāk iesaistās šo jautājumu aktualizēšanā.

Latvija ir maza valsts, un vidējam latvietim nav lielu ambīciju mainīt pasaules kārtību. Pasaules Dabas Fonds aplēsis, ka Latvijas iedzīvotāju ietekme uz klimatu gandrīz divas reizes pārsniedz pieļaujamo. "Bet ko gan ietekmē nepilnu divu miljonu iedzīvotāju veikums?!"– domā vidējais latvietis. Tikai 11% no Latvijas iedzīvotājiem klimata pārmaiņas uzskata par nopietnu problēmu, un tas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienības (ES) valstu saimē. Tomēr vidējais latvietis apņēmies sekot citu valstu piemēriem un slēdzis dažādas vienošanās, tāpēc lūko, kā izpildīt Kioto protokola saistības, Parīzes nolīguma mērķus, neskaitāmās ES regulas un konvencijas, kas pēdējos gados aug kā sēnes mežā pēc lietus. Šā gada 22. janvāra konferencē "Klimats, nākotne, meži" Eiropas Mežu institūta pārstāve demonstrēja dažādu ar meža nozari saistīto ES vides un klimata pārmaiņu jomas dokumentu hronoloģisku tapšanu – pēdējo gadu papildinājums ir iespaidīgs, un tas vēl nav viss, daudzi dokumenti ir tapšanas stadijā (1. attēls).

1. attēls. Ar meža nozari saistītie ES politikas dokumenti

Un vēl ir arī Latvijas plāni, likumi, ziņojumi klimata pārmaiņu jomā, kā arī nozaru attīstības plāni, tajā skaitā Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.–2020. gadam. Pēc virspusējas iepazīšanās ar šīs jomas dokumentāciju es sapratu, ka turpmāk nevēlamu sarunbiedru nosūtīšanai uz vietu, no kurienes neatgriežas, varēs lietot norādi iepazīties ar klimata pārmaiņu dokumentāciju.

Joma tik tiešām ir ārkārtīgi sarežģīta, tāpēc, nepretendējot uz klimata pārmaiņu jomas eksperta statusu, rakstā ieskicēšu aktuālās tēmas – kāda ir meža nozares loma Latvijas tautsaimniecībā un klimata pārmaiņās, kādas aktualitātes un strīdus (mež)āboli iezīmējas dienaskārtībā.

Kāda ir meža nozares saistība ar klimata pārmaiņām?

Meža nozarei klimata pārmaiņās ir divas lomas – klimata pārmaiņu ierobežošana un pielāgošanās. Fotosintēzes procesā koki no atmosfēras piesaista CO2, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Viens kubikmetrs koksnes augšanas laikā savāc tonnu kaitīgās ogļskābās gāzes un izdala 0.7 tonnas skābekļa. Turklāt meža teritorijā nav tikai koki vien, ir arī citi augi un augsne, kas piesaista CO2. Līdzās CO2 piesaistei meža nozarei ir arī otra puse – mežizstrāde un kokrūpniecība rada arī SEG emisijas. Tiek darbinātas mašīnas un iekārtas, tērēta degviela utt.
 
Koksnes biomasa ir nozīmīgs enerģijas avots un kopā ar hidroenerģiju ierindo Latviju starp vadošajām pasaules valstīm[1] atjaunojamo enerģijas avotu jomā. Vienlaikus monētai ir arī otra puse – koksnes apkures iekārtas (īpaši mājsaimniecībās lietotās, bieži bez dūmgāzu attīrīšanas) rada gaisa piesārņojumu un valdība ir spiesta meklēt risinājumus, lai Latvija (galvenokārt runa ir par pilsētām) iekļautos gaisa piesārņojuma normās. Kā arī pastāv jautājums, vai, palielinoties koksnes (malkas, koksnes granulu, brikešu, šķeldas) izmantošanai, netiek veicināts pārlieku augsts pieprasījums pēc zemas pievienotās vērtības koksnes produktiem ar spiedienu uz koksnes cenu kāpumu ierobežotas izejmateriālu pieejamības apstākļos, tā mudinot pārlieku aktīvi izcirst mežus.

