Kopējās faktoru produktivitātes loma Centrālās Eiropas, Austrumeiropas un Dienvidaustrumu Eiropas valstu attīstībā

5/2012

Kopsavilkums: KFP un tās pieaugums ir viens no katras valsts ilgtermiņa attīstību noteicošajiem faktoriem. Šajā pētījumā analizēta nozaru tehnoloģisko pārmaiņu ietekme uz tautsaimniecības vispārējās izaugsmes rezultātiem. Pētījumā izmantotajam KFP pieauguma aprēķinam ir trīs svarīgas priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionālo Solova atlikuma pieeju (Solow residual approach). Pirmkārt, nozares KFP pieauguma aprēķinā pieļauta mainīga mēroga ietekme (non-constant returns to scale) un mainīga ražošanas faktoru izmantošana. Otrkārt, izveidojot apkopoto tautsaimniecības (makro līmeņa) KFP no nozares līmeņa atbilstošajām vērtībām, ņemtas vērā tautsaimniecības savstarpējās iekšējās saiknes, tā atspoguļojot gan tiešo, gan netiešo ietekmi. Treškārt, ņemtas vērā atvērtas tautsaimniecības iezīmes, precīzi definējot tirdzniecības nosacījumu šoku lomu. Pētījumā 10 Austrumeiropas ES valstu izlasei veiktie aprēķini pamatoti uz nesen pieejamo PIID par
1995.–2009. gadu.

JEL kodi: C23, D24, E23, O47