Aizvien biežāk saskaros ar vaicājumiem, kā neapliekamā minimuma un minimālās algas celšana ietekmētu ekonomiku. Acīmredzot šie jautājumi nav pazuduši no politiskās dienaskārtības un aktualizējušies 2020. gada budžeta veidošanas kontekstā. Tādēļ mēģināšu pavisam īsi ieskicēt abu pasākumu sagaidāmo ietekmi uz ekonomiku.

Transmisija

Neapliekamais minimums faktiski strādātu kā valdības sektora transferts privātajam sektoram (mazinātos iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) efektīvā likme). Ja neapliekamā minimuma palielināšanas gadījumā budžeta ieņēmumu kritums tiktu finansēts ar augošu budžeta deficītu, tad īstermiņā būtu vērojama pozitīva ietekme uz iekšzemes kopproduktu (IKP) caur patēriņa pieaugumu. Tas lielā mērā notiktu tādēļ, ka zemu algu saņēmēji lielāku daļu no papildu ienākumiem izlieto ikdienas vajadzību apmaksai, līdz ar to vairāk iegūtu nozares, kas fokusējas uz iekšzemes tirgus apkalpošanu. 

Tomēr, ja negatīvo ietekmi uz budžeta ieņēmumiem (mazāki IIN ieņēmumi) kompensētu ar budžeta izdevumu sašaurināšanu vai citu nodokļu palielināšanu, efekts uz IKP būtu neitrāls vai pat negatīvs atkarībā no kompensācijas mehānismu izvēles (negatīvāks efekts, piemēram, ja mazinātu valdības investīcijas; sīkāk skatīt Makroekonomisko norišu pārskatā no 35. lpp.). 

Neliela minimālās algas palielinājuma ietekme uz ekonomiku kopumā būtu neitrāla, bet ar ievērojamām atšķirībām tautsaimniecības sektoru un reģionu dalījumā. Budžetam minimālās algas palielināšana būtu vien margināli pozitīva (pieaugtu IIN ieņēmumi, bet vienlaikus arī palielinātos izdevumi atalgojumam sabiedriskajā sektorā), un tāpat kā neapliekamā minimuma gadījumā arī minimālās algas palielinājums caur patēriņa pieaugumu atbalstītu uz iekšējo ekonomiku vērstās nozares. Taču negatīva ietekme būtu eksporta nozarēm (caur relatīvo darbaspēka izmaksu pieaugumu), un reģionālā griezumā sašaurinātos darba iespējas Latgales iedzīvotājiem. Tomēr, jo vairāk minimālā alga tiktu tuvināta vidējai algai tautsaimniecībā, jo plašākam uzņēmumu lokam jūtami pasliktinātos konkurētspēja un būtu negatīvākas sekas ekonomikai. Minimālās algas palielināšanas ietekme sīkāk izklāstīta šajā rakstā.

Ietekme uz budžetu un nevienlīdzības mazināšanu

Neapliekamā minimuma palielināšana līdz 500 eiro (algām un pensijas ienākumiem) budžetam izmaksātu ap 170 milj. eiro. Palielinot arī minimālo algu līdz 500 eiro, kopējās budžeta izmaksas būtu ap 160 milj. eiro. Tomēr abu pasākumu ietekme uz nabadzības un nevienlīdzības mazināšanu gaidāma pavisam neliela. Palielinot neapliekamo minimumu, Džini koeficienta samazinājums būtu niecīgs: no 0.360 uz 0.355. Papildus palielinot arī minimālo algu, Džini koeficients vēl nedaudz samazinātos – līdz 0.351. 

Šāds pavisam neliels samazinājums skaidrojams ar to, ka iedzīvotāju grupā ar zemiem ienākumiem ir mazs nodarbināto īpatsvars un trūcīgie iedzīvotāji ar ienākuma nodokļa vai minimālās algas svirām faktiski nav sasniedzami. Arī trūcīgāko pensionāru situācija būtiski neuzlabotos, jo diemžēl nedaudz vairāk kā 40% no pensijām jau šobrīd nesasniedz nākamajam gadam plānoto neapliekamā minimuma pieaugumu līdz 300 eiro (tātad turpmāka neapliekamā minimuma palielināšana uzlabotu vien nosacīti rocīgāko pensionāru situāciju, bet neuzlabotu pavisam mazo pensiju saņēmēju dzīves apstākļus). 

Daudz efektīvāks instruments nabadzības un nevienlīdzības mazināšanai būtu mērķēti pabalsti, piemēram, garantētā minimālā ienākuma pabalsta piešķiršanas nosacījumu un apjoma pārskatīšana, to pielāgojot atkarībā no ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli. Sīkāk par šiem jautājumiem Makroekonomisko norišu pārskatā (skatīt no 40. lpp.) un rakstā par ienākumu nevienlīdzību.

Secinājumi

Šobrīd īsti nav skaidrs, kādus tieši mērķus politikas veidotāji plāno sasniegt, diskutējot par neapliekamā minimuma un minimālās algas palielināšanu. Ja fokuss ir nabadzības un nevienlīdzības mazināšana, tad šādā gadījumā būtu izmantojams cits, daudz plašāks instrumentārijs. Tomēr, pieņemot lēmumu paaugstināt neapliekamo minimumu un minimālo algu jau 2020. gada budžeta veidošanas ietvaros, būtu jārēķinās ar šādām sekām tautsaimniecībai.

1. Valsts budžetam tas izmaksātu dārgi, un nāktos meklēt kompensējošos pasākumus, lai iekļautos Eiropas Savienības fiskālo nosacījumu ietvarā. Līdz ar to ietekme uz ekonomiku būtu neitrāla vai pat negatīva. Turklāt tas vēl vairāk ierobežotu fiskālo telpu un līdz ar to arī iespējas finansēt jaunās politikas iniciatīvas, t.i., noēstu iespēju finansēt ko citu.
2. Ietekme uz nabadzību un nevienlīdzību būtu vien kosmētiska, būtiski neuzlabojot trūcīgo iedzīvotāju situāciju. Turklāt pasliktinātos Latgales iedzīvotāju nodarbinātības iespējas. Ja mērķis ir mazināt nevienlīdzību un uzlabot trūcīgo iedzīvotāju dzīves apstākļu, to varētu labāk panākt, pārskatot Latvijas sociālo pabalstu sistēmu. Tas būtu veicams vienlaikus ar nākamo lielāka mēroga nodokļu reformu, paplašinot esošo nodokļu bāzi un novirzot šī brīža dāsnos nodokļu atvieglojumus mērķētu sociālo pabalstu finansēšanai (sīkāk par nodokļu atvieglojumiem Finanšu ministrijas ziņojumā).
3. Minimālās algas celšana var pasliktināt eksportētāju konkurētspēju, kas šī brīža apstākļos, kad ārējos tirgos jau tā valda augsta nenoteiktība un vājinās ārējais pieprasījums, var papildus iedragāt Latvijas uzņēmumu tirgus pozīcijas.