SEG emisiju novērtēšanā politikas dokumentos mežus parasti skata plašākā tvērumā kopā ar visām zemes platībām, to dēvējot par zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektoru. Šim sektoram ir nozīmīga loma klimatneitralitātes mērķos, jo tas vienīgais spēj arī kompensēt SEG emisijas, piesaistot CO2, atšķirībā no citiem sektoriem (enerģētikas, lauksaimniecības, rūpniecības, transporta). ZIZIMM sektora SEG emisijas un piesaistes bilance laika gaitā ir pasliktinājusies (2. attēls), galvenokārt sarūkot CO2 piesaistei. Līdz ar aktīvāku mežizstrādi, infrastruktūras veidošanu un zemju transformēšanu apdzīvotās vietās oglekļa piesaistes artava laika gaitā strauji mazinājās. Arī mežu vecumstruktūra ir mainījusies, vairāk pieaugot jaunaudžu un ciršanas vecumu sasniegušu un pārsniegušu audžu īpatsvaram, palielinoties ar koku dabisko atmirumu saistītajām emisijām.

2. attēls. Latvijas ZIZIMM sektora SEG emisijas un piesaiste (kt CO2 ekv.)

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) ilgtermiņa plānošanas vadītājs Viktors Gulbis teic: "Latviju klimata pārmaiņu ietekme skar mazāk, un pagaidām jūtamies salīdzinoši komfortabli. Varam pat izmantot pārmaiņu pozitīvo ietekmi – paredzams, ka līdz 2100. gadam veģetācijas periods pagarināsies par apmēram 40 dienām un koki augs ātrāk. Tomēr ieguvumi ir grūti nosakāmi, jo jārēķinās arī ar biežākiem klimata izaicinājumiem – ugunsgrēkiem, koku slimībām un kaitēkļiem."

Pasaulē pēdējos gados tik tiešām novērojamas dažādas kataklizmas – stiprākas vētras, karstuma, sausuma vai slapjuma viļņi un to radītie kaitēkļu masveida savairošanās gadījumi. Austrālijā sausuma dēļ izdegušas milzīgas mežu teritorijas. Kanādā un ASV priežu mizgrauži nopostījuši lielas meža platības. Arī Eiropā (īpaši Vācijā un Čehijā) pēdējos gados kukaiņi nodarījuši apjomīgus zaudējumus un piespieduši izcirst bojātās mežu platības. Egļu astoņzobu mizgrauzis izvērsis savus posta darbus arī Latvijā, galvenokārt Lubānā un Gaujas Nacionālā parka teritorijā Cēsu un Amatas novadā. Tomēr situācija nav tik dramatiska un ir jau prakse cīņai ar tiem.

Spēcīgs koks spēj pats gana labi cīnīties pret "neaicinātajiem viesiem". Tomēr lietavas, sausums un vētras novārdzina egles un sarauj sakņu sistēmu, tādēļ koki zaudē šajā cīņā. Klimata pārmaiņu rezultātā Latvijas ziemas kļuvušas īsākas un siltākas, kas tīk šai kukaiņu saimei. Ilgāk saglabājoties siltajam laikam, mizgraužiem dzimst vairāk jauno paaudžu, savukārt siltās ziemās ļauj tiem izdzīvot arī ziemas sezonā.

Meži

Latvija atrodas mežu zonā – ziemeļu skujkoku mežu un mērenās joslas platlapju mežu saskares joslā, tādēļ mežos sastopamas abām joslām raksturīgas sugas. Novārtā atstātas platības ar laiku kļūst par mežu, tomēr ražīgas un kvalitatīvas mežaudzes pašas neveidojas, tās jāaudzē un jākopj. Galvenokārt mazākas cilvēku darbības dēļ Latvijā mežainība palielinājusies – pēdējos 100 gados tā gandrīz dubultojusies, meža platības sedz vairāk nekā pusi no Latvijas teritorijas, un Latvija kļuvusi par vienu no mežainākajām valstīm Eiropā. Jāteic, ES mežainums palielinās – no 35.0% 1990. gadā līdz 38.1% 2016. gadā, vienlaikus kopumā pasaulē mežainums arvien samazinās – no 31.6% līdz 30.7%. Tāpēc, protams, raizes par mežiem klimata pārmaiņu kontekstā pasaulē pieaug.

