2014. gada konkursa godalgotie darbi

1. vieta. Stefānija Kursiša un Olga Sadovici, Rīgas Ekonomikas augstskola

Evaluation of the Transmission of the Euro Area, Japan and US Monetary Shocks to the Baltic States
("Eiro zonas, Japānas un ASV monetāro šoku transmisijas uz Baltijas valstīm novērtējums")

Monetāro šoku transmisijas mehānismi ir viens no aktuālākajiem tematiem, kas interesē monetārās politikas veidotājus visā pasaulē. Pētījuma autori novērtē eiro zonas, Japānas un ASV monetāro šoku ietekmi uz Baltijas valstu makroekonomiskajiem rādītājiem (reālais IKP, inflācija un nominālā īstermiņa procentu likme). Šim nolūkam izveidots un analīzē izmantots visai sarežģīts ekonometriskais modelis – globālo vektoru autoregresijas modelis (GVAR).

Balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, autori secinājuši, ka potenciāli eiro zonas īstermiņa procentu likmes pieaugums par 25 bāzes punktiem palēninātu ekonomisko attīstību eiro zonā un četru gadu laikā IKP novirze no bāzes scenārija sasniegtu 1%, savukārt Lietuvā, Latvijā un Igaunijā novirze būtu attiecīgi 3.2%, 6.2% un 4.2%.

Monetāro šoku lielāku ietekmi uz Baltijas valstīm autori pamato ar atšķirīgiem tirdzniecības kanāliem, kā arī valsts un mājsaimniecību uzkrāto parādu apjomu, kas tiek turēts eiro.

2. vieta. Marina Aleksejeva un Nikolajs Prihodko, Rīgas Ekonomikas augstskola

Is Basel III Socially Beneficial in the Baltic Context?
("Vai Bāzele III ir sociāli izdevīga Baltijas valstīm?")

2010. gadā Starptautisko norēķinu banka (SNB) pieņēma stingrākas prasības banku kapitāla pietiekamībai un likviditātes rādītājiem, kas rosināja arī pētnieku interesi. Darba autoru mērķis – novērtēt saistībā ar Bāzeles III regulējumu augošo banku kapitāla prasību ietekmi uz finanšu pakalpojumu jomu un reālo tautsaimniecību Baltijas valstīs, kā arī salīdzināt jaunā regulējuma izdevumus un izmaksas.

Bāzeles III prasības ir apjomīgas un aptver plašu banku darbības loku, tāpēc autori analizē tikai kapitāla palielināšanas prasību ietekmi. Autori izvērtē nepieciešamā banku kapitāla pieauguma izmaksas, kuras ietekmē kapitāla īpatsvara pieaugums bilancē un saistību līmeņa samazināšanās (deleveraging). Aprēķinos autori novērtē, kā šīs izmaksas ietekmē IKP.

Autori analizē 29 bankas Baltijas valstīs, secinot, ka kapitāla pietiekamība jaunā regulējuma ietekmē varētu pieaugt no 17.8% līdz 20.3%, kopējais saistību līmenis samazinātos par 0.96 procentu punktiem un kopējās kapitāla izmaksas pieaugtu par 0.06 procentu punktiem. Ja kapitāla izmaksu pieaugumu nāktos segt patērētājiem, IKP varētu samazināties par 1.18% (Bāzeles III radītie izdevumi).

Tāpat autori secinājuši, ka Bāzeles III kapitāla prasības samazinās jaunas banku krīzes iestāšanās varbūtību, izsakot to procentos no IKP, t.i., novērtējuši Bāzeles III reformu sociālo izdevīgumu. Šis rādītājs aprēķināts 2.76% no IKP, kas pārsniedz minētos Bāzeles III radītos izdevumus, tādējādi sniedzot atbildi uz darba nosaukumā ietverto jautājumu.

Jāuzsver, ka ieguvumi no Bāzeles III regulējuma būs daudz lielāki nekā aprēķinātie procenti no IKP. Turklāt bankas būs noturīgākas attiecībā uz nākotnes krīzēm, kas nozīmē, ka nodokļu maksātājiem būs mazāk jāiesaistās banku sektora glābšanā.

2. vieta. Elza Kalniņa un Andrejs Semjonovs, Rīgas Ekonomikas augstskola

The Assessment of Salary Flexibility in Latvia
("Darba samaksas elastības novērtējums Latvijā")

Darbs parāda, ka darba samaksa Latvijā ir elastīga un ir efektīvs makroekonomisko šoku absorbēšanas mehānisms, kas ir aktuāli optimālās vienotās valūtas zonas teorijas kontekstā. 1. daļā autori, pamatojoties uz Latvijas Bankas pētījumu (2005), izmantojot strukturālo vektora autoregresīvo modeli (SVAR) un kļūdu korekcijas modeli (VEC), secina, ka darba samaksas kāpums elastīgi reaģē uz produktivitātes (pozitīvi) un bezdarba (negatīvi) pārmaiņām. Bezdarba ietekme uz darba samaksas dinamiku Latvijā ir ievērojami stiprāka nekā, piemēram, Spānijā, Rumānijā, Polijā, Ungārijā un Itālijā.

2. daļā autori analizē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nepublicētus mikrodatus un secina, ka lielāku algas samazinājumu recesijas periodā piedzīvoja sievietes, vidēja vecuma strādājošie ar samērā augstu algu, kā arī transportā, būvniecībā un sabiedriskajā sektorā nodarbinātie.

Darba papildu rezultāti – atzinums, ka: 1) atlaišana no darba krīzes laikā visvairāk ietekmēja zemu algu saņēmējus; 2) dabiskais bezdarba līmenis Latvijā ir visai augsts un 2013. gadā bija tuvs 13%.

