Par cik pieaugs inflācija Latvijā, ja globālās cenas turpinās kāpt?

Salīdzinājumam – vēl pērnā gada izskaņā ekonomikas modeļi rādīja un prognozējām, ka gada inflācija šajā periodā nepārsniegs 2% (1. attēls). Pirmajā mirklī šķiet, ka prognozes bijušas nepareizas un Latvijas Bankas inflācijas prognozēšanas modelis ir nopietni pārskatāms. Taču pavisam cita aina paveras, padziļināti izskatot faktorus, kuri noteica inflācijas prognožu paaugstinājumu.

1. attēls. Latvijas Bankas inflācijas prognožu pārmaiņas laika gaitā

Inflācijas prognožu pārmaiņām var būt trīs iemesli:

1. Iepriekš netika ņemts vērā kāds inflāciju ietekmējošais faktors. Piemēram, ja inflāciju Latvijā ietekmē kafijas pupiņu globālā cena (pētījuma 11. un 19. lpp.), tad tās neiekļaušana inflācijas prognozēšanas modelī radīs inflācijas prognozes sistemātisku kļūdu (laikā, kad kafijas pupiņu globālā cena būtiski mainās).
2. Inflāciju ietekmējošā faktora dinamika atšķīrās no prognozētās. Piemēram, ja pašlaik naftas cena ir divreiz augstāka, nekā pērn varēja spriest pēc naftas nākotnes darījumu cenām, tad arī inflācija būs augstāka – vienalga, cik precīzi inflācijas prognozēšanas modelis ietvēra naftas cenu ietekmi uz patēriņa cenām.
3. Mainījās inflācijas ietekmējošā faktora pārneses ātrums un lielums uz patēriņa cenām. Piemēram, pamatojoties uz vēsturiskiem datiem, mēs pieņemam, ka globālas gaļas cenas pieaugums 10% apmērā palielina neapstrādātās gaļas mazumtirdzniecības cenas Latvijā par 5% vidējā termiņā (pētījuma 9. lpp.), taču ar laiku šis pārneses apmērs un laiks var mainīties.

Ievērojama daļa no Latvijas Bankas inflācijas prognožu septembra paaugstinājuma saistīta ar otro faktoru. Proti, naftas un pārtikas izejvielu globālās cenas auga ievērojami straujāk, nekā varēja paredzēt pērnā gada izskaņā [1]. Tas vēlreiz apstiprina, ka inflācijas prognozēšanas precizitāti nevar uzlabot atrauti no citu ekonomikas rādītāju prognozēšanas precizitātes.

Pašreizējais Latvijas inflācijas prognožu bāzes scenārijs neparedz turpmāko izejvielu globālo cenu kāpumu.

Taču, par cik pieaugs inflācija Latvijā, ja naftas un pārtikas globālās cenas turpinās kāpt? Lai to noskaidrotu, veicām simulāciju, pieņemot, ka naftas, kā arī pārtikas izejvielu globālās cenas no 2021. gada oktobra ir par 10% augstākas, nekā paredzēts bāzes scenārijā.

Ja naftas cenas noturīgi pieaugs par 10%, patēriņa cenu pieaugums šī gada atlikušajos mēnešos var paaugstināt 2021. gada inflāciju par 0.04 procenta punktiem (pp); nākamgad inflācija varētu būt par 0.39 pp, bet aiznākamgad – par 0.13 pp augstāka (2. attēls). Turklāt naftas cena ietekmē vairākas patēriņa cenu komponentes vienlaicīgi. Tiešā ietekme uz degvielas cenām ir redzama jau viena mēneša laikā pēc naftas cenas pārmaiņām. Dārgāka degviela sadārdzina transporta izmaksas, palielinot pārtikas produktu un dažu pakalpojumu cenas. Ar novēlojumu naftas cenai parasti seko arī administratīvam regulējumam pakļautās dabasgāzes un siltumenerģijas cenas.

2. attēls. Naftas cenas 10% pieauguma ietekme uz patēriņa cenām Latvijā (%)

Ja globālās pārtikas izejvielu cenas pieaugs par 10%, patēriņa cenu pieaugums šī gada atlikušajos mēnešos var paaugstināt 2021. gada inflāciju par 0.05 pp; nākamgad inflācija varētu būt par 0.56 pp, bet aiznākamgad – par 0.28 pp augstāka (3. attēls). Pārtikas mazumtirdzniecības cenas pieaug ievērojami mazāk nekā attiecīgās pārtikas izejvielu globālās cenas, jo pārtikas produktiem būtiskas ir arī citas izmaksu komponentes – darbaspēka izmaksas, degvielas cena un citi faktori. Globālo pārtikas izejvielu cenu pārnese uz Latvijas patēriņa cenām ir samērā lēna un aizņem vairākus mēnešus, īpaši pārtikas produktiem ar garu derīguma termiņu, piemēram, cukuram. Līdz ar pārtikas sadārdzinājumu pakāpeniski pieaug arī ēdināšanas pakalpojumu cenas. Tādējādi būtiska daļa no simulētā pārtikas izejvielu cenu pieauguma 2021. gada oktobrī patēriņa cenas ietekmēs 2023. gadā.

3. attēls. Pārtikas izejvielu globālo cenu 10% pieauguma ietekme uz patēriņa cenām Latvijā (%)

Rezumējot – izejvielu globālās cenas ir faktori, kas būtiski ietekmē inflācijas dinamiku Latvijā. Ja pārtikas izejvielu un naftas globālās cenas turpinās pieaugt, inflācija Latvijā var pārsniegt pašreizējās Latvijas Bankas prognozes. Tomēr acīmredzami ir arī tas, ka patēriņa cenas Latvijā mainās daudz mazāk par izejvielu globālo cenu svārstībām. Šī ietekme ir pakāpeniska un parādās ar ievērojamo laika nobīdi.

Neaizmirsīsim arī iespēju, ka kādu pašlaik vēl neapjaustu faktoru ietekmē naftas un pārtikas cenas pasaulē var piedzīvot negaidītu kritumu. Tad izrādīsies, ka inflācijas rādītājs ir zemāks par mūsu prognozēm.

To, kurš scenārijs piepildīsies, redzēsim jau pēc trīs mēnešiem, 2021. gada decembrī, kad Latvijas Banka nāks klajā ar jaunākajām ekonomikas izaugsmes un cenu dinamikas prognozēm.

Latvijas Banka tagad publicē arī Latvijas inflācijas un iekšzemes kopprodukta īstermiņa prognozes (operatīvās modeļu aplēses jeb OMA), kas iegūtas, izmantojot Latvijas Bankas statistiskos modeļus.

[1] Turklāt nozīmīgs bija arī pirmais faktors. Proti, 2021. gada vidū kļuva zināms par būtisku cenu paaugstinājumu vairākām administratīvām un komunālo pakalpojumu cenām (dabasgāze, elektrība, siltumenerģija). Savukārt trešajam faktoram (elastību maiņa) nebija nozīmīgas ietekmes uz Latvijas Bankas inflācijas prognožu pārmaiņām.