Latvijā meža platības straujāk auga padomju laikos, kad izveidojās kolhozi, kas nevēlējās apsaimniekot mazās pļavas. Deviņdesmitajos gados pēc kolhozu apsaimniekotās zemes atstāšanas novārtā bija novērojams nākamais mežainības "izrāviens". Vēlāk mežu platības jau aktīvāk veidoja "cilvēka roka", ko veicināja arī ES fondu finansētās apmežošanas programmas. Patlaban 3.4 miljonus hektāru jeb 53% no Latvijas teritorijas aizņem meži (3. attēls) ar kopējo krāju aptuveni 680 miljoni m3 (4. attēls). Tiesa, pastāv vairākas mežu definīcijas un attiecīgi arī dati un to uzrādītās tendences. 3. attēlā atspoguļotajiem datiem izmantota starptautiskā definīcija, kas ietver mežaudzes, iznīkušas audzes, degumus, vējgāzes, izcirtumus, lauces un zemi zem meža infrastruktūras objektiem. Latvijas definīcija neietver lauces un zemi zem meža infrastruktūras objektiem, un rādītājs ir pāris procentus mazāks. Savukārt Eiropas Vides aģentūra lēš Latvijai vien 38% mežainuma, kā mežu definējot vismaz 0.5 ha lielu zemes gabalu ar kokiem, kas augstāki par pieciem metriem.

Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijas mežu apsaimniekošanas intensitāte ir vidēja, un tāpat kā Eiropā kopumā Latvijā koksnes pieaugums pārsniedz ciršanu. Saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" datiem Latvijas meža koku krājas pieaugums gadā veido apmēram 26.8 milj. m3, no tā izmantojam apmēram 17.6 milj. m3, bet vismaz 6 milj. m3 koksnes atmirst citu faktoru – kukaiņu, slimību, vēja un sniega – dēļ. Tā rezultātā ik gadu kumulatīvi kopējā koksnes krāja Latvijas mežos tiek papildināta par aptuveni 3.2 milj. m3. Ieskicējot Eiropas nākotni klimata pārmaiņu fonā, Eiropā mežsaimniecībai piemērotas platības būtiski samazināsies (īpaši dienvidos).

Latvija nonāks tajā zonā, uz kuru Eiropa liks cerības koksnes nodrošināšanā.

Meža bagātība ir ne tikai koksne, bet arī tajos sastopamā flora un fauna. Latvijā ir augsta bioloģiskā daudzveidība, esam bagāti, kopā reģistrēts ap 27.7 tūkstošiem augu, dzīvnieku un kukaiņu sugu. Faktiskais skaits ir pat vēl krietni lielāks, ES fondu finansētā biotopu kartēšana sniegs svaigāku skatu uz situāciju. Latvija pārsniedz 2020. gada Aiči mērķus bioloģiskās daudzveidības jomā attiecībā uz aizsargājamām teritorijām. Latvijā mīt arī vairākas Eiropā un pat pasaulē aizsargātās putnu un dzīvnieku sugas, piemēram, melnie stārķi, baltmugurdzeņi, mazie ērgļi, dzērves, griezes, bebri, ūdri, vilki un lūši. 

Neraugoties uz augsto bioloģisko daudzveidību, laika gaitā tās pārmaiņas nav tik priecējošas. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) Latvijas vides raksturlielumu pārskatā[1] kritizē Latvijas politiku, norādot, ka lielākajai daļai aizsargājamo teritoriju nav apsaimniekošanas plāna, tām pastāvīgi trūkst cilvēkresursu un finanšu resursu kā arī vairākums biotopu un sugu ir nelabvēlīgos apstākļos zemes izmantošanas maiņas, fragmentācijas, lauksaimniecības paplašināšanās, intensīvas resursu izmantošanas un piesārņojuma dēļ.

