Nekustamā īpašuma sektors un bankas mazas valsts ar atvērtu tautsaimniecību DSGE modelī

Kopsavilkums: Nesenās finanšu krīzes nopietnās atskaņas izgaismoja finanšu sektora lielo lomu ekonomisko un finanšu šoku izplatībā. Šajā pētījumā analizēta finanšu tirgu ierobežojumu nozīme ekonomiskās attīstības cikla svārstībās un monetārās politikas transmisijā mazā valstī ar atvērtu tautsaimniecību ar fiksēta valūtas kursa stratēģiju. Lai veiktu šādu analīzi, izstrādāts un novērtēts DSGE modelis Latvijai ar finansiāli ierobežotām mājsaimniecībām (financially constrained households; impatient households or agents) un uzņēmumiem, iekļaujot monopolistiski konkurētspējīgu banku sektoru ar kapitāla ierobežojumiem. Šāds vispārējā līdzsvara ietvars ir efektīvs, lai pētītu makrouzraudzības instrumentu potenciālu un to mijiedarbību ar citiem makroekonomiskajiem un monetārās politikas instrumentiem. Rezultāti liecina, ka banku sektors vājina banku procentu likmju reakciju uz ārvalstu monetārās politikas procentu likmju kāpumu, tādējādi palēninot reālo rādītāju sarukumu. Pastāvīgs banku kapitāla kritums ilgtermiņā samazina produkcijas izlaidi, patēriņu, investīcijas, iekšzemes kreditēšanu un ārvalstu aizņēmumus. Īslaicīga banku kapitāla šoka gadījumā aktīvu cenas un investīcijas nekustamajā īpašumā atjaunojas pirmās, aizdevumu atjaunošanās prasīs vairākus gadus, bet produkcijas izlaides, patēriņa un kapitālieguldījumu atveseļošanās temps būs lēnāks. Stingrāka kapitāla prasība ilgtermiņā veicinās produkcijas izlaidi, kapitālieguldījumus un iekšzemes kreditēšanu, vienlaikus sarūkot mājsaimniecību noguldījumu apjomam un banku ārvalstu saistībām. 

Atslēgvārdi: DSGE modelis, Beijesa novērtējums, banka, finanšu ierobežojums, makrofinansiālās sakarības, maza valsts ar atvērtu tautsaimniecību

JEL klasifikācija: C11, E32, E43, E44, F41, R21