Nenovērtēt par zemu Latvijas sasniegto

Jaunākie investīciju piesaistes dati rosinājuši diskusiju sabiedrībā par eiro ieguvumiem šajā konkrētajā jomā un ekonomikā kopumā.

Statistika par uzkrātajām ārvalstu tiešajām investīcijām (ĀTI) Latvijā 2014. gada 1. ceturksnī uzrāda kritumu par 0.4% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (šie dati koriģēti no sākotnēji aprēķinātā 10.6% ceturkšņa krituma). Sīkāk analizējot ĀTI plūsmu datus, redzams, ka darījumu rezultātā ĀTI Latvijā ir pieaugušas par 21.7 miljoniem eiro, kas ir mazāk nekā vidēji ceturkšņa laikā 2013. gadā, tomēr tam ir objektīvi iemesli.

Šajā komentārā – sīkāks skaidrojums.

Visu izšķir konteksts

Pirmkārt, svarīgi apzināties, ka lēmums par investīciju veikšanu vienā vai otrā valstī parasti netiek pieņemts vienā dienā. Lai izšķirtos par šādu soli, ir nepieciešams veikt rūpīgu visu faktoru analīzi, kas var noteikt potenciālo investīciju atdeves līmeni nākotnē. Tas nozīmē, ka arī pozitīvo eiro ieviešanas ietekmi uz investīcijām un tautsaimniecību kopumā varēs novērtēt tikai ilgākā laika periodā. Mēģinot ar viena ceturkšņa datiem pierādīt apgalvojuma, kas vērsts uz vidēja vai pat ilgāka termiņa perspektīvu, iespējams izdarīt tikai pārsteidzīgus secinājumus.

Otrkārt, un arī to esam iepriekš īpaši uzsvēruši, eiro nav brīnumnūjiņa, ar kuras palīdzību iespējams atrisināt visas valsts ekonomiskās problēmas. Eiro var papildus veicināt investīcijas un stimulēt jaunu darbavietu rašanos, citiem faktoriem nemainoties. Diemžēl šī gada pirmajos mēnešos šie citi faktori ir mainījušies, turklāt investīcijām nelabvēlīgajā virzienā. Saspīlētie ģeopolitiskie apstākļi saistībā ar Krievijas un Ukrainas konfliktu šobrīd darbojas kā nozīmīgs faktors investīciju bremzēšanā. Ārvalstu investori ir bažīgi par notiekošo reģionos, kas ir tiešā Latvijas tuvumā. Tāpat Latvijā ir uzņēmumi, kas uz laiku ir apturējuši savus attīstības plānus, izvēloties nogaidīt līdz brīdim, kad konflikti norims, līdz ar to tiek apturētas arī investīciju plūsmas.

Treškārt, joprojām gan Eiropā, gan citur pasaulē jūtams, ka gan uzņēmēji, gan kredītdevēji piebremzē izdevumus investīcijām. Tas daļēji skaidrojams ar uzņēmēju un kredītdevēju piesardzību pēc piedzīvotās ekonomikas krīzes 2008. gadā, kā arī ar to, ka, lai gan daudzu tautsaimniecību lielākās grūtības pēc piedzīvotās krīzes ir pārvarētas, atgūšanās joprojām ir samērā lēna. Vērts atgādināt, ka tieši salīdzinoši lēnā kreditēšanas dinamika pamudināja Eiropas Centrālās bankas Padomi šomēnes nolemt par ilgtermiņa finanšu resursu piešķiršanu bankām uz ļoti izdevīgiem nosacījumiem. Ceram, ka šis solis stimulēs bankas aktīvāk kreditēt produktīvo sektoru, tādejādi veicinot investīcijas tautsaimniecībā.

Latvija līderpozīcijās

Neskatoties uz to, ka 2014. gada 1. ceturksnī tiešo investīciju dati uzrāda kritumu, ir daudzi citi faktori, kas liecina, ka kopumā Latvijas ekonomika ir pietiekami noturīga pret dažādiem nelabvēlīgiem ārējiem satricinājumiem. Ņemot vērā ieilgušo konfliktu starp Krieviju un Ukrainu, kā arī to, ka abas valstis ir Latvijas eksporta partneres, pozitīvi ir vērtējams fakts, ka šā gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem kopējais eksports ir saglabājis pieaugumu par 2.1%. Kāpums vērojams gandrīz visās galvenajās eksporta preču grupās (salīdzinājumam - gan Lietuvai, gan Igaunijai, gan, piemēram, Zviedrijai un Lielbritānijai, kas nav eiro zonas dalībvalstis, eksporta dinamika pašlaik ir negatīva).