No klimata pārmaiņu viedokļa būtu vēlams mežainību vēl vairāk palielināt, tomēr mūsdienās, kad ir vēlme dzīvot augstākā labklājībā un komfortā, būtisks mežainības palielinājums ir maz ticams, un pirms deviņiem tūkstošiem gadu Latvijas teritorijā sasniegtais mežainuma rekords (90%) vairs nav iedomājams. Tādēļ sarunā par mežu ienāk komercija (koks kā izejmateriāls, citas dabas veltes), infrastruktūras radīšana (ceļi, elektrības līnijas u.c.), nodarbinātība un valsts budžeta ieņēmumi, un citi aspekti.

Meža nozare: mežsaimniecība un kokrūpniecība

Pirms politikas virzienu aplūkošanas ir vērts ieskatīties, kādu labumu tautsaimniecībā rada mežsaimniecība un kokrūpniecība finansiālā ziņā – peļņa, nozarē nodarbināto algas, nodokļi valsts budžetā.

Meža nozarē parasti ieskaita šādas nozares: 1) mežsaimniecību (mežkopību, mežistrādi un meža produktu vākšanu (NACE A02)), 2) kokapstrādi (NACE C16) un 3) atsevišķi izdalīto mēbeļu ražošanu (vairākums mēbeļu Latvijā top no koksnes) (NACE C31).  

Meža nozare veido aptuveni 5% no kopējās pievienotās vērtības, turklāt tuvākajos gados šis īpatsvars tiks pārrēķināts un palielināts, jo iekšzemes kopprodukta metodoloģija turpmāk paredzēs koksnes krājas palielinājumu vai samazinājumu atspoguļot kā pievienoto vērtību.

Kokapstrāde ir lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare, tā nodrošina ceturto daļu no apstrādes rūpniecības izlaides.

Tā veido arī nozīmīgu devumu eksportā: aptuveni 20% no preču eksporta jeb 15% no kopējā preču un pakalpojumu eksporta.

Laika gaitā meža nozares produkti kļuvuši sarežģītāki ar lielāku tālākapstrādes pienesumu (5. attēls) un attiecīgi pievienoto vērtību. Salīdzinājumā ar 1995. gadu meža nozares pievienotā vērtība (izslēdzot cenu ietekmi) palielinājusies nedaudz straujāk nekā vidēji citās nozarēs, t.i., gandrīz 2.5 reizes (6. attēls), galvenokārt to nodrošinājusi kokapstrādes artava. Kā vairākumu tautsaimniecības nozaru, arī meža nozari negatīvi skāra krīze 2008.-2009. gadā, kad samazinājās nozares produkcijas izlaide, nodarbināto skaits un peļņa.

Ja neņem vērā krīzes izkosto robu, tad salīdzinājums ilgākā laikā rada pakāpeniskas izaugsmes iespaidu, tomēr gadu no gada sniegums atšķiras un drīzāk atgādina kamaniņu sportu – tās brāžas pamatīgā ātrumā, līkumojot starp krasām cenu virāžām un pielāgojoties dažādām dabas postažām un notikumiem eksporta tirgos (piemēram, breksitam). Nenoliedzami, asie līkumi ir arī nežēlīgi pret kādiem dalībniekiem un izmet tos no trases. Un katrā periodā ir citi ieguvēji un zaudētāji – augstās kokmateriālu cenas 2017.-2018. gadā veicināja nerentablu mežu izstrādi un stimulēja jaunas investīcijas. Savukārt zemo cenu apstākļos kopš 2019. gada pavasara rentabilitāte uzlabojās tālākos pārstrādes posmos, kam radās plašāka pieeja izejmateriāliem par zemākām cenām un, saglabājot gatavās produkcijas cenas iepriekšējā līmenī, varēja nopelnīt vairāk. Ieguva arī segmenti, kuros kļuva pieejamāks izejmateriāls, piemēram, granulu ražošana pēdējā laikā pieaugusi.

Kokrūpnieki un mēbeļu ražotāji ik gadu investē 80-140 milj. eiro (7. attēls). Pēdējos gados arvien vairāk aktualizējās darbinieku trūkums, tāpēc daudzi uzņēmumi ieguldīja automatizācijas procesos. Ir paplašinātas ražotnes, ieviesti jauni produkti un to ražojošās iekārtas. Kā kopumā tautsaimniecībā, tā arī meža nozares uzņēmumi kopš krīzes attīstībai galvenokārt izmanto ES fondus un pašu komersantu līdzekļus, kreditēšanas iespējas izmantojot retāk. Jaunas investīcijas stimulējušas ražīguma uzlabošanos, kas līdz ar produkcijas cenu un pievienotās vērtības kāpumu veicinājis rentabilitātes uzlabošanos. Pēdējos gados rentabilitāte augusi īpaši strauji (8. attēls), tādējādi ļaujot gan vairāk investēt, gan nopelnīt.

