Naftas cenas netiešā ietekme uz inflāciju Latvijā

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc  sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

• tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);
• netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā) [1]. Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija  var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji  pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām. Tieši šī netiešā efekta radītās ietekmes novērtēšanai mēs pievērsīsimies šajā rakstā.

Netiešā efekta kanāli

Naftas cenas svārstības visvairāk var ietekmēt to preču un pakalpojumu izmaksas, kuru ražošanas procesā intensīvāk tiek izmantoti enerģijas produkti, tādējādi netiešā veidā radot spiedienu uz šo preču vai pakalpojumu cenām.

Tajā pašā laikā enerģijas produktu cenu pārmaiņas var ietekmēt iekšējo pieprasījumu pēc pārējām precēm un pakalpojumiem. Piemēram, naftas cenas sarukuma rezultātā mājsaimniecībām atbrīvojas papildu līdzekļi, ko tās var novirzīt pārējo preču un pakalpojumu iegādei. Tas zināmā mērā var kompensēt netiešā efekta ietekmi.

Šo kopsakarību novērtēšana ir visai sarežģīts process, t.sk. arī tāpēc, ka naftas cenas izmaiņas pārnesuma apmērs ir atkarīgs no vairākiem faktoriem:

• tautsaimniecības attīstības stāvokļa (vai tā atrodas virs vai zem sava potenciāla);
• konkurences līmeņa vietējā tirgū (jo augstāka ir konkurences pakāpe, jo elastīgākas ir cenas);
• kā arī teorētiski no tā, vai naftas cena kāpj vai sarūk (ja pastāv atšķirības tajā, kā uzņēmēji reaģē uz izmaksu palielinājumu un samazinājumu, nosakot saražoto preču cenas).

Turklāt, netiešais efekts izpaužas ilgākā laika posmā, jo uzņēmējiem ir nepieciešams  laiks, lai pielāgotu cenas jaunajiem izmaksu apstākļiem.

Netiešā efekta radītā ietekme uz cenām Latvijas tautsaimniecības sektoru griezumā

Lai noskaidrotu, kādu konkrēti preču un pakalpojumu grupu cenas naftas cenas svārstības netiešā veidā ietekmē visvairāk, mēs izmantojām Latvijas vispārējā līdzsvara aprēķina modeli, kas balstās uz tautsaimniecības izlietojuma tabulu [2].

Šī tabula satur datus, kas atspoguļo sakarības starp dažādiem tautsaimniecības sektoriem un to starppatēriņa struktūru. Līdz ar to šī metode ļauj identificēt tos sektorus (un tās preces un pakalpojumus), kas ražošanas procesā visintensīvāk lieto enerģijas produktus un kuru izmaksas tiešām var būt ļoti atkarīgas no enerģijas cenu svārstībām.

Aplūkojot ražotāju cenas tautsaimniecības sektoru griezumā (1. attēls), secinām, ka vislielāko ietekmi naftas cenas izmaiņas atstāj uz sauszemes un gaisa transporta pakalpojumu cenām. To izskaidro šo pakalpojumu sektoru augstā energointensitāte un enerģijas produktu zemā aizstājamība ražošanas procesā.

Preču nozarē vislielākais efekts ir novērojams ķīmisko vielu un ķīmisko izstrādājumu sektorā, kur intensīvi tiek lietotas naftas produktu izejvielas. Šķiet, ka arī Latvijas lauksaimniecībā un ieguves rūpniecībā energointensitāte ir samērā augsta, un naftas cenas efekts ir lielāks salīdzinājumā ar pārējiem sektoriem. Jāpiebilst, ka šie novērtējumi ir salīdzināmi ar citu valstu aprēķiniem, kurās arī dominē netiešais efekts ķīmisko vielu un transporta sektoros [3].

1. attēls. 10% naftas šoka ietekme uz ražotāju cenām nozaru griezumā

Netiešā efekta devums Latvijas SPCI pamatinflācijā

Vispārējā līdzsvara aprēķina modelis ir statisks un līdz ar to neņem vērā to, ka ražošanas struktūra var mainīties laika gaitā, ražotajiem pielāgojoties ražošanas faktoru relatīvo izmaksu pārmaiņām. Tādēļ mēs izmantojām ekonometrisko VAR (Vektoru autoregresijas) modeli, lai novērtētu naftas cenas pārmaiņu netiešā efekta devumu Latvijas inflācijā .

Šī modeļa priekšrocība ir tāda, ka tas ļauj novērtēt minētās kopsakarības un ietekmes kanālus ņemot vērā to, ka  naftas cenas pārmaiņas var ietekmēt ražošanas izmaksas un līdz ar to arī ar novēlošanos patēriņa cenas. Mūsu novērtētajā modelī tika iekļauti šādi faktori:

• ASV dolāros izteiktā BRENT naftas cena;
• īstermiņa procentu likme (EONIA);
• IKP salīdzināmajās cenās;
• bezdarba līmenis;
• nominālais efektīvais valūtas kurss;
• SPCI pamatinflācija [4] (t.i. preču un pakalpojumu inflācija izņemot enerģiju un pārtiku).

