Latvijas eksportētāju konkurētspēja
Pētījums 3/2012
Kopsavilkums
Šajā pētījumā no dažādiem aspektiem novērtēta Latvijas eksportētāju konkurētspēja, izmantojot detalizētus Comtrade datubāzes tirdzniecības datus. Vērtējot Latvijas tirgus daļu pasaules tirdzniecībā, valsts preču konkurētspēja uzlabojusies, 1999.–2010. gadā palielinoties aptuveni divas reizes. Šādu augšupvērstu dinamiku galvenokārt noteica intensīvā attīstība (intensive margin), Latvijas eksportētājiem izvēršot darbību esošajos tirgos. Turklāt arī ekstensīvās attīstības (extensive margin) ietekme bija pozitīva ģeogrāfiskās ekspansijas dēļ. Necenu konkurētspējas analīze liecina, ka, lai gan eksporta vienības vērtība Latvijā paaugstinājās ātrāk nekā tās galvenajās konkurentvalstīs, relatīvās preču kvalitātes un patērētāju novērtējuma (gaumes) kāpums bija vēl straujāks un kopumā Latvijas eksportētāju konkurētspēja uzlabojās.
Atslēgvārdi: eksports, ekstensīvā attīstība, intensīvā attīstība, necenu konkurētspēja, Latvija
JEL klasifikācija: C43, F12, F14, L15
Vēlos informēt, ka tekstā:
«… …»
Jūsu interneta pārlūkā saglabāsies tā pati lapa
Komentāri ( 2 )
Labdien!
Par Comext un Comtrade datu ticamību
Regulāri veicu novērojumus attiecībā uz konkrētām kokrūpniecības precēm (pēc CN8) visā ES un var redzēt, ka šie dati satur acīmredzamas kļūdas. Līdz ar to gadījumos, kad pēc aprēķiniem parādās milzīga cenu atšķirība ne vienmēr nozīmē, ka kāds eksportētājs/importētājs ir sajaucis kodus vai pēkšņi tā ir dārga vai lēta prece.
Precēm, kurām veicu regulāru kustību novērojumu Comext datos, daļā gadījumu jāveic pārrēķins, ko manā gadījumā ir viegli izdarīt, jo preču daudzums tiek mērīts pēc 3 parametriem. Bet šos pārrēķinus jāveic pēc iespējams detalizētākā pakāpē (kļūdas jāmeklē pa mēnešiem, katrai valstij un katram kodam atsevišķi un ļoti labi jāpārzina preces, lai varētu noteikt, vai dati satur kļūdas vai nē).
Tāpat īpaši svarīgi ņemt vērā, ka Krievijas uzņēmumi Latviju (arī pārējās Baltijas valstis) izmanto kā noliktavu (respektīvi ieved Latvijā, veic nepieciešamās muitas procedūras, uzglabā Latvijā un pēc tam ved tālāk uz pārējām ES valstīm, bet šie dati parādās kā Latvijas eksports).
Mana pieredze rāda, ka Eurostat ārējās tirdzniecības dati ar katru gadu satur aizvien mazāk kļūdas, bet jebkurā gadījumā obligāti nepieciešama katra cipara pārbaude. Tāpat arī valstis, kuras datos nemēdz būt kļūdas, mēdz arī kļūdīties (ja kāds pamana un paziņo, tad kļūdas tiek labotas).
Ar sveicieniem
Ilze
Labdien!
Liels paldies par komentāru!
Jā, piekritu, ļoti detalizētajā tirdzniecības statistikā ir daudz kļūdu/neprecizitātes, tāpēc ideāli būtu pārbaudīt katru ciparu kopā ar nozares ekspertiem. Tas ir iespējams atsevišķu preču/partnervalstu gadījumā, tomēr diemžēl praktiski neiespējams kad runa iet par visu Latvijas eksportu. Atsevišķo datu ierakstu skaits pētījumā mērāms ar miljoniem un vienīga iespēja – veikt primitīvo mehānisko izlēcēju izslēgšanu, kas ne tuvuma nav tik kvalitatīvs kā individuālo produktu analīze. UN Comtrade gadījumā situācija ir vēl sarežģītāka, jo pieejami tikai gada dati (tātad nav iespējams analizēt atsevišķos mēnešus) un klasifikācijas līmenis ir zemāks (6 cipari). Vēl UN Comtrade datubāzē bieži trūkst datu par eksporta/importa apjomu (kg vai citās mērvienībās).
Tieši šādu problēmu dēļ es izvairos runāt par konkrētiem produktiem vai ļoti sīkām produktu grupām. Savukārt agregētajā līmenī darbojas t.s. "lielo skaitļu likums" un rezultāti ir visai stabili un ticami (bija veikta pārbaude arī uz citu valstu datiem).
Ar cieņu,
Konstantīns