ECB perspektīvas norādes makroekonomiskā ietekme
Pētījums 3/2019
KOPSAVILKUMS
Pētījumā empīriski novērtēta Eiropas Centrālās bankas (ECB) perspektīvas norādes makroekonomiskā ietekme uz eiro zonas tautsaimniecību, kā arī analizēta tās mijiedarbība ar aktīvu iegādēm. Šim nolūkam izmantotas vairākas strukturālās vektoru autoregresijas (SVAR) gan ar konstantiem, gan laikā mainīgiem parametriem un/vai kļūdu kovariācijas matricu, lai izpētītu ECB perspektīvas norādes šoka ietekmi laika gaitā un ņemtu vērā pārmaiņas ECB sniegtās perspektīvas norādes veidā (Odyssean jeb Odiseja perspektīvas norāde kopš 2013. gada jūlija un Delphic jeb Delfu perspektīvas norāde pirms tam). Perspektīvas norādes šoks identificēts, izmantojot gan Ž. Arjaša (J. E. Arias), H. F. Rubio-Ramiresa (J. F. Rubio-Ramírez) un D. Vagonera (D. F. Waggoner) (6) lietotos zīmju un nulles ierobežojumus, gan H. Antolina-Diasa (J. Antolin-Diaz) un H. F. Rubio-Ramiresa (5) izmantotos naratīvos zīmju ierobežojumus, kuri dod iespēju ietvert papildu informāciju par šoka norises laiku, ļaujot precīzāk identificēt tā ietekmi. Pētījumā secināts, ka ECB perspektīvas norāde attiecībā uz procentu likmēm ir bijis efektīvs politikas instruments, jo ECB paziņojums (kas par 5 bāzes punktiem samazināja procentu likmju gaidas) palielināja izlaidi un cenu līmeni attiecīgi par 0.09–0.12% un 0.035%. Turklāt vairāki pierādījumi liecina, ka ECB perspektīvas norādes uzticamību ievērojami veicināja 2015. gadā ieviestā PAIP. Saistībā ar transmisijas mehānismu pētījumā secināts, ka ECB perspektīvas norāde būtiski samazināja nenoteiktību eiro zonā, kā arī mājsaimniecību un uzņēmumu aizņemšanās izmaksas.
Atslēgvārdi: perspektīvas norāde, centrālo banku komunikācija, netradicionāla monetārā politika, eiro zona, strukturālā VAR
JEL kodi: C54, E32, E52, E58
Vēlos informēt, ka tekstā:
«… …»
Jūsu interneta pārlūkā saglabāsies tā pati lapa