Latvijas faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība: aprēķins un lietojums

2/2003

Kopsavilkums
Lai noteiktu, vai valsts ekonomiskā izaugsme apdraud makroekonomisko stabilitāti, ekonomiskās politikas veidošanā parasti tiek izmantota faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība. Darbā aplūkotas galvenās potenciālā IKP aprēķināšanas metodes - laika trenda metode, HP filtra metode un KD funkcija, kā arī to lietojums. Ražošanas funkcijas vajadzībām aprēķinātas ražošanas faktoru potenciālās vērtības. Izmantotie dati ļauj secināt, ka tautsaimniecības izaugsmi nosaka pamatkapitāla pieaugums un tehnoloģiskais progress, kas palielina darbaspēka ražīgumu un kompensē sarūkošo izmantotā darbaspēka daudzumu.
Analizējot ražošanas apjoma starpības saistību ar inflāciju, secināts, ka Latvijā atšķirībā no vairākām ekonomiski attīstītajām valstīm tautsaimniecības lieluma un atvērtības pakāpes, kā arī darbaspēka tirgus elastības dēļ ražošanas apjoma starpības korelācija ar inflāciju ir ļoti zema. Pagaidām nav pietiekamu novērojumu, lai precīzi novērtētu ražošanas apjoma starpības ietekmi uz inflāciju. Inflāciju ietekmē tādi faktori kā Latvijas atvērtība importam un relatīvi neierobežotam ārvalstu preču piedāvājumam par relatīvi fiksētu cenu, kā arī administratīvi regulējamās cenas. Šie faktori nav atkarīgi no ražošanas apjoma starpības lieluma. Tādējādi pārmērīgais pieprasījums vairāk atspoguļojas preču importa pieaugumā, nevis inflācijas tempa kāpumā. Tāpēc Latvijas tautsaimniecībā par iekšzemes pieprasījuma attīstības tendencēm precīzāk liecina tekošā konta stāvoklis, nevis inflācijas rādītāji.

Atslēgvārdi: ražošanas apjoma starpība, potenciālais ražošanas apjoms, ražošanas funkcija, NAWRU

JEL klasifikācija: C13, E32