Ēnai pa pēdām: aplokšņu algu novērtējums Latvijā

Neformālā jeb ēnu ekonomika ir plaši izplatīta globāla parādība, kas samazina nodokļu ieņēmumus, jo daļa no tirgus darbībām nav reģistrētas un nav apliktas ar nodokļiem. Ēnu ekonomikai ir nozīmīga ekonomiska un sociāla ietekme – mazāka finansiālā bāze sabiedriskā labumu nodrošināšanai, resursu sadales izkropļojums negodīgas konkurences radītās priekšrocības dēļ uzņēmumu līmenī, sliktāka sociālā aizsardzība bezdarba gadījumā un mazi pensijas uzkrājumi darbinieku līmenī. Tāpat kā jebkuras krāpnieciskas darbības gadījumā neuzrādīto skaidrās naudas maksājumu apjomu ir grūti novērot un izmērīt. Vairāk par problēmām, kuras izraisa neuzrādīto jeb aplokšņu algu maksājumi, un par pētījuma autoru novērtējumiem var izlasīt rakstā "Ēnu piecdesmit nokrāsas jeb - kur slēpjas aplokšņu algas?".

Pastāv vairākas pieejas, kā kvantitatīvi noteikt neuzrādīto algu maksājumu apjomu. Tos var iedalīt trijās lielās grupās. Pirmkārt, fiskālo iestāžu audita dati vai aptaujas sniedz tiešu informāciju par nelegālo maksājumu biežumu un apmēru. Otrkārt, uz patēriņu balstīta analīze novērtē aplokšņu maksājumu apjomu, pamatojoties uz neatbilstībām starp (nepietiekami) uzrādītajiem ienākumiem un uzrādīto patēriņu. Trešā pieeja balstās uz neatbilstībām starp administratīvajiem datiem un pašu uzrādītajiem ienākumiem. Pētījumā izmantotā pieeja ir alternatīva esošajām nereģistrēto algu maksājumu novērtēšanas metodoloģijām –tā neizmanto datus par paša uzrādītajiem ienākumiem vai patēriņu. 

Pētījuma autori piedāvā novērtēt neuzrādīto algu maksājumu lielumu darbinieku līmenī, pamatojoties uz darba devēja un darbinieka administratīvajiem datiem par ienākumiem, kas tiek apvienoti ar uzņēmuma finanšu pārskatiem un aptaujas datiem, kas satur dažādus personas līmeņa rādītājus, piemēram, izglītību, pieredzi un līguma veidu. Latvijas aplokšņu algas lieluma analīzei izmantoti Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie dati par darba devēju un darbinieku ienākumiem kopā ar uzņēmuma līmeņa finanšu pārskatiem par pēdējiem gadiem. Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojums ir apvienots ar šo darba devēju un darbinieku datubāzi, papildinot to ar personu līmeņa rādītājiem. Šīs informācijas pieejamība ļauj izmērīt neuzrādītās algas dezagregētā līmenī un rada pētījumā izmantotās pieejas galveno priekšrocību – iespēju novērtēt atšķirības neuzrādīto algu un faktisko algu ienākumu sadalījumā.

Pētījumā lietotā metodoloģija ietver trīs posmus. Pirmajā posmā jādefinē divas uzņēmumu grupas ar polāro nodokļu samaksas uzvedību, kas "noteikti izvairās" un "noteikti neizvairās" no darbaspēka nodokļu samaksas. Ideālā gadījumā tas būtu jādara, pamatojoties uz fiskālā audita informāciju. Tā kā šādu datu nav, otrā grupa identificēta ar valsts uzņēmumiem, kā arī uzņēmumiem, kuru īpašnieki atrodas zemas korupcijas valstīs. Pirmā grupa tiek identificēta ar uzņēmumiem, kas maksā "aizdomīgi zemas" algas noteikta nodarbošanās līmeņa, reģiona, vecuma un dzimuma darbiniekiem. Otrajā posmā tiek izstrādāts modelis, kas novērtēts, pamatojoties uz minēto uzņēmumu kopu. Šis modelis lietots, lai, pamatojoties uz finanšu pārskatiem, klasificētu pārējos uzņēmumus kā nodokļus maksājošus/nemaksājošus uzņēmumus, t.i., noteiktu katra uzņēmuma varbūtību piedalīties ēnu ekonomikā.