Tāpat palielinās nodokļu iemaksas valsts kopbudžetā, un lielāko artavu nodrošina ar darba samaksas fondu saistītie nodokļi un pārējie maksājumi, tajā skaitā LVM iemaksātās dividendes. Meža nozares iemaksas valsts budžetā dažādu nodokļu veidā svārstās ap 200 milj. eiro gadā, kas nodrošina aptuveni 2.3-2.4% no kopbudžeta ieņēmumiem (10. attēls). Valsts budžeta ieņēmumu kāpums ir iespēja  palielināt arī izdevumus, tajā skaitā novirzīt finansējumu klimata pārmaiņu politikas mērķu sasniegšanai.

Kopš krīzes perioda 2009.-2010. gadā, kad meža nozarē un kopumā tautsaimniecībā strādājošo skaits samazinājās, patlaban nozare jau ilgstoši nodrošina gandrīz 40 tūkst. darbavietu, kas veido aptuveni 4.3-4.5% no kopējām darbavietām tautsaimniecībā (9. attēls). Ja lēstu arī darba devējus un pašnodarbinātos, tad nozarē nodarbināto skaits būtu vēl lielāks. Turklāt skatījumu var paplašināt arī ar saistītajām nozarēm, piemēram, izglītību (meža nozarei nepieciešamo izglītību iespējams iegūt 19 profesionālās vidējās izglītības iestādēs un divās augstskolās), kā arī zinātni un pētniecību, enerģētiku.

Kur vides un komercijas intereses sakrīt?

Ir virzieni, kuros komercijas un klimata pārmaiņu mazināšanas intereses sakrīt vai vismaz ir centieni tās virzīt uz kopīgu mērķi. To var teikt par aprites ekonomiku. Kolēģe Daina Paula savā rakstā par aprites ekonomiku ieskicēja, kas tas ir par zvēru, bet aplūkosim tās kontekstu mežsaimniecības un kokrūpniecības jomā. Kā min kolēģe, Eiropas Komisija formulējusi aprites ekonomiku kā tādu, kurā produktu, materiālu un resursu vērtība ekonomikā tiek saglabāta tik ilgi, cik iespējams, un atkritumu radīšana tiek minimizēta. Mežs ir atjaunojams resurss, tāpēc kā alternatīvs izejmateriāls produktu radīšanā (mēbeles, mājas utt.) ir vēlamāks. Koksne ir alternatīva plastmasai, metālam, dzelzsbetonam ne vien CO2 izmešu dēļ, koksne ir arī izturīgs un skaists materiāls. Gan no vides, gan komerciālā aspekta (kā nozares, tā valsts politikas puses) ir vēlams šim materiālam pievienot maksimāli lielu vērtību tālākajā pārstrādē, ražojot sarežģītākas preces un izmantojot arī atlikumus, piemēram, pārpalikumus pārstrādājot granulās siltuma ražošanai. Kā bija redzams 6. attēlā, Latvijā virzība uz lielākas pievienotās vērtības produktiem notiek, un tas priecē.

Kā stāsta biedrības "Zaļās mājas" valdes loceklis Kristaps Ceplis: "Pašreiz uzņēmumi cenšas izmantot pilnīgi visu koksni un tās pārpalikums, stumbrus, zarus, skaidas, pat skujas un bērza tāsi. Lielie uzņēmumi, kā "Latvijas Finieris", "Kurekss", "Latvijas Valsts meži" un citi, meklē veidus, kā strādāt ekonomiskāk, kā izmantot visu un no katra koksnes kubikmetra iegūt pēc iespējas lielāku vērtību. Tā "Latvijas Finieris" līmēs sācis izmantot bioloģiskas izcelsmes lignīnu fosilas izcelsmes fenola vietā. Nozarē ir interesanti projekti par skaidu izmantošanu kompozītmateriāliem kopā ar plastmasas pudeļu pārstrādes pārslām, pat par pelnu izmantošanu mēslošanai un kā piedevu būvmateriāliem." Papildus var minēt arī jaunos nākotnes kokapstrādes inovāciju virzienus – kokšķiedras un koksnes ķīmijas produktus, tekstilu u.c.

