2018. gada studentu konkursa godalgotās vietas

1. vieta

Filips Drazdovs (Filip Drazdou) un Darja Laboka (Darya Labok), Rīgas Ekonomikas augstskola

"Raspberries vs Wheat: Economic Sophistication as a New Predictor of Income Volatility" ("Avenes un kvieši: ekonomiskā sarežģītība kā jauns ienākumu svārstību noteicējs")

Darbā analizēts, vai eksporta diversifikācija un unikalitāte ir izlaides svārstīgumu ietekmējoši faktori. Autori secinājuši, ka produkcijas izlaide ir mazāk svārstīga valstīs, kas eksportē unikālus produktus, savukārt eksporta diversifikācijas pakāpei nav sakarības ar izlaides svārstīgumu. Secināts arī, ka produkcijas izlaides svārstīgums pozitīvi saistīts ar ārējās tirdzniecības apjomu, tirdzniecības nosacījumu svārstīgumu un privātā sektora kredīta atlikumu. 

2. vieta

Oskars Baltais un Rihards Braķis, Rīgas Ekonomikas augstskola

"The Effect of Personal Income Tax Progressivity on Output Volatility: the Role of Non-linearity" ("Iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitātes ietekme uz iekšzemes kopprodukta svārstīgumu: nelineārā efekta klātbūtne")

Darbā vērtēts, vai pastāv sakarība starp iedzīvotāju ienākumu nodokļa progresivitāti un iekšzemes kopprodukta svārstīgumu un vai šī sakarība ir lineāra. Autori secinājuši, ka iedzīvotāju ienākumu nodokļa progresivitāte samazina iekšzemes kopprodukta svārstīgumu un šī sakarība ir lineāra. Turklāt iekšzemes kopprodukta svārstīgumu palielina ārējās tirdzniecības apjoms.

3. vieta

Anna Marija Radzeviča un Krista Bulderberga, Rīgas Ekonomikas augstskola

"The Role of Institutional Quality in Economic Growth: Implications for the Baltic States" ("Institucionālās kvalitātes loma ekonomikas izaugsmē: secinājumi Baltijas valstīm")

Darbā vērtēta vairāku institucionālo faktoru ietekme uz ekonomisko izaugsmi 113 pasaules valstīs. Darba rezultāti parāda šādu faktoru statistiski nozīmīgu pozitīvu ietekmi uz ekonomisko izaugsmi: valdības efektivitāte, reglamentējošā kvalitāte, nodokļu slogs, monetārās politikas brīvība, finanšu brīvība, starptautiskās tirdzniecības atklātība, revīzijas un audita standartu līmenis. Šie rezultāti attiecināti uz Baltijas valstīm, lai sniegtu atbilstošus ierosinājumus ekonomiskās izaugsmes veicināšanai.

Maksims Sičs un Aleksejs Srebnijs, Rīgas Ekonomikas augstskola

"The Determinants of Economic Growth in the EU NUTS2 Regions" ("Ekonomikas izaugsmes faktori Eiropas Savienības reģionos NUTS 2 līmenī")

Darbā vērtēts, kādi faktori nosaka tautsaimniecības izaugsmi Eiropas Savienības reģionu dalījumā. Autori secina, ka augstāks izglītības līmenis un labāka izglītības kvalitāte, kā arī lielāks vidēja vecuma iedzīvotāju īpatsvars, lielāka informāciju tehnoloģiju patentu daļa un lielāks apstrādes rūpniecības īpatsvars ir pozitīvi saistīti ar turpmāko ekonomisko izaugsmi.

Rūdolfs Krēgers, Latvijas Universitāte

"Finanšu cikla novērtējums Latvijā" ("Measuring financial cycle in Latvia")

Pētījumā secināts, ka no 2000. gada līdz 2008. gadam Latvijā bija finanšu cikla izaugsmes periods un cikla virsotnes sasniegšana 2008. gadā pastiprināja ekonomiskās krīzes izraisītās sekas. 2015. gadā sācies jauns finanšu cikla izaugsmes periods, un pašlaik ir tā sākuma stadija. Secināts, ka Latvijas gadījumā finanšu ciklu spēcīgāk raksturo izsniegto kredītu un nekustamā īpašuma cenu dinamika. Autors secinājis, ka jāpievērš uzmanība finanšu cikla izaugsmes periodam nākamajos gados, lai varētu laikus īstenot tā stabilizēšanai atbilstošu makroekonomisko politiku.

Veicināšanas balva

Antons Nartovs (Anton Nartov) un Malika Jusupova (Malika Yousupova), Rīgas Ekonomikas augstskola

"The Exit from Unconventional Monetary Policy: Is the European Central Bank at Risk?" ("Izeja no netradicionālās monetārās politikas: vai Eiropas Centrālajai bankai ir risks?")

Autori analizējuši, kādā veidā eiro zonā notiks atteikšanās no netradicionālās monetārās politikas un kādi ir ar to saistītie riski.