Uz enerģijas izmantošanas nolūku balstīta ražošanas struktūra CGE modeļiem

Lai analizētu zaļās transformācijas ietekmi uz tautsaimniecību un labklājību, ir svarīgi reālistiski modelēt pārmaiņas enerģētikas nozarē un uzņēmumu pāreju uz tīrākiem enerģijas avotiem ražošanas procesu nodrošināšanai. Vissīkāk detalizētajai ekonomikas modelēšanai nozaru un produktu līmenī, saglabājot līdzsvaru visos tirgos, izmanto vispārējā līdzsvara aprēķina (Computable General Equilibrium; CGE) modeļus. Diemžēl tradicionālajos CGE modeļos tiek vai nu pieņemta proporcionāla energoresursu izmantošana neatkarībā no to cenas, kas ir nereālistiski, jo paredz, ka enerģētikā nenotiek nekādas tehnoloģiskās pārmaiņas, vai arī tie balstās uz ražošanas ligzdstruktūru ar lielu skaitu parametru, kuru izvēle būtiski ietekmē rezultātus.

Šā pētījuma ietvaros tika izstrādāta jauna pieeja enerģētikas sektora modelēšanai un uzņēmumu izmantoto energoresursu jeb enerģijas produktu savstarpējai aizstāšanai. Mūsu piedāvātās energoresursu aizstāšanas struktūras pamatā ir enerģijas procesi, kas tiek definēti pēc energoresursu izmantošanas nolūka. Uzņēmumi var aizstāt energoresursus tikai šo procesu ietvaros. Šai metodei ir vairākas priekšrocības: 1) tā ļauj detalizētāk modelēt, kādus enerģijas avotus un produktus katras nozares uzņēmumi izvēlas, kā šī izvēle mainās ekonomisku satricinājumu un nodokļu politikas rezultātā, un kā šī mainīgā izvēle tālāk ietekmē ražošanu un cenas citās nozarēs, kā arī mājsaimniecības, 2) tā paredz mazāku parametru skaitu, kas palīdz vienkāršot modeli, nesamazinot tā detalizācijas līmeni, un 3) tā ļauj daudz reālistiskāk modelēt zaļo transformāciju, jo energoresursu aizstāšana modelī ir stipri pietuvināta tam, kā realitātē uzņēmumi nolemj samazināt viena energoresursa izmantoto daudzumu cita energoresursa labā.

Mēs esam izmantojuši izstrādāto pieeju, saskaņā ar to pārveidojot Latvijas vispārējā līdzsvara aprēķina modeli. Tā kā šis modelis ir plaši izmantojams ekonomikas scenāriju analīzē, esam ieviesuši arī citus noderīgus pilnveidojumus: esam uzlabojuši enerģētikas sektora detalizāciju un uzņēmumiem pieejamo energoresursu skaitu un iestrādājuši siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju uzskaites sistēmu visām ražošanas nozarēm Latvijā. Balstoties uz šo sistēmu, esam nodalījuši ar SEG emisijām saistītos nodokļus, lai būtu iespējams simulēt klimata politiku, kas paredz ražošanas pārveidošanu par videi draudzīgāku, paaugstinot oglekļa cenu, t. i., apliekot SEG emisijas ar nodokli proporcionāli to daudzumam un šādā veidā mudinot uzņēmumus samazināt to emisijas.

Ar pilnveidoto modeli tika analizēts, kāda ekonomiskā ietekme būtu nodokļu politikai, kas nodrošinātu, lai līdz 2030. gadam Latvija sasniegtu Eiropas Zaļā kursa iestrādātos mērķus SEG emisiju samazināšanai tikai ar nodokļu paaugstināšanu emisijām, neuzlabojot energoefektivitāti un necerot uz ātru pāreju uz tādām pašlaik neizmantotām zaļajām tehnoloģijām kā zaļais tērauds, rūpnieciskie siltumsūkņi u. tml. Ja pieaugušos nodokļu ieņēmumus neiztērētu, tad ekonomiskā aktivitāte pēc trim gadiem, kuru laikā oglekļa cena paaugstinātos, būtu par 2 % zemāka nekā bāzes scenārijā bez SEG emisiju samazināšanas, savukārt valsts budžeta bilance uzlabotos par 2.6 % no IKP. Tomēr, ja augstākus nodokļa ieņēmumus kompensētu ar lielākiem valsts izdevumiem, ekonomiskās aktivitātes kritums pēc trim gadiem būtu tikai 0.3 % vai pat mazāk (varētu būt pat nedaudz augstāka ekonomiskā izaugsme nekā bāzes scenārijā) atkarībā no tā, kādā veidā valdība nolemtu izmantot papildu finanses: atbalstītu trūcīgākās mājsaimniecības, uzņēmumus, samazinātu nodokļus, subsidētu zaļās inovācijas vai citādi.