Par energoresursu cenu dinamiku

Salīdzinot ar pagājušā gada decembra beigām, šogad (dati uz 8. decembri) cenas ir pieaugušas:

• naftas nākotnes līgumu cena (Brent oil futures) par 46% (no 51.80 USD/barrel līdz 75.82 USD/barrel);
• Eiropas gāzes nākotnes līgumu cena (Nīderlandes biržas cenas) par 434% (no 19.03 EUR/MWh līdz 101.55 EUR/MWh);
• elektroenerģijas cena (Nord Pool biržas cena Latvijai) par 780% (no 49.99 EUR/MWh līdz 439.69 EUR/MWh).

Tā kā elektroenerģijas cena no dienas uz dienu būtiski svārstās (piemēram, mainīgu laikapstākļu dēļ vēja ģeneratori mazāk ražo elektrību) un citām energoresursu cenām šāda veida svārstības nav tik izteiktas, tad objektīvāku ainu par elektroenerģijas cenu dinamiku sniedz gada vidējie cenu pieaugumi. Salīdzinot 2020. gada vidējo elektrības cenu (34.05 EUR/MWh) ar 2021. gada vidējo elektrības cenu līdz 8. decembrim (81.98 EUR/MWh), pieaugums ir mērenāks, proti, 141%.

Lai arī visos enerģijas veidos ir vērojams kāpumi, to apmēri ir atšķirīgi, ko lielā mērā nosaka ierobežotās iespējas īsā laikā savstarpēji aizstāt šos produktus, kā arī tos transportēt un uzglabāt. Naftas cenas vēsturiski augstāko līmeni ir sasniegušas 2008. gadā. Savukārt gāzes cenām pašreizējais straujais pieaugums ir līdz šim nepieredzēts (1. attēls).

1. attēls. Naftas (Brent crude oil) un dabas gāzes (TTF Nīderlande) nākotnes līgumu cenu vēsturiskā attīstība
(naftas līkne violetā krāsā; dabasgāzes līkne dzeltenā krāsā)

Ekonomikas “zaļināšana” palielina pieprasījumu pēc dabasgāzes

Lielajam kāpumam ir vairāki, viens otru papildinoši iemesli, kas akumulējoties ir raisījis spriedzi enerģijas tirgū. Tomēr būtiskākais iemesls, kura nozīmīgums, laikam ejot, aizvien pieaugs, ir globālie klimata mērķi. Pašreizējais redzējums, kā to sasniegt, ir pakāpeniska atteikšanās no fosilajiem energoresursu avotiem, tos pakāpeniski aizvietojot ar alternatīvajiem. Bet starplaikā uzsvars tiek likts uz tādiem energoresursiem, kas ir mazāk kaitīgi klimatam.

Kā viens no energoresursiem, kas ir mazāk kaitīgs dabai un cilvēkiem, ir dabasgāze, tai skaitā sašķidrinātā (liquid natural gas – LNG). Sašķidrinātā dabas gāze ir transportējama pa jūras ceļiem. Tādējādi gāzes eksportētājvalstis var diversificēt klientu bāzi, bet importētājvalstīm tas ir papildu resurss, kā virzīties prom no fosilo resursu izmantošanas. Šo iespēju izmanto tādas valstis kā Ķīna un Indija, aizstājot akmeņogļu izmantošanu ar dabasgāzi.

Likumsakarīgi augot pieprasījumam straujāk kā piedāvājumam, aug arī cena, kas labi novērojams 2. attēlā.

2.attēls. Gāzes cenas vēsturiskā attīstība un nākotnes projekcijas no Nīderlandes TTF nākotnes līgumiem

Turklāt Ķīnā šī gada nelabvēlīgie laika apstākļi lietavu un nogruvumu veidā akmeņogļu ieguves reģionos kavēja šī resursa ieguvi, bet karstā vasara prasīja papildu energoresursus dzesēšanas sistēmām, veicinot lielāku gāzes patēriņu.

Gāzes cenai ir ļoti izteikts sezonalitātes raksturs. Tā kā gāze tiek izmantota apkures vajadzībām, tās cena pieaug, sākoties apkures sezonai, bet krītas apkures sezonas beigās. Eiropā aizvadītā aukstā ziema un karstā vasara noteica lielāku gāzes patēriņu, līdz ar ko gāzes krājumi tika izmatoti vairāk kā iepriekš. Tuvojoties rudens / ziemas sezonai, tie netika atjaunoti līdz iepriekšējiem līmeņiem (3.attēls), radot bažas par gāzes trūkumu. Līdz ar to cenas sāka strauji pieaugt.