3. vieta. Kristīne Priedīte un Līva Levane, Rīgas Ekonomikas augstskola

Can We Rely on Confidence? The Case of Latvia
("Vai mēs varam paļauties uz konfidenci: Latvijas gadījums")

Autori novērtē sakarību starp patērētāju konfidenci un patēriņa pārmaiņām, secinot, ka patērētāju noskaņojumam ir relatīvi neliela, bet statistiski nozīmīga ietekme uz patēriņu. Autori uzskata, ka, ņemot vērā šo faktu, ir svarīgi noteikt konfidenci ietekmējošos faktorus un ņemt šo informāciju vērā, īstenojot valdības politiku.

Modeļa rezultāti rāda, ka patērētāju konfidenci negatīvi ietekmē inflācija, bezdarbs un procentu likmes. Interesanti, ka atrasta arī negatīva sakarība starp konfidenci un tādiem svarīgiem notikumiem kā globālā recesija, Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai un eiro zonai. Autori izskaidro šo sakarību ar cilvēku bažām par cenu pieaugumu periodā pēc pievienošanās un to, ka Latvijas pilntiesīga dalība EMS process sākās laikā, kad eiro zonas tautsaimniecība piedzīvoja recesiju.

Interesants ir secinājums, ka valdībai svarīgi informēt sabiedrību par savu darbību un prognozēm un veikt izglītojošus pasākumus, jo konfidences trūkumu varētu izraisīt nenoteiktība, neziņa un stereotipi, nevis sliktas ziņas kā tādas. Vienlaikus secināts, ka tādas fiskālas darbības kā nodokļu un valdības tēriņu pārmaiņas var ietekmēt patēriņu pa konfidences kanālu.

Veicināšanas balva. Anastasija Zolotare, Latvijas Universitāte

Latvijas preču eksporta konkurētspējas analīze

Pat ja valstij ir relatīva priekšrocība zemo tehnoloģiju produktu ražošanā, ilgtermiņā valsts var iegūt, ja tiek mēģināts stimulēt augstu tehnoloģiju produktu ražošanu, t.i., veikta strukturālā transformācija. Darbā vērtēta Latvijas preču eksporta konkurētspēja un strukturālās transformācijas potenciālās iespējas, pamatojoties uz metodoloģiju, kas izmantota Latvijas Bankas ekonomistu pētījumos (2008; 2011 u.c.). Rezultāti liecina, ka Latvijas ražotāji ir konkurētspējīgi (atklātās relatīvās priekšrocības indekss RCA>1), t.sk. koksnes un tās izstrādājumu, dzērienu, graudaugu kultūru, piena produktu, kā arī gaļas, zivju un atsevišķu tekstilizstrādājumu eksportā.

No nekonkurētspējīgiem produktiem (RCA<1) tirdzniecībai ar pārējām ES valstīm (saglabājot 2012. gadā pastāvējušo ražošanas faktoru struktūru) Latvijai ir liela varbūtība attīstīt koku, augu, ziedu un dekoratīvo zaļumu, foto un kino preču, dārzeņu, kā arī farmaceitisko un pārējo ķīmisko produktu eksportu. Izņemot dārzeņus, šiem produktiem ienākumu ģenerēšanas potenciāls (PRODY–EXPY) ir pozitīvs, tādējādi šāda strukturālā transformācija varētu veicināt Latvijas ienākumu līmeni.

Veicināšanas balva. Viktoryia Pilinko un Andrei Romancenco, Rīgas Ekonomikas augstskola

A Macro-financial Model for Credit Risk Stress testing: The Case of Latvia
("Kredītriska stresa testēšanas makrofinansiālais modelis: Latvijas gadījums")

Nesenā globālā finanšu krīze parādīja banku riska vadības sistēmu vājumu pirms krīzes, tāpēc stresa testi tagad kļuvuši par plaši lietotu instrumentu, lai novērtētu banku sistēmas stiprumu. Pētījumā analizēts, kā ārējais šoks ietekmē banku kredītriska parametrus.

Tā kā aptuveni 2/3 no Latvijas banku aktīviem ir kredīti, kredītriskam ir būtiska loma banku riska novērtējumā. Autori nosaka sakarības starp makrorādītājiem, lai prognozētu to pārmaiņas viena gada periodā. Tālāk autori, izmantojot šos makrorādītājus un ekonometrisko modelēšanu, novērtē to pārmaiņu ietekmi uz banku slikto kredītu īpatsvaru (lielākā nozīme ir IKP pārmaiņu ietekmei). Autori no slikto kredītu pieauguma aprēķina kapitāla pārmaiņas individuāli 11 Latvijas bankās, secinot, ka divām būtu nepieciešams papildu kapitāls, jo tas samazināsies zem nepieciešamajiem 8%. Tomēr kopumā Latvijas banku sektora stāvoklis novērtēts kā labs.

Neviennozīmīgi vērtējams tas, ka autori izvēlējušies tagadnes testam samērā spēcīgu šoku – IKP kritumu par 19% (vēsturisks lielums). Tas, pēc autoru aprēķiniem, radītu 12% pieaugumu slikto kredītu apjomā. Tikmēr bāzes scenārijā makrorādītāji izrādījušies līdzīgi daudzu institūciju prognozēm par šo gadu.

Kā norāda paši autori, šajā modelī galvenokārt izmantoti makrorādītāji, bet nākotnes pētījumos varētu iekļaut vairāk banku specifisku rādītāju, kas precīzāk būtu orientēti tieši uz Latvijas banku aktīvu.