Novērst mazasinību ekonomikā

Finanšu pakalpojumu pieejamība, t.sk. kreditēšana, ir viens no atslēgas elementiem kontekstā ar Latvijas ekonomisko atpalicību no mūsu kaimiņiem – Igaunijas un Lietuvas. Ekonomiskajā ciklā pamazām jūtamas pavasara vēsmas – tuvāko gadu laikā izaugsme varētu paātrināties, un arvien nozīmīgāku lomu spēlēs kreditēšana kā investīciju avots.

Protams, kreditēšana nav vienīgais faktors, kas nodrošina finansējumu uzņēmējiem. Darāmā netrūkst arī citās jomās, piemēram, kapitāla tirgus attīstībā. Tomēr šajā rakstā koncentrēšos tieši uz vājo kreditēšanu, jo sadarbībā ar finanšu sektoru, Ekonomikas ministriju un par finanšu sektora politiku atbildīgo Finanšu ministriju īstenojam virkni pasākumu, lai kreditēšanu beidzot izkustinātu no sasaluma punkta.

Kreditēšanā kopš 2008. gada krīzes – ieildzis sasalums

Kreditēšanas apjomi pret Latvijas ekonomiku pēdējo 15 gadu laikā ir turpinājuši sarukt. Ja 2008. gadā uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms pret IKP bija aptuveni 100%, tad 2022. gada beigās vien tikai 28%.

Lai arī pēdējos gados no jauna izsniegto kredītu apjoms ir kāpis, ekonomika ir augusi krietni straujāk, līdz ar to kredītu apjoms pret ekonomiku ir turpinājis sarukt. Tas nozīmē, ka investīciju apjoms Latvijas ekonomikā ir bijis vājš, izaugsme lēnāka un arī izaugsmes potenciāls ir apdraudēts. Bez investīcijām nav attīstības, un viens no svarīgākajiem investīciju avotiem ir kreditēšana.

Kāpēc kreditēšana ir svarīga?

Ekonomikā investīcijas ir kā pilnvērtīgs un bagātīgs uzturs sportistiem. Ja investīciju nav, ekonomika aug vāji, produktivitāte stagnē, uzņēmēji zaudē konkurences cīņā, valsts atpaliek. Tas rada apburto loku – ekonomiski atpalikusi valsts ir nepievilcīga iedzīvotājiem, tie dodas meklēt laimi citviet, tas sašaurina ekonomikas potenciālu, investīciju pievilcība mazinās, un valsts atpaliek arvien vairāk. Šādu tendenci ir nepieciešams izslēgt.

Ir dažādi investīciju finansējuma avoti – uzņēmumu pašu līdzekļi, ārvalstu tiešās investīcijas, arī valsts finansējums. Viens no būtiskākajiem avotiem, īpaši uzņēmējdarbībā, ir komercbanku izsniegtie kredīti. Pieredze rāda, ka komercbanku kredītus valsts nespēj pilnvērtīgi aizstāt ne ar valsts bankas, ne fondu palīdzību, tostarp tāpēc, ka privātas investīcijas tiek izvietotas efektīvāk un konkurētspējīgākajiem projektiem.

Situācija ar kreditēšanu ir vāja arī citur, tostarp kaimiņos. Tomēr mūsu valsts gadījumā šī problēma ir hroniski ielaista.

Redzam pārlieku piesardzību un ambīciju trūkumu gan komercbanku, gan uzņēmumu pusē. Ilgstoši neizpildīti mājas darbi ir arī valsts atbildības jomās.

Pašlaik ir pēdējais laiks aktīvai rīcībai, jo Latvija nevar atļauties vēl vienu ekonomikas izaugsmes ciklu ar vāju kreditēšanu.

Kādi ir vājās kreditēšanas iemesli?

2008. gada krīze bija smags kritiens, kas lika pārvērtēt praksi un riskus gan komercbankām, gan uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Protams, negatīva ietekme ir bijusi arī turpmākajām norisēm, t.sk. Covid-19 pandēmijai, energoresursu krīzei, augstai inflācijai, straujam procentu likmju kāpumam, būtiskām pārmaiņām izpratnē par finanšu noziegumu novēršanu, tostarp idejas par Latvijas finanšu sektoru kā tiltu starp Austrumiem un Rietumiem sagrūšanu līdz ar diviem Krievijas iebrukumiem Ukrainā.

Šī krīžu virtene radīja nenoteiktību, bailes un nevēlēšanos uzņemties riskus. Ja "trekno gadu" laikā bija ballīte, pašlaik esam krituši otrā galējībā. Lai arī pēdējos gados vairāki kreditēšanas rādītāji (piemēram, no jauna izsniegto kredītu apjoms) ir pozitīvā teritorijā, tā joprojām atpaliek no ekonomikas izaugsmes tempa, un līdz ar to mazina Latvijas ekonomikas izaugsmes tempu un potenciālu.

