Kā dīkstāves pabalsti maina darbinieku prasmju kompozīciju uzņēmumos?

Šajā pētījumā analizēts, kā dīkstāves pabalsti ietekmēja darbinieku prasmju profilu Latvijas uzņēmumos Covid-19 pandēmijas laikā. Analīzē izmantoti anonimizēti dati par uzņēmumiem un to darbiniekiem Covid-19 pandēmijas pirmajā vilnī. Pētījuma rezultāti liecina, ka:

• tiem darbiniekiem, kuri saņēma dīkstāves pabalstus, ir statistiski nozīmīgi lielāka varbūtība saglabāt darbu esošajā darbavietā nekā līdzvērtīgiem darbiniekiem, kuri dīkstāves pabalstus nesaņēma;
• šis efekts ir vērojams arī vairākus mēnešus pēc pabalsta saņemšanas perioda beigām. Turklāt pētījuma rezultāti liecina, ka pozitīvā ietekme uz nodarbinātības varbūtību ir vienāda visiem prasmju līmeņiem; 
• neraugoties uz to, dalība dīkstāves pabalstu programmā ir saistāma ar uzņēmuma darbinieku prasmju profila pasliktināšanos. Proti, uzņēmumos, kuri saņēma dīkstāves pabalstus, darbvietas vairāk saglabāja darbinieki ar samērā zemām prasmēm;
• tā iemesls ir samērā zemie pabalsta "griesti", kas samazina pabalstu pievilcību augstāk kvalificētiem un labāk atalgotiem darbiniekiem un motivē uzņēmumus novirzīt atbalstu zemākas kvalifikācijas darbiniekiem. 

Tādējādi dīkstāves pabalstu negatīvā ietekme uz darbinieku prasmju profilu uzņēmumos nav saistīta ar to, ka dīkstāves programma būtu mazāk efektīva augstas kvalifikācijas darbiniekiem, bet drīzāk tās ir sekas programmas plānojuma elementam – zemiem pabalsta griestiem.