Vides un komercijas sadursmes

Publiskajā telpā plaši izskan dažādu uzskatu par vidi un meža nozari sadursmes, tāpat jau krietnu laiku kā karsts kartupelis tiek mētāti grozījumi Ministru kabineta noteikumos par koku ciršanu mežā, kas paredz iespēju cirst jaunākus un tievākus kokus. Par šiem grozījumiem ir plaši strīdi un atšķirīgi viedokļi ar pārmetumiem pretējai viedokļu pusei par sagrozītiem faktiem un interpretācijām. Viena puse teic, ka koku ciršanas apjoms šo nosacījumu dēļ būtiski nemainīsies un grozījumi ir izstrādāti ar racionālu un pārdomātu skatu uz nākotni. Otra puse pārmet, ka skaidra ietekmes novērtējuma nemaz nav un zem klimata pārmaiņu tēmas tiek paslaucītas tīri komerciālas intereses par ciršanas apjomu vēlamo palielināšanu.

Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus norāda uz vairākām nepatiesībām vai puspatiesībām, kuras tiek izmantotas publiskajā telpā. Mēģināšu īsi ieskicēt galvenās tēzes. Jauni koki patiešām aug straujāk un straujāk piesaista CO2, tomēr tas nenozīmē, ka vairāk, un nav tāda koka maksimālā vecuma, kurā šī piesaiste apstājas vispār. Turklāt neba tikai koki mežā piesaista CO2, to piesaista arī augi, bet visvairāk – augsne (īpaši kūdras augsne). Tātad augsne ir daudz būtiskāka oglekļa krātuve nekā mežā augošie koki. Kailcirtes ir ērtas no mežizstrādes viedokļa, bet negatīvi ietekmē augsni. Turklāt viena vecuma mežaudze pēc kailcirtes atjaunošanas ir nozīmīgāk pakļauta postījumiem vētrā un citiem draudiem. Koku ātrākai augšanai meži tiek nosusināti, tomēr meliorācijas rezultātā augsnes organiskās vielas sadalās, radot CO2 emisijas.

Mežu atjaunošana, izmantojot ātraudzīgas, Latvijai nepierastas koku sugas, ietver riskus. Daba un meži ir smalks un sarežģīts mehānisms, ne vienmēr var droši prognozēt sekas. Risku viena vecuma monoaudzēm nokļūt vētru nesaudzīgajos apskāvienos ar apjomīgiem zaudējumiem jau minēju. Bet jāmin arī bioloģiskās daudzveidības samazināšanās – mežs ir mājvieta faunai un florai un tostarp arī retām sugām, neapšaubāmi cirsmas un jo īpaši kailcirtes, ceļu būve utt. tās ietekmē un nereti arī iznīcina. Jomas speciālisti norāda, ka dabas aizsardzības un privāto mežu īpašnieku pretnostatījums būtu jārisina ar kompensācijām, lai bioloģiskās vērtības (ligzdas, sugu atradnes, dižkoki) nekļūst par slogu saimniekošanai, bet īpašniekiem ir motivācija tās saglabāt un ar tām lepoties.
 
