Par Latvijas Bankas makroekonomiskajām prognozēm 2020. gada martā

Ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā, t.sk. koronavīrusa Covid-19 ietekmi, Latvijas Banka prognozē, ka Latvijas IKP 2020. gadā samazināsies par 6.5% (2019. gada decembra prognoze – 2.6% kāpums), bet inflācija būs 0.5% (2019. gada decembra prognoze – 2.4%). Turklāt šīs prognozes ir modelētas lielas nenoteiktības apstākļos un var tikt būtiski koriģētas, ja pasaule negūs panākumus Covid-19 izplatīšanās ierobežošanā un gada otrajā pusē neatsāksies ekonomiskā izaugsme.

Saskaņā ar Latvijas Bankas ekonomistu vērtējumu Covid-19 straujā izplatīšanās rada augstu nenoteiktību un krasu tirgus dalībnieku noskaņojuma kritumu globālajā vidē, kā arī nozīmīgus uzņēmējdarbības traucējumus, kas pastiprina globālās recesijas iespējamību. Ietekme uz pasaules tautsaimniecību lielā mērā būs atkarīga no koronavīrusa izplatīšanās un tā apkarošanai noteikto ierobežojumu apjoma un ilguma, šos negatīvos efektus daļēji kompensējot izziņotajām apjomīgajām valstu fiskālās politikas iniciatīvām vienlaikus ar ļoti atbalstošu centrālo banku monetāro politiku.

Starptautiskie novērtējumi par Covid-19 seku ietekmi uz pasaules tautsaimniecību un valstu tautsaimniecībām ir atšķirīgi, taču tie uzrāda būtisku ekonomiskās aktivitātes sašaurināšanos un kļūst arvien negatīvāki. Aplēses svārstās ļoti lielā diapazonā atkarībā no ekspertu pieņēmumiem par to, cik strauji izdosies ierobežot koronavīrusa izplatīšanos. SVF šogad prognozē negatīvu izaugsmi pasaulē, un samazinājums gaidāms vismaz globālās finanšu krīzes līmenī. Turklāt jaunākās tirgus dalībnieku prognozes par izaugsmi eiro zonā svārstās no –5% līdz –1.7%.

Šāds ļoti nelabvēlīgs un visaptverošs globālais šoks īstermiņā rada problēmas uzņēmumiem nodrošināt naudas plūsmu kārtējo saistību pildīšanai, apdraudot uzņēmumu maksātspēju. Mērķētie Latvijas valdības atbalsta pasākumi ir izšķirīgs solis krīzes ietekmes mazināšanai, lai īstermiņa saimnieciskās darbības pārrāvumi neradītu būtisku tautsaimniecības kapacitātes samazinājumu, kas aizkavētu atveseļošanos brīdī, kad koronavīrusa izplatīšanās tiktu apturēta, tādējādi radot paliekošu negatīvu ietekmi uz ekonomisko aktivitāti. Vienlaikus svarīgi sniegt atbalstu dīkstāvē nonākušajiem un bez ienākumiem palikušajiem iedzīvotājiem, nepieļaujot būtisku sociālo problēmu saasināšanos un iekšzemes pieprasījuma sarukumu.