Ekonomistu valodā esošo situāciju sauc par sliktu līdzsvara stāvokli. Situācija ir nostabilizējusies zemas kreditēšanas līmenī – bankas ir ļoti piesardzīgas un nevēlas uzņemties risku, kredītu likmes ir augstākas nekā citās eiro zonas valstīs, bet nosacījumi – nepievilcīgāki, līdz ar to uzņēmumu un mājsaimniecību interese par kredītiem ir zema. Turklāt esošā strauja procentu likmju kāpuma laikā komercbankām ir labi peļņas rādītāji arī bez aktīvas kreditēšanas.

Problēma ir hroniska, ilgstoša un komplicēta. Un risinājums ir visu iesaistīto pušu griba apņēmīgi un koordinēti rīkoties.

Ko sagaidām no komercbankām?

No komercbankām sagaidām labāku finanšu pakalpojumu pieejamību, ieinteresētību un rūpes par klientiem. Tas ietver ne tikai augsnes sagatavošanu kreditēšanas kāpumam, kas būtu augstāks par ekonomikas pieauguma tempiem (saprotams, ka apstākļos, kad centrālo banku un līdz ar to arī komercbanku klientiem piemērotās procentu likmes kāpj, panākt nekavējošu kreditēšanas izaugsmi nav iespējams), bet arī noguldījumu likmju kāpumu, pakalpojumu cenu samazināšanu, dažādu pārmērīgu šķēršļu novēršanu komercbanku un to klientu attiecībās.

Pēdējo mēnešu laikā redzam pozitīvus iedīgļus.

Piemēram, noguldījumu likmju kāpumu, kur gan joprojām atpaliekam no kaimiņvalstīm; arī pirmos soļus kreditēšanas izaugsmei, komercbankām ziņojot par labvēlīgākiem nosacījumiem ilgtspējas projektu finansēšanā. Virzība pareiza, bet rezultāts vēl ir tālu no vēlamā. Kreditēšanas dinamiku sagaidām līmenī, kas pārsniedz kopējo ekonomikas izaugsmes tempu.

Darāmie darbi ir ne tikai komercbankām

Marta beigās ar finanšu sektoru vienojāmies par darbības virzieniem virknē jomu, lai novērstu šķēršļus un veicinātu kreditēšanu. Nozīmīgs mājas darbu apjoms ir arī valsts pusē, tai skaitā atsevišķi pasākumi veicami arī Latvijas Bankai.

Latvijas Banka atvieglos regulējuma prasības par kredītu līmeņa apmēru pret komercbanku kapitālu, ko sektors uzskata par pārāk stingru. Šo regulējumu plānots harmonizēt ar pārējām Baltijas valstīm. Tiks pārskatīts Latvijas Bankai sniedzamās informācijas apjoms uzraudzības jautājumos, kā arī sniegts atbalsts komercbanku risku modeļos pārvērtēt 2008. gada krīzes ietekmi. Stiprinot konkurenci un veicinot klientu mobilitāti, apkopojam un regulāri publicējam informāciju par kredītu un noguldījumu likmēm Latvijas komercbankās, pārskatu par noguldījumu likmēm eiro zonas valstīs. Regulāri veiksim un publicēsim analīzi par finansējuma pieejamību Latvijā un identificēto problēmu cēloņiem. Pilnveidosim informācijas apmaiņu ar uzņēmumiem, identificējot cēloņus, kas norādīti par finansējuma saņemšanas atteikuma iemeslu.

Līdz vasaras beigām Latvijas Bankā šos darbus jau būsim izpildījuši. Ātru rīcību gaidām arī no finanšu sektora.

Savi darbi veicami arī ministrijām, mazinot birokrātiju un šķēršļus kreditēšanai, stiprinot tiesiskās un uzņēmējdarbības vides veselību.

Kopā varam!

Novēršot finanšu pakalpojumu pieejamības problēmas, t.sk. aktivizējot kreditēšanu, ieguvēji būs visi – uzņēmēji, iedzīvotāji, finanšu sektors un ekonomika kopumā.

Lai to paveiktu, nepieciešama koordinēta un apņēmīga rīcība. Esmu pārliecināts, ka spēsim panākt krietni lielāku komercbanku ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā, savukārt tas iekustinās risināt citas ar uzņēmējdarbības vidi saistītās problēmas. Mūsu mērķis ir palīdzēt Latvijai augt straujāk.

Raksts pirmreizēji publicēts žurnāla "Ir Nauda" 2023. gada jūnija numurā.