Dinamiskā līdzsvara modeļu nelokālie atrisinājumi: tuvinātās varietātes pieeja

Pētījums 3/2013

Kopsavilkums
Šis pētījums iepazīstina ar metodi pieaugošas precizitātes tuvinātu kontrolfunkciju virknes izveidošanai nelokālos apgabalos. Metodes pamatā ir stabilās varietātes jēdziens, kas aizgūts no dinamisko sistēmu teorijas. Tuvinātās kontrolfunkcijas veido, izmantojot saspiedošo attēlojumu teorēmu un to, ka racionālo gaidu modeļu atrisinājumi konverģē uz stabila līdzsvara stāvokli. Šāda pieeja ļauj iegūt tuvinājumu precizitātes un to definīcijas apgabala novērtējumu. Metode piemērota neoklasiskajam izaugsmes modelim un salīdzināta ar perturbāciju metodēm. Jau otrais piedāvātās pieejas tuvinājums nodrošina ļoti augstas precizitātes tuvināto atrisinājumu globālā apgabalā. Atšķirībā no izvirzījumiem Teilora rindā šīs metodes atrisinājumi globāli pārmanto tādas precīzā atrisinājuma īpašības kā monotonitāte un konkavitāte.

JEL kodi: C62, C63, D9, D58