Pētījums: Eksporta tirgus daļu dinamika (empīriskā analīze, izmantojot Beijesa modeļu svērumu)

Kopsavilkums

Kas ir valstu eksporta virzītājspēks? Šis jautājums atkal un atkal atkārtojas gan akadēmiskajās, gan politikas izstrādē iesaistītajās aprindās. Valstīm cīnoties par krīzes seku pārvarēšanu ar eksporta kāpināšanas palīdzību un protekcionisma diskursam atkal pastiprinoties, liela uzmanība tiek pievērsta eksporta izaugsmi noteicošajiem faktoriem. Neraugoties uz desmitiem gadu ilgušām debatēm, joprojām nav skaidrs, kuri ir eksporta virzītājspēki un (īpaši svarīgi) kurus no tiem politikas veidotāji var ietekmēt. Šā pētījuma autori izmanto Beijesa modeļu svērumu paneļu veidā, lai pētītu 25 ES valstu eksporta tirgus daļu veicinātājfaktorus, aplūkojot gan plaša diapazona tradicionālos, gan jaunus CompNet ietvaros izstrādātus rādītājus. Autori konstatējuši, ka eksporta tirgus daļu izaugsme ir saistīta ar dažādiem faktoriem vecajās un jaunajās ES dalībvalstīs, taču ir viens izņēmums: Ķīnas radītais konkurences spiediens abās grupās kopš 21. gadsimta sākuma spēcīgi ietekmējis eksporta rezultātus. Runājot par vecajām ES dalībvalstīm, šķiet, ka arī ieguldījumi, iestāžu kvalitāte un uzņēmumiem pieejamā likviditāte ir nozīmīgi faktori. Kas attiecas uz jaunajām ES dalībvalstīm, īpaši svarīga ir darbaspēka un kopējā faktoru produktivitāte, savukārt ienākošās ĀTI ir nozīmīgākas par iekšzemes ieguldījumiem. Šķiet, ka cenu konkurētspējai nevienā no minētajām valstu grupām nav ļoti būtiskas lomas, t.i., jaunajās ES dalībvalstīs relatīvās eksporta cenas tiešām korelē ar eksporta rezultātiem, bet tikai tad, ja veikta to korekcija saistībā ar kvalitāti. Šā pētījuma rezultāti liecina, ka, apspriežot eksportu veicinošas politikas, ir svarīgi pievērst uzmanību valsts "eksportēšanas posmam".

Atslēgvārdi: eksporta daļas, konkurētspēja, Beijesa modeļu svērums

JEL kodi: C23, C51, C55, F14, O52