Pašlaik izziņotie valdības pasākumi ir solis pareizā virzienā, tomēr tiem pēc apjoma jābūt atbilstošiem nozīmīgajam krīzes apmēram, mērķētiem uz krīzes smagāk skartajiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem, aptverot plašu tautsaimniecības jomu loku, un ierobežotiem uz krīzes laiku. Eiropas Komisija nākusi klajā ar paziņojumu par fiskālo noteikumu apturēšanu ar mērķi krīzes situācijā dot iespēju valdībām krīzes negatīvo seku mazināšanai rīkoties elastīgi attiecībā uz budžeta finansēm. Tāpat Eiropas Savienības noteikumi par valsts atbalstu ļauj dalībvalstīm ātri un efektīvi sniegt finansiālo atbalstu uzņēmumiem. Latvija salīdzinājumā ar daudzām citām valstīm ir bijusi fiskāli atbildīga, nodrošinot samērā zemu valsts parāda līmeni, kas tagad krīzes apstākļos ļauj sniegt tautsaimniecībai nepieciešamo atbalstu. Turklāt pašreizējā situācija kardināli atšķiras no 2008.-2009. gada krīzes, kad valstij bija jāsamazina izdevumi. Šoreiz, pateicoties iepriekšējos gados ievērotajai fiskālajai disciplīnai, kā arī līdzsvarotai tautsaimniecības attīstībai un makroekonomisko nelīdzsvarotību neesamībai, valstij ir iespējas aizņemties, lai atbalstītu ekonomiku.

Izstrādātās makroekonomisko rādītāju prognozes atspoguļo tautsaimniecības attīstības scenāriju ar koronavīrusa negatīvo ietekmi 1. pusgadā, pieņemot, ka ekonomiskā aktivitāte pēc tam samērā strauji atjaunojas. Gan Latvijā, gan citās valstīs izsludinātā ārkārtējā situācija un ieviestie sociālās distancēšanās pasākumi, kas ir nepieciešami, lai ierobežotu Covid-19 izplatīšanos, jau tagad nozīmīgi lejupvērsti ietekmē tautsaimniecību. Ierobežojošie pasākumi tiešā veidā slāpē vairāku nozaru darbību Latvijā. Taču negatīvā ietekme skar faktiski visas tautsaimniecības nozares, darbojoties gan piedāvājuma puses šokiem (loģistikas un starppatēriņa piegādes ķēžu pārrāvumi un izmaksu kāpums), gan ārējā un iekšējā pieprasījuma un noskaņojuma šokiem.

Aktuālo faktoru ietekmē 2020. gadam prognozējam 6.5% IKP kritumu.

• Šī aplēse balstās uz pieņēmumu, ka koronavīrusa izplatīšanās tiek samērā veiksmīgi ierobežota – tātad ietekme uz tautsaimniecību būs īslaicīga. Prognozēts, ka koronavīrusa ietekmē tautsaimniecība ir sarukusi jau 2020. gada 1. ceturksnī, un kritums būtiski pastiprinājies 2. ceturksnī. Savukārt 2. pusgadā tautsaimniecība sākusi atveseļoties, gan atjaunojoties globālajam pieprasījumam pēc precēm, gan pakāpeniski atjaunojoties atliktajam iekšzemes patēriņam, bet investoru piesardzība varētu saglabāties ilgāk.
• Publisko pasākumu aizliegums un pulcēšanās un mobilitātes ierobežojumi tieši un uzreiz aptur aktivitāti vairākās nozarēs. Izmitināšanas un ēdināšanas nozares un atpūtas un izklaides pakalpojumu nozares pievienotās vērtības kritums 2. ceturksnī lēšams tuvu 70%, bet 2020. gadā kopumā šajās nozarēs – aptuveni 30%.
• Transporta pakalpojumu nozari būtiski ietekmē starptautisko pasažieru pārvadājumu pārtraukšana, kā arī autotransporta pārvadājumu nozares kritums piesardzības pasākumu ievērošanas un konteineru kravu pārvadājumu kavēšanās dēļ – tādējādi gadā kopumā prognozējam aptuveni 20% kritumu.
• Covid-19 nelabvēlīgi ietekmēs plašu nozaru loku. Arī apstrādes rūpniecība piedzīvos kritumu sākotnēji piegādes ķēžu pārtraukumu un sekojoša pieprasījuma sarukuma dēļ. Pieprasījuma pieaugums ir vērojams tikai atsevišķās šaurās jomās, tāpēc paredzams, ka nozarē cietīs gan uz iekšzemes noietu vērstie apstrādes rūpniecības uzņēmumi, gan eksports. Gada otrajā pusē, globālajam pieprasījumam atjaunojoties, paredzama preču ražošanas strauja atsākšanās, ņemot vērā arī krājumu izsīkumu krīzes periodā un nepieciešamību tos atjaunot.
• Tādas lielas tautsaimniecības nozares kā tirdzniecības kritumu noteiks gan mazumtirdzniecības sarukums līdz ar ierobežojumu ieviešanu, iedzīvotāju ienākumu un patēriņa paredzamo mazināšanos, neraugoties uz pārtikas produktu pieprasījuma saglabāšanos (taču tas veido tikai aptuveni 40% no mazumtirdzniecības apgrozījuma). Nozari ietekmēs arī vairumtirdzniecības attīstības problēmas jau minēto konteineru kravu pārvadājumu un kopējā pieprasījuma krituma dēļ.
• Savukārt investoru piesardzība atspoguļosies arī nekustamā īpašuma un būvniecības nozaru kritumā. Šīs nozares ietekmē arī citi faktori, piemēram, būvmateriālu piegādes kavēšanās un nelabvēlīga ienākumu un kredītu pieejamības dinamika.