Centieni izmantot visus kokus un izmēzt mežus pārliekā tīrībā var negatīvi ietekmēt dabas daudzveidību. Kukaiņi iecienījuši sausokņus (stāvoši mirušus kokus) un kritalas (guloši mirušus kokus), savukārt paši kukaiņi kā barības ķēdes sastāvdaļa ir barība rāpuļiem, abiniekiem, putniem un zīdītājdzīvniekiem, kas nozīmē, ka bez tiešas mežu izciršanas ietekmes uz īpaši aizsargājamiem augiem, putniem un dzīvniekiem tiem var draudēt arī bads. Cirsmās saskaņā ar noteikumiem par koku ciršanu mežā ir jāatstāj noteikts daudzums atmirušās koksnes, īpaši resnie koki, kuri ir barība un mājvieta daudzām meža sugām. Kukaiņu trūkuma dēļ, piemēram, zaļās vārnas, dzeņveidīgie un citi kukaiņēdāji putni kādā ligzdošanas sezonas posmā var ciest badu un pat nebūt spējīgi izbarot mazuļus. LVM savās apsaimniekotajās platībās nodrošina lielāku sausokņu,  ekoloģisko koku daudzumu, nekā prasa normatīvi. Tomēr nereti sauso koksni no mežiem nelegāli izved trešās personas, visbiežāk malkai, turklāt arī lielu izmēru koksni, kas ir visnozīmīgākā dabai. Ne vienmēr tas notiek komerciālu vai pašpatēriņa mērķu dēļ, reizēm tā ir vienkārša nezināšana un savdabīga pārcentība kārtības uzturēšanā, uzskatot, ka meža izstrādātājs paviršības dēļ nav izvācis sausos kokus.

Klimata pārmaiņu politika

Kad saskaras ļoti daudz dažādu aspektu un pretējas intereses, tad meklējami kompromisi. Tādēļ starptautiskajai un nacionālajai politikai ir liela loma kompromisa meklēšanā, interešu un mērķu salāgošanā, prioritāšu noteikšanā ar likumdošanas un dažādu noteikumu palīdzību. Jau minēju, ka pēdējos gados politikas dokumentu jomā pienesums ir grandiozs un klimata pārmaiņu diskusijas, starptautiskas vienošanās un dokumentu paisums ir teju neaptverams.

Pērn gada nogalē bija trīs svarīgi starptautiski notikumi: a) publicēts Eiropas Komisijas paziņojums par Eiropas Zaļo kursu, b) ES līderi apņēmās panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam (Pasaules Dabas Fonds gan uzskata, ka mērķim jābūt sasniegtam jau 2040. gadā) un c) Madridē ar neitrālu rezultātu noslēdzās līdz šim garākā ikgadējā ANO Klimata konference, kuras cerētos rezultātus ierobežoja visvairāk emisiju ražojošo valstu politiskās gribas trūkums. Eiropas līdzšinējie centieni nav vainagojušies ar pietiekamiem panākumiem, tomēr ES izvirza jaunus un ambiciozākus mērķus un vēlas kļūt par līderi cīņā pret klimata pārmaiņām.

Arī Latvijai jāpielāgojas kopējiem mērķiem, un sekmes ir neviennozīmīgas. No vienas puses tiek novērtēts progress un kopējie Latvijas rādītāji ir salīdzinoši labi. OECD vērtē: "Īstenojot ES vides acquis un veicot ES finansētos ieguldījumus, ir uzlabojušies vides raksturlielumi tādās jomās kā mājokļu energoefektivitāte, notekūdeņu attīrīšana un atkritumu apsaimniekošana" un "Pēdējā desmitgadē ir palielinājies atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvars energoresursu struktūrā. Dāsna garantēto tarifu sistēma ir veicinājusi cieto biodegvielu izmantošanu koģenerācijas stacijās. Tas ir ļāvis Latvijai sasniegt tās kopējo ES 2020. gada atjaunojamās enerģijas mērķrādītāju un pārsniegt orientējošo mērķi apkures un dzesēšanas nozarē"[1].

Tomēr rezultāti varētu būt arī labāki un galvenais jautājums ir par nākotnes mērķu sasniegšanu. Prognozējot rādītājus ar līdzšinējām tendencēm, ir secināms, ka Latvija izvirzītos 2030. gada un 2050. gada mērķus nevar sasniegt (11. attēls), kas nozīmē, ka jābūt papildu uzdevumiem, rīcībai un finansējumam, lai tos sasniegtu.

11. attēls. Latvijas kopējais SEG emisiju apjoms (līdz 2017. gadam) un prognoze (2018.-2050. gadam) scenārijā "ar esošajiem pasākumiem" (1990.-2050. gads) (kt CO2 ekv.)