Lai nodrošinātu pēc iespējas augstāku ticamības pakāpi rezultātiem, modelis tika novērtēts ar divām datu izlasēm: 2000Q1-2016Q2 un 2005Q1-2016Q2, kā arī, tajā iekļaujot dažādas laika nobīdes.

Pirmā datu izlase atspoguļo visu pieejamo datu kopu, savukārt otrā atspoguļo periodu pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Kopumā mēs esam novērtējuši sešus alternatīvos modeļus, bet šajā rakstā atspoguļojam tikai divus: modeli, kas sniedz augstāku (1. modelis) un zemāku (2. modelis) netiešā efekta ietekmes novērtējumu [5].

2. attēlā tiek atspoguļota SPCI pamatinflācijas reakcija uz naftas cenas 10% šoku, kas izriet no šiem diviem modeļiem. Saskaņā ar mūsu novērtējumiem - naftas cenas izmaiņas sākotnējais efekts ir samērā neliels. Tā straujākais kāpums tiek novērots vēlāk, sākot ar ceturto ceturksni pēc šoka iestāšanās brīža. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka pirmajos ceturkšņos netiešā efekta darbību daļēji kompensē iepriekš aprakstītais iekšējā pieprasījuma efekts, kas darbojas pretējā virzienā. Kopumā naftas cenas šoks 10% apmērā izraisa pamatinflācijas palielinājumu par 0.3-0.4 procentu punktiem 3 gadu laikā.

2. attēls. Naftas cenas 10% šoka ietekme uz SPCI pamatinflāciju Latvijā

3. attēlā tiek atspoguļots naftas cenas netiešā efekta devums SPCI pamatinflācijas gada pārmaiņu tempos. Tas parāda, ka, naftas cenām piedzīvojot straujas pārmaiņas (piemēram, pēc krīzes laikā naftas cenas strauji atkopās vai 2014.–2016. g. strauji samazinājās), ražošanas izmaksu efekta radītā ietekme uz preču un pakalpojumu cenām var būt nozīmīga. Sekojot 2015. gada straujajam naftas cenas kritumam, pamatinflācijas rādītājs saruka gan 2015. gadā, gan pat lielākā mērā 2016. gadā (efekta laika nobīdes dēļ).

Kopumā pastāv diezgan liela nenoteiktība par šī efekta apmēru 2016. gadā starp dažādiem modeļiem, variējot no 0.7% līdz 1.2% robežās. Pamatinflācija 2016.gadā bija 1.2%. Ja nebūtu naftas cenas krituma radīto netiešo efektu, tad pamatinflācija 2016. gadā būtu sasniegusi 1.9-2.4%.

3. attēls. Naftas cenas devums SPCI pamatinflācijas gada pārmaiņu tempos

Naftas cenas tiešā un netiešā efekta devums Latvijas SPCI inflācijā

Lai noskaidrotu, cik lielā mērā naftas cenas pārmaiņas ietekmē SPCI inflācijas rādītāju Latvijā, esam novērtējuši abu efektu (gan tiešā, gan netiešā efekta) ietekmi. 4. attēls apliecina, ka, sākot ar 2009. gadu, naftas cenas tiešais efekts ir bijis lielāks par netiešo un ātrāk ietekmējis kopējo inflāciju.

Taču netiešais efekts ietekmē kopējo inflāciju ar novēlošanos. Piemēram, 2016. gadā netiešā efekta radītas ietekmes devums pieauga (sasniedzot 0.4 procentu punktus 2016. gadā) salīdzinot ar 2015. gadu, savukārt tiešā efekta devums (0.7 procentu punkti) saruka. Lielāka netiešā efekta nozīme 2016. gadā patiesībā joprojām ar nobīdi atspoguļo 2015. gada notikumus starptautiskajā naftas tirgū.

Kopumā mūsu novērtējumi liecina, ka, naftas cenai nepiedzīvojot tik strauju kritumu pēdējos gados, inflācijas rādītājs 2016. gadā varēja būt vismaz 1.2%. Naftas cenas strauja krituma radītais efekts ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijas ekonomikas speciālisti pēdējā laikā ir kļūdījušies inflācijas prognozē, pareģojot straujāku cenu kāpumu.

4. attēls. SPCI inflācijas gada pārmaiņu tempi (%) un naftas cenas devums tajā

Nākotnes vīzija

Kā jau minējām rakstā, 2016. gadā atsākās naftas cenas kāpums. Šādai tendencei turpinoties, naftas vidējā cena 2017. gadā varētu sasniegt 60 dolārus, kas veidotu apmēram 40% lielu naftas cenas pieaugumu salīdzinājumā ar 2015. gada vidējo cenu. Tas nozīmē, ka Latvijas patērētāji jau drīz izjutīs to savos tēriņos. Jau šobrīd kāpj degvielas cena, kam varētu sekot siltumenerģijas tarifi un, visbeidzot, paaugstināsies pārējo preču un pakalpojumu cenas.

Ja līdz šim, naftas cenai krītoties, Latvijas ekonomikas speciālistu inflācijas prognoze ir bijusi augstāka par faktisko, tad tendencei naftas tirgū mainoties, visticamāk, kļūdas būs pretējā virzienā, t.i. cenas kāps straujāk nekā prognozēts.