Fiskālā, vides un banku regulējuma politika, nodrošinot pāreju uz zaļo ekonomiku mazā un atvērtā tautsaimniecībā

Pētījumā izstrādāts mazas un atvērtas tautsaimniecības dinamiskais stohastiskais vispārējā līdzsvara modelis, kas ietver "zaļās" un "netīrās" starppatēriņa preces, kapitāla prasībām pakļautas bankas un valsts investīcijas. Modelī tautsaimniecību var ietekmēt arī vietējie vai ārvalstu oglekļa nodokļi un emisiju griesti. Modelis izmantots, lai analizētu vides, fiskālās un banku regulējuma politikas efektivitāti, nodrošinot tautsaimniecības pāreju uz zaļo ekonomiku. No politikām, kas spēj ģenerēt eksogēni noteiktu un fiksētu emisiju samazinājumu, tautsaimniecībai visdārgāk izmaksā eksogēna pasaules "netīrās" enerģijas cenas paaugstināšana, kam seko emisiju griestu samazināšana, savukārt vietēja oglekļa nodokļa ieviešana ilgtermiņā nerada IKP pārmaiņas.

Šādu krasu atšķirību iemesls ir tas, ka vietējā oglekļa nodokļa ieņēmumus un soda naudas par emisiju griestu pārsniegšanu var izmantot, lai stimulētu valsts zaļās investīcijas. Citi fiskālās politikas instrumenti un banku regulācija nespēj ģenerēt lielus emisiju samazinājumus. Vietēja oglekļa nodokļa veicinātas pārejas uz zaļo ekonomiku pirmajos gados raksturīgs lielāks "netīrās" enerģijas izmantojums, uzņēmumiem paredzot augstākas cenas nākotnē.