3.attēls. Dabasgāzes krājumu līmenis ar Gazprom nesaistītajās ES gāzes krātuvēs un ar Gazprom saistītajās ES gāzes krātuvēs (TW/H)

Krievija ļoti negribīgi šogad palielina krājumus Eiropas gāzes krātuvēs, argumentējot, ka sākotnēji bija nepieciešams nodrošināt savas iekšējās rezerves, un tikai tad iespējams palielināt plūsmu Eiropas virzienā. Arī saskaņā ar starptautisko ekspertu (International Energy Agency) novērtējumu Krievijai ir brīvas jaudas palielināt gāzes eksportu uz Eiropu. Tajā pat laikā Krievija norāda, ka ilgtermiņa saistības tiek pildītas. Šajā momentā Eiropas centieni liberalizēt gāzes tirgu, atsakoties no ilgtermiņa līgumiem un paļaujoties uz tirgus mehānismiem, ir parādījuši savus trūkumus un vājās vietas, lai arī ilgtermiņā šāds tirgus mehānisms joprojām uzskatāms par izdevīgu Eiropas patērētājiem.

Arī Nīderlande ir samazinājusi savu gāzes atradņu ieguves apjomus. Tas saistīts gan ar to, ka atradnes galvenokārt jau ir izstrādātas, kā arī seismiskām svārstībām ieguves reģionā. Tādējādi Eiropai ir zudusi papildu kapacitāte gāzes cenas līdzsvarošanai periodos, kad gāzes cenas piedzīvo straujas svārstības.

Naftas ieguves ierobežojumi sekmē cenu pieaugumu

Papildu faktors cenu kāpumam ir Covid-19 izraisītā pandēmija. Pandēmijai sākoties, strauji kritās naftas cenas un ieguves kompānijas steidza mazināt ieguves apjomus samazinot urbumu skaitu. Pandēmijas ietekmei mazinoties, OPEC+ naftas ieguves valstis un slānekļa naftas ieguves kompānijas ASV no jauna atjauno ieguves apjomus, bet dara to piesardzīgi un ļoti pakāpeniski (4. attēls).

4. attēls. Ziemeļamerikas urbumu skaits

Starplaikā, līdz ar straujāku ekonomikas atkopšanos pēc Covid-19 trieciena, rodas situācija, kad pieprasījums pēc naftas produktiem pārsniedz piedāvājumu. Rezultātā cenas pieaug. Papildu pieprasījumu un spiedienu uz naftas cenām rada augstās dabasgāzes cenas. Tām pieaugot, piemēram, tiek meklēti veidi, kā dabasgāzes apkuri un elektroenerģijas ražošanu aizvietot ar naftas produktiem. Tas gan vairāk ir attiecināms uz Āzijas valstīm.

Dabasgāzes cenas pieaugums ietekmē arī elektroenerģijas cenas, kuras saražošanā tiek izmantota gāze. Turklāt šī gada vasara iezīmējās nelabvēlīgāka alternatīvās enerģijas ražošanai. Mazāks vējaino dienu skaits Eiropas dienvidos un zemais nokrišņu un karstais laiks Eiropas ziemeļos samazināja vēja un hidroenerģijas pieejamību un raisīja papildu pieprasījumu pēc energoenerģijas no fosilajiem resursiem. Laika apstākļi, kas labvēlīgi vēja un hidroelektroenerģijas ražošanai, bremzēs elektroenerģijas cenu kāpumu.

Finanšu tirgi sagaida, ka dabasgāzes cena mazināsies, tomēr tā stabilizēsies augstākos līmeņos

Līdz ar apkures sezonas beigām nākamā gada pavasarī kritīsies arī gāzes cenas, taču tās saglabāsies augstākas kā pirms Covid-19 pandēmijas. Aprakstītā pāreja uz dabai un cilvēkam draudzīgākiem energoresursiem saglabās augstu pieprasījumu pēc dabasgāzes arī turpmākajos gados. Arī šī gada klimata katastrofas neļaus tik viegli atkāpties no uzstādītajiem klimata neitralitātes mērķiem.

Lai mazinātu ikdienas elektroenerģijas izmaksas, svarīgi ir efektīvi izmantot esošos resursus: optimizēt elektroenerģijas un gāzes patēriņu. Pasākumu kopums ir ļoti plašs: no ikdienas ieradumu maiņas līdz ēku siltināšanai un tehnoloģisko procesu izmaiņām.

Pašreizējo energoresursu cenu kāpums ir ļoti satraucošs, un tas vissāpīgāk skar ekonomiski neaizsargātās grupas. Vairāku dalībvalstu valdības, tostarp Latvija, jau ir ziņojušas par pasākumiem mazināt enerģijas cenu raisītā kāpuma negatīvās sekas uz iedzīvotāju pirktspēju. Kā jebkuriem atbalsta pasākumiem, tiem jābūt mērķētiem, lai sasniegtu neaizsargātās grupas, nepalielinot nevienlīdzības plaisu.

Lai gan uzņēmumi arī saskaras ar enerģijas cenu pieaugumu un tas palielina to kopējās izmaksas visās valstīs, tomēr atšķirīgi valdību lēmumi par atbalstu uzņēmumiem var ietekmēt uzņēmumu starptautisko konkurētspēju. Arī uzņēmumu atbalstam vajadzētu būt mērķētam un starptautiski konkurētspējīgam.