Janvāra beigās tika apstiprināts "Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam" un informatīvais ziņojums "Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam", kuri precizē sasniedzamos rezultātus dažādās jomās. Bet vai ar to pietiks? Plānus ierobežo dažādi šķēršļi, no kuriem viens ir nepietiekamais finansējums mērķu sasniegšanai. Konferencē “Klimats, nākotne, meži” Ekonomikas ministrijas pārstāvis Einārs Cilinskis kā piemēru minēja, ka plānoto 2000 māju siltināšanas vietā iespējams renovēt tikai 600 ēkas. Tātad šī plāna realizēšanai būs jārēķinās ar apjomīgākiem naudas resursiem.

Mežu apsaimniekošanas mērķis 2030. gadam paredz CO2 piesaistes meža zemēs noturēt references līmenī, savukārt līdz 2050. gadam jāsasniedz līdzsvars starp SEG antropogēnajām emisijām un to piesaisti. LVM pārstāvis Viktors Gulbis norāda, ka "Latvijas situācijā esošās Meža apsaimniekošanas references līmeņa metodikas izmantošana rada pretrunu starp 2030. un 2050. gada mērķu izpildi. Mežizstrādes pieauguma dēļ ir izveidojies arī lielāks jaunaudžu īpatsvars. Lielākā CO2 piesaiste audzēs notiek to aktīvākajā augšanas laikā – vidēji no 20 līdz 80 gadu vecumam. Šādu audžu īpatsvara potenciāls 2030. gada mērķu sasniegšanai var būt nepietiekams. Tomēr turpināt saglabāt vecās audzes, kas, kaut arī mazāk, tomēr vēl turpina piesaistīt CO2, no klimata pārmaiņu viedokļa būtu strupceļš. 2050. gadā pašreizējās jaunaudzes jau būtu paaugušās un spētu piesaistīt vairāk CO2, diemžēl papildus saglabātais lielais veco audžu īpatsvars ierobežotu kopējo piesaisti."

Lai palielinātu CO2 piesaisti nākotnē, no mežu viedokļa būtu ejami divi ceļi – pirmkārt, veicināt ātraudzīgākas jaunaudzes, izvēloties tām atbilstošu stādmateriālu un palielinot produktivitāti, otrkārt, apmežojot neizmantotās lauksaimniecības zemes.

Kokrūpniecība un mēbeļu ražošana ietilpst rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas sektorā, kas kopumā veido 6.5% no SEG emisijām 2017. gadā – tas nav daudz, bet ir ar pieaugošu dinamiku. Tomēr šajā sektorā galvenie emisiju veidotāji ir būvmateriālu ražotāji, tāpēc meža nozares kopējā rūpe par klimata pārmaiņu mērķiem koncentrējas uz mažsaimniecību.

Mērķu sasniegšanā būtiska loma ir formāliem aprēķinu algoritmiem, kurus nozares speciālisti kritizē un vērtē kā Latvijas situācijai neatbilstošus. Tādēļ nepieciešams arī stiprināt zinātnisko izpēti SEG jomā, lai mērķus varētu izstrādāt korektus un loģiskus un vairāk koncentrēties uz šīs jomas pilnveidi pēc būtības.

Tomēr tikai ar politiķu centieniem un finansējumu nebūs līdzēts, visai sabiedrībai būtu vairāk jāiesaistās. Latvijā viens cilvēks rada vidēji piecas tonnas CO2 gadā, bet vajadzētu mērķēt uz trim tonnām. 49% Latvijas iedzīvotāju ikdienā pārvietojas ar privāto automašīnu, kas ir viens no galvenajiem CO2 piesārņojuma avotiem. Par vēlamo rīcību patēriņa, transporta paradumu, atkritumu šķirošanas jomā informācija rodama daudzviet. Bet tieši meža nozarē mēs varam izmantot koksnes produktus būvniecībā un interjerā, apkurei lietot videi draudzīgus resursus, vienlaikus izvēloties mūsdienīgas un vides prasībām atbilstošas apkures iekārtas, turēt rūpi par vides aizsardzību un kopumā paplašināt savas zināšanas par šiem jautājumiem, lai izdarītu izvēles par labu ilgtspējīgai attīstībai.

[1] Latvijas vides raksturlielumu pārskats.