Trešais posms – neuzrādītās algas novērtēšana – īstenots, izmantojot Mincera ienākumu regresiju ar stohastiskās robežu analīzes metodi, kas ir pētījuma autoru devums aplokšņu algas novērtēšanas metodoloģijā. Šī pieeja ņem vērā divus iemeslus, kāpēc alga var atšķirties no vidējā rādītāja: a) nenovērotie algu noteicošie faktori, piemēram, spējas, un b) neefektivitātes komponente, kas atspoguļo nenovērotu ēnu algas izmaksu. Metodoloģija pieļauj neefektivitātes komponentes heterogenitāti, saistot neefektivitātes dispersiju ar gaidāmo varbūtību, ka attiecīgais uzņēmums izvairīsies no darbaspēka nodokļu samaksas. Tādējādi pētījumā neuzrādītie maksājumi tika ierobežoti, lai tie būtu tuvu nullei uzņēmumos, kuri nepiedalās ēnu ekonomikā, vienlaikus pieļaujot pozitīvus neuzrādītos maksājumus uzņēmumiem, kuri izvairās no nodokļu maksāšanas. Tā kā Mincera ienākumu regresija tiek aplēsta darbinieku līmenī, neuzrādītie algu maksājumi ir aprēķināti katram izlasē iekļautajam darbiniekam. Aplokšņu maksājumi ir definēti kā starpība starp potenciālo bruto algu (ņemot vērā profesiju, vecumu, dzimumu, izglītību un daudzus citus darbinieku un uzņēmuma līmeņa rādītājus) un uzrādīto bruto algu.

Lai gan novērtējumā izmantotajā uzņēmumu izlasē nav iekļautas valsts iestādes, komercbankas, mikrouzņēmumi un pašnodarbinātie, tā tomēr aptver lielāko daļu saimnieciskās darbības Latvijā. Pēc autoru aplēsēm, vairāk nekā 40% izlasē iekļauto darbinieku bija iesaistīti darbaspēka nodokļu krāpniecībā. Darbiniekiem, kuriem uzrādītā darba samaksa nav nulle, šādu maksājumu apmērs bija vidēji gandrīz 30% no uzrādītās bruto algas, tādējādi aplokšņu algu maksājumu īpatsvars ir tuvu 10% no kopējās uzrādītās bruto darba samaksas. 

Pētījumā konstatētas būtiskas atšķirības darbaspēka nodokļu apiešanas pakāpē dažāda veida uzņēmumiem un darbiniekiem Latvijā. Mazi un jauni uzņēmumi nelegālos aplokšņu algu maksājumos iesaistās vairāk nekā citi uzņēmumi. Nozares, kurās visvairāk vērojama darbaspēka nodokļu nemaksāšana, ir lauksaimniecība, būvniecība, profesionālie un citi pakalpojumi. Neoficiālie maksājumi ir biežāki un apjomīgāki darbiniekiem ar zemām uzrādītajām algām. Vairāk nekā divas trešdaļas strādnieku, kuri saņem minimālo algu (pēc oficiālās informācijas), vidēji saņem vēl 50% no uzrādītās bruto algas skaidrā naudā. Tādējādi algu ienākumu nevienlīdzība Latvijā ir mazāka, ja ņem vērā neuzrādītos algu maksājumus. Tas gan atspoguļo tikai pašreizējo ienākumu situāciju, jo strādājošie ar zemu vai vidēju oficiālo algu ir mazāk aizsargāti sociāli un turpmāk saņems mazākas pensijas.

Nenovērotas nodokļu nemaksāšanas uzvedības mērīšana ir balstīta uz daudziem spēcīgiem pieņēmumiem. Jādefinē uzņēmumu, kuri pilnībā maksā nodokļus un kuri izvairās no to samaksas, kopas, jāizlemj, kuri finanšu rādītāji tiks ņemti vērā, vērtējot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī tas, kā guvumi no nesamaksātajiem darbaspēka nodokļiem tiek sadalīti starp darba devēju un darba ņēmēju, jānosaka zemākais slieksnis nereģistrētajiem algu maksājumiem. Aprēķinātais darbaspēka nodokļu nemaksāšanas līmenis ir jutīgs pret šiem pieņēmumiem, un tas ir jāuztver piesardzīgi; savukārt secinājums par zemāku algu ienākumu nevienlīdzību pēc nereģistrēto maksājumu uzskaites nemainās.

Dažus no minētajiem pieņēmumiem var precizēt, ņemot vērā labāku datu pieejamību, t.i., audita dati var palīdzēt atlasīt uzņēmumus, kuri noteikti izvairās no nodokļu samaksas vai maksā nodokļus. Vēl viens pētījumā izmantotās pieejas ierobežojums ir saistīts ar faktu, ka nav unikāla veida, kā ienākumu regresijas atlikumu sadalīt komponentos, tā vietā pētījumā izmantots gaidāmais neefektivitātes līmenis. Tas samazina katra atsevišķa darbinieka neuzrādīto maksājumu aprēķinu ticamību un maskē neuzrādīto maksājumu neviendabīgumu individuālā līmenī, lai gan neietekmē autoru secinājumus par sadalījumu. Visbeidzot, jāatceras, ka šī pieeja ņem vērā tikai neuzrādīto algu, bet neietver neoficiāli nodarbinātos darbiniekus un neņem vērā mākslīgi samazināto darba laiku. Kopumā jaunā metodoloģija sniedz noderīgu alternatīvu veidu, kā atklāt krāpniecisku rīcību dezagregētā līmenī, nodrošinot papildu rīku pētniekiem un politikas veidotājiem.