Turklāt divus gadus (2011. un 2012. gadā) Latvijas preču eksports ir piedzīvojis vienu no straujākajiem pieaugumiem Eiropas Savienībā (ES), nodrošinot Latvijai līdera pozīciju ES valstu vidū, un ir izprotams, ka tik straujš pieauguma temps nevar saglabāties mūžīgi. Neskatoties uz nelabvēlīgajām norisēm globālajā ekonomikā, eiro zonas ekonomiskajām problēmām un zemo kopējo pieprasījumu ārējos tirgos, Latvijas ārējās tirdzniecības aktivitāte turpina pieaugt, apliecinot mūsu eksportētāju konkurētspēju.

Svarīgs rādītājs, kas liecina par kopējo ekonomikas stāvokli valstī, ir reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms un tā izmaiņas. Kā liecina Eurostat apkopotā informācija par šā gada 1. ceturkšņa IKP pieaugumu pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, Latvijā ir viens no straujākajiem IKP pieaugumiem eiro zonā. IKP rādītāja pieaugums liecina par pieaugošu pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem, kas savukārt veicina uzņēmējdarbības vides paplašināšanās nepieciešamību un likumsakarīgi arī potenciālu investīciju pieaugumu.

Ņemot vērā globalizācijas ietekmi, būtu nepamatoti pārmest Latvijai lēnu attīstību, ja uz kopējā fona Latvija uzrāda līderpozīcijas.

Latvijas trumpji

Papildu investīcijas nebūt nav vienīgais potenciālais ieguvums no eiro ieviešanas, ko iepriekš tikām minējuši. Piemēram, līdz ar eiro ieviešanu Latvija jau patlaban izjūt reālus ieguvumus no zemākām parāda apkalpošanas izmaksām. Šā gada janvārī un aprīlī Latvijas valdība emitēja obligācijas starptautiskajos tirgos 1 miljarda eiro apjomā. Janvārī veiktā emisija ļāva martā pārfinansēt starptautisko aizņēmumu ar zemākām procentu likmēm. Savukārt aizņemšanās darījums aprīlī nodrošināja resursus, kas ļaus pārfinansēt par izdevīgākām procentu likmēm Eiropas Komisijas aizdevumu nākamajā gadā.

Iespēju pārfinansēt starptautisko aizņēmumu ar zemākām procentu likmēm nodrošina Latvijas vērtspapīru kredītriska uzcenojuma samazināšanās līdz ar eiro ieviešanu. Likmju starpība (ar attiecīgā termiņa Vācijas un ASV obligācijām) 2014. gada maija sākumā salīdzinājumā ar 2012. gada augusta beigām ir samazinājusies par 1.2–1.6 procenta punktiem. Pie tik apjomīga parāda, kāds ir Latvijai, sekmīga obligāciju emisija eiro valūtā un iespēja aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos par zemākām procentu likmēm dod nozīmīgu līdzekļu ietaupījumu (tātad – 12 līdz 16 miljoni eiro par katru aizņemto miljardu), ko savukārt turpmāk var izmantot tautsaimniecības vajadzībām un sekmēt ekonomikas tālāko attīstību.

Papildu trumpis ir fakts, ka pat pie esošajiem ģeopolitiskajiem apstākļiem reitingu aģentūras turpina palielināt Latvijas kredītreitingu. Kopš maija beigām Latvijas kredītreitingu paaugstinājušas visas trīs vadošās starptautiskās kredītreitingu aģentūras - Standard & Poor's, Moody's Investors Service un Fitch. Kredītreitingu aģentūru ziņojumos uzsvērts, ka Latvijas kredītreitingu pozitīvi ietekmējusi arī valsts pievienošanās eiro zonai šā gada sākumā, jo tas mazinājis valūtas un citus finanšu sektora riskus. Kredītreitinga paaugstināšana stiprina investoru interesi un uzticēšanos Latvijas ekonomikai, kas savukārt varētu veicināt noturīgu investīciju ieplūdi Latvijā nākotnē.

Maratons, nevis sprints

Jāatzīst, ka sabiedrības bažas par zibenīgu investīciju pieplūduma neesamību, lai gan jau gandrīz sešu mēnešus esam eiro zonā, ir ļoti cilvēcīgas. Iekšējais spiediens visu gribēt tagad un tūlīt ir raksturīgs ne tikai ekonomikā, bet jebkurā dzīves jomā. Tomēr jāatceras, ka sekmīga darbība kopējā vienotās Eiropas valūtas telpā – tas ir maratons, nevis sprints. Neskatoties uz dažādām īstermiņa svārstībām un satricinājumiem, kas Latvijas ekonomikā būs vienmēr, eiro sniedz iespējas sekmīgai valsts ilgtermiņa attīstībai nākotnē. Šīs iespējas ir jāapzinās un jāprot izmantot savā labā, nevis jānoniecina.

Raksts publicēts portālā Delfi 2014. gada 26. jūnijā