Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva - banku klientu aizsardzības stiprināšanai

Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva, par ko rakstījām jau iepriekš, jau šovasar jūlijā ieviesta arī Latvijā "Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma" grozījumu veidolā. Tie ne tikai nostiprina stingro autentifikāciju, norēķinoties internetbankā un maksājot ar karti e-vidē, un dod iespēju darboties jauniem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, bet arī sniedz papildu ieguvumus patērētājiem, jo likuma grozījumi paaugstina patērētāju aizsardzību un uzliek lielāku atbildību maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, veicinot arvien lielākas uzmanības pievēršanu maksājumu drošībai un līdzatbildībai.

Nedaudz atgādinājumam par stingro autentifikāciju. Stingrā autentifikācija nozīmē, ka, izmantojot maksājumu pakalpojumus, t.sk. apstiprinot maksājumu transakcijas, jālieto vismaz divi neatkarīgi drošības elementi. Turklāt vienam no šiem elementiem jābūt unikālam un neatkārtojamam. Prasība lietot stingro autentifikāciju, norēķinoties internetbankā un maksājot ar karti, e-vidē ir spēkā jau kopš 2017. gada 1. aprīļa. Banku klienti jau būs ievērojuši, ka bankas nomaina līdz šim ierasto autentifikācijas rīku – kodu kartes, to vietā ieviešot speciālus uz jaunākām tehnoloģijām balstītus risinājumus jeb aplikācijas. Tas tāpēc, ka kodu kartes neatbilst stingrās autentifikācijas prasībām. Tiem, kuri nelieto viedtālruni, joprojām pastāv kodu kalkulatori un iespēja saņemt vienreizēju autentifikācijas kodu caur sms. Ar kodu karti joprojām ir iespējams apstiprināt maksājumus par mazām summām, kā arī mainīt uzstādījumus internetbankā, taču no 2019. gada 1. aprīļa internetbankas kodu kartes vairs netiks pieņemtas kā autentifikācijas vai autorizācijas līdzeklis, internetā veicot samaksu par pirkumiem. Tās arī vairs nevarēs izmantot, lai apstiprinātu norēķinus ar maksājumu kartēm interneta vietnēs, kas izmanto 3D Secure autorizācijas sistēmu. To varēs izdarīt tikai ar bankas aplikāciju vai kodu kalkulatoru.

Ļoti svarīgi ir turpināt nodrošināt un sniegt vēl lielākus ieguvumus patērētājiem. No 150 eiro uz 50 eiro samazināts pašrisks neautorizētu maksājumu gadījumā, kad veikts darījums ar nozagtu maksājumu karti vai nozagtiem internetbankas drošības elementiem. Zaudējumu atlīdzība par neautorizētiem maksājumiem vai neizpildītiem, kļūdaini izpildītiem maksājumiem bankai vai citam maksājumu pakalpojuma sniedzējam jāatmaksā klienta kontā vienas darba dienas laikā, izņemot gadījumus, ja bankai ir aizdomas par sūdzības nepatiesumu un klienta negodīgu rīcību. Tādā gadījumā banka drīkst klientam neatmaksāt naudas līdzekļus uzreiz, taču tai par šo faktu (izmaksas aizturēšanas iemeslu) nekavējoties jāziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

Grozījumi Maksājumu un elektroniskās naudas likumā arī paredz citas pārmaiņas, piemēram, nosaka arī to, ka no šī gada 1. oktobra tirgotājam nav tiesību prasīt papildu maksu par maksājumiem, kas veikti ar VISA/MasterCard privātpersonu maksājumu kartēm. Tiesa, šis ierobežojums attiecas tikai uz gadījumiem, kad papildu maksa nepārprotami ir kā papildmaksa (surcharge) karšu maksājumam. Tirgotājiem joprojām nav aizliegts pieprasīt papildu maksu par tādiem pakalpojumiem kā "maksa par interneta veikala izmantošanu", "interneta transakcijas maksa" u. tml. No 1. oktobra spēkā stājas arī norma, kas uzliek par pienākumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri mēdz rezervēt pirkuma vai pakalpojuma summas pirms norēķina veikšanas (piemēram, viesnīcām, auto nomai, degvielas uzpildes stacijām), klientam paziņot maksimālo summu pirms tās rezervēšanas, ja norēķina galīgā summa nav iepriekš zināma. Tomēr arī vienlaikus jāatgādina, ka esošā norma ir spēkā tikai Eiropas Savienības teritorijā. Ārpus Eiropas Savienības jārēķinās ar ierasto praksi, ka nauda nereti tiek rezervēta arī dubultā.

Jauno "Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma" grozījumu mērķis ir ne tikai palielināt konkurenci maksājumu tirgū un veicināt drošākus maksājumus, bet arī vēl vairāk uzlabot patērētāju aizsardzību, nostiprinot patērētāju pārliecību, ka vēl biežāk jāizmanto ērti un droši maksājumi Latvijā.

* Latvijas Banka organizē un uztur maksājumu sistēmu infrastruktūru Latvijā, nodrošinot starpbanku norēķinus eiro. Modernu maksājumu pakalpojumu attīstībai veltīta gadskārtējā Latvijas Bankas rīkotā tautsaimniecības konference "22. gadsimta maksājumi: šodiena veido nākotni" 2018. gada 3. oktobrī.