Nemiera ēnā

Ja pandēmijas pirmajos viļņos vērojām noguldījumu ļoti strauju kāpumu, tad tagad tas pakāpeniski palēninās, jo pieauguši tēriņi, kam par iemeslu ir gan ekonomiskās aktivitātes ierobežojumu sašaurināšana, gan augošais cenu līmenis. Iekšzemes noguldījumu atlikums pēc sezonāla kāpuma decembrī saruka janvārī un mēreni auga februārī, bet to gada pieauguma temps turpināja mazināties: no 12-14% rudenī tas sarucis zem 10% janvārī un februārī. Mājsaimniecību noguldījumu gada kāpuma temps februārī saruka līdz 13.4%, nefinanšu uzņēmumu noguldījumu – līdz 8.6%, bet nebanku finanšu iestāžu noguldījumi gada laikā samazinājās.

Visai vājā kreditēšanas aktivitāte 2021. gadā nobīdījusi Latviju līdz priekšpēdējai vietai ES valstu vidū, aplūkojot nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu attiecību pret iekšzemes kopproduktu – tā veidoja tikai 33% (2020. gadā 36%), apsteidzot vien Rumāniju. Tendence saglabājusies arī pēdējo mēnešu laikā: iekšzemes kredītportfelis (neskaitot kredītus valdībai) 2021. gada decembrī – 2022. gada februārī samazinājās par 0.7%, kritumu nosakot nefinanšu uzņēmumu kreditēšanai, kamēr mājsaimniecību kredītportfelis auga par 1.2%. Tas atspoguļojās arī kredītportfeļa gada pārmaiņu tempos - izslēdzot banku sektora strukturālo un ar institucionālo sektoru klasifikācijas izmaiņām saistīto pārmaiņu un vienreizējo faktoru ietekmi, iekšzemes kredītiem kopumā gada pieauguma temps februārī veidoja +0.8%, kredītiem mājsaimniecībām sasniedzot +3.4%, kamēr kredītiem nefinanšu uzņēmumiem tas saglabājās negatīvs (-4.6%).  Kredītportfeļa dinamiku apstiprināja arī no jauna izsniegto kredītu pārmaiņas – decembrī - februārī jauno kredītu izsniegts par 16.1% mazāk nekā iepriekšējos trīs mēnešos (tostarp nefinanšu sabiedrībām par 24.1% un mājsaimniecībām - par 9.1% mazāk, t.sk. mājokļa kredītu – par 5.8% mazāk).

Noguldījumu dinamika turpmākajos mēnešos saglabāsies kā līdz šim - uzkrājumu kāpums pakāpeniski pierims augstās inflācijas dēļ, to tikai daļēji atsvērs kara rosinātā vēlmei iekrāt neskaidrajai nākotnei.

Kreditēšanā būtiskas pozitīvas pārmaiņas nevaram gaidīt, jo pandēmijas atkāpšanos varētu atsvērt un pat pārspēt Krievijas uzsāktā kara ietekme. Piesardzības līmenis jaunu investīciju veikšanā līdz ar to saglabāsies augsts un atkopšanās visai riskantajā uzņēmumu kreditēšanā šajos apstākļos ir maz ticama. Vienlaikus varētu palēnināties mājokļa un patēriņa kreditēšanas kāpums, neskaidro perspektīvu un augošās inflācijas iespaidā iedzīvotājiem izsverot savas aizņemšanās spējas.

1. attēls Izsniegto iekšzemes kredītu un piesaistīto noguldījumu gada pārmaiņas (%)
 

*Salīdzināšanas nolūkos izņemti vienreizējie efekti, kas saistīti ar strukturālajām pārmaiņām Latvijas komercbanku sektorā un institucionālo sektoru klasifikācijas izmaiņām