Nelabvēlīgā ietekme uz plašu nozaru loku krasi pasliktinās situāciju arī darba tirgū. Tomēr, ņemot vērā valdības atbalstu uzņēmēju izmaksu atslogošanai, t.sk. paredzot dīkstāves pabalstus, un scenārijā paredzēto būtisko, bet īslaicīgo ekonomiskās izaugsmes kritumu, ietekme uz bezdarba pieaugumu vērtējama ievērojami mazāka par to, kāda tā bija iepriekšējās globālās krīzes laikā. Vienlaikus daudzi uzņēmumi optimizēs izmaksas, t.sk. darbaspēka izmaksas, apstādinot darba algu izaugsmi gada skatījumā (salīdzinājumam – 2019. gadā kāpums bija 7%). Tas kopā ar nodarbinātības kritumu un aplēsēm par vairāk nekā 13 tūkst. bezdarbnieku skaita pieaugumu krīzes ietekmē atspoguļosies patēriņa kritumā, ko var pastiprināt ar augsto nenoteiktību saistītā patērētāju piesardzība.

Prognozējams, ka inflācija noslīdēs tuvu nullei, īpaši 2. pusgadā (2020. gadā vidēji – 0.5%), jo būtisku cenas samazinošu ietekmi rada naftas cenu sarukums vispirms koronavīrusa izplatīšanās un prognozētā globālā pieprasījuma krituma dēļ, martā tam būtiski pastiprinoties t.s. naftas cenu karu ietekmē. Iekšzemes cenu kritums gaidāms zemākas ekonomiskās aktivitātes un ienākumu samazināšanās dēļ. Lai gan varētu būt vērojams augšupvērsts spiediens uz rūpniecisko preču cenām Latvijas importa no Ķīnas aizvietošanas un piegādes ķēžu traucējumu dēļ, tomēr tas ne tuvu nekompensēs cenu samazināšanos vājā pieprasījuma dēļ.

Koronavīrusa izplatīšanās apkarošanai ieilgstot, redzējums par ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās izredzēm būtiski pasliktinātos, un izaugsmes riski ir lejupvērsti. Tomēr, ņemot vērā, ka tautsaimniecības dinamika līdz šim bija veselīga un bez hroniskām makroekonomiskajām problēmām salīdzinājumā ar iepriekšējās globālās krīzes laiku, valdības atbalsta pasākumu īstenošana ar krīzes radītajām problēmām samērojamā apjomā ļaus mazināt Covid-19 krīzes nozīmīgo kaitējumu tautsaimniecībai.

Informāciju par jaunākajām prognozēm sk. Latvijas Bankas interneta vietnes makroekonomika.lv makroekonomisko prognožu sadaļā.