Pētījums: Kā uzņēmumi pielāgojas minimālās algas kāpumam? Centrālās Eiropas un Austrumeiropas apsekojuma rezultāti
Pētījums 4/2017
Autori: Katalina Bodnāre (Katalin Bodnár), Ludmila Fadejeva, Stefānija Jordake (Stefania Iordache), Līna Malka (Liina Malk), Desislava Paskaļova (Desislava Paskaleva), Jurga Pesļakaite (Jurga Pesliakaitė), Nataša Todoroviča-Jemeca (Nataša Todorović Jemec), Pēters Tots (Peter Tóth), Roberts Višiņskis (Robert Wyszyński)
Kopsavilkums:
Šā pētījuma autori veic minimālās algas kāpuma transmisijas kanālu izpēti, izmantojot unikālu astoņu CEAE valstu uzņēmuma līmeņa datu kopu. Katras valsts uzņēmumu reprezentatīvajām izlasēm bija jānovērtē dažādu korekciju kanālu nozīmīgums pēc konkrētiem minimālās algas palielināšanas gadījumiem nesenajā periodā pēc krīzes. Šis pētījums papildina jau esošo literatūras klāstu, atspoguļojot uzņēmumu reakciju uz minimālās algas palielināšanu kā korekciju stratēģiju kopu, un izvērtē šo stratēģiju relatīvo nozīmi. Rezultāti liecina, ka vispopulārākie korekciju kanāli ir ar darbaspēku nesaistītu izmaksu samazināšana, produktu cenu palielināšana un produktivitātes uzlabošana. Nodarbināto skaita samazināšana nav tik populāra un galvenokārt tiek izmantota, pieņemot darbā mazāk darbinieku, nevis atlaižot jau esošos. Šajā pētījumā sniegti pierādījumi potenciālai minimālās algas paaugstināšanas ietekmei uz uzņēmumiem, kuros nav minimālās algas saņēmēju.
JEL kodi: D22, E23, J31
Atslēgvārdi: minimālā alga, korekciju kanāli, uzņēmuma līmeņa apsekojums
Vēlos informēt, ka tekstā:
«… …»
Jūsu interneta pārlūkā saglabāsies tā pati lapa