Patēriņa cenu elastība Baltijas valstīs zemas un augstas inflācijas periodos

Šajā pētījumā apskatīts cenu veidošanas mehānisms Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, izmantojot detalizētus cenu mikro datus. Pētījumā analizēts, kā patēriņa cenu mainības biežums un lielums augstas inflācijas periodā Baltijas valstīs (2021.- 2023. gads) atšķīrās no zemas inflācijas periodā (2019. – 2020. gads).

Cenu veidošanas mehānisma izpēte ir kritiski svarīga izstrādājot makroekonomiskos modeļus. Standarta pieņēmums par cenu veidošanos paredz, ka uzņēmumi maina cenas ar noteiktu biežumu, kas nav atkarīgs no ekonomiskajiem apstākļiem (Kalvo cenu noteikšana, angl. - Calvo price setting). Alternatīva pieeja, kas makroekonomiskajos modeļos tiek izmantota daudz retāk, paredz, ka cenu mainības biežums ir atkarīgs no ekonomiskajiem apstākļiem (no ekonomikas nosacījumiem atkarīgā cenu veidošana, angl. – state dependent pricing). Zemas inflācijas apstākļos abi pieņēmumi nerada būtiskas atšķirības, bet augstas inflācijas apstākļos atspoguļojas dažādās inflācijas attīstības tendencēs. Pieņemot, ka cenu veidošana variē līdz ar ekonomiskajiem apstākļiem, ekonomisko šoku ietekme uz cenām izpaužas daudz straujāk, kas savukārt paaugstina īstermiņa inflācijas prognozes un nodrošina ātrāku atgriešanos pie līdzsvara inflācijas līmeņa.

Pētījumā rezultāti liecina, ka:

• Vidējais cenu izmaiņu biežums Baltijas valstīs augstas inflācijas periodā pieauga par aptuveni četriem procentpunktiem: cenu pieauguma biežums palielinājās par pieciem procentpunktiem, bet cenu samazinājumu biežums samazinājās par vienu procentpunktu. 
• Lai gan cenu izmaiņas lielums, cenām samazinoties vai augot, abos periodos nemainījās, vidējais cenu izmaiņu apjoms pieauga par 2,8 procentpunktiem, galvenokārt biežākā cenu pieauguma īpatsvara dēļ.
• Enerģijas cenu un kopējā pieprasījuma šoki būtiski ietekmēja inflācijas līmeņa svārstības augstas inflācijas periodos, kas atspoguļojas augstākā cenu maiņu biežumā. 

Pētījuma rezultāti norāda uz to, ka Baltijas valstīs augstas inflācijas periodā cenu dinamiku pareizāk būtu modelēt ar no ekonomikas nosacījumiem atkarīgo cenu veidošanas mehānismu.