Vai dīkstāves pabalsti saglāba darbvietas Covid-19 pandēmijas laikā? Secinājumi, izmantojot Latvijas uzņēmumu datus

Covid-19 pandēmijas laikā vairākums ekonomiski attīstīto valstu sniedza būtisku atbalstu uzņēmumiem un mājsaimniecībām ekonomisko grūtību pārvarēšanai. Īpaši populāra atbalsta forma bija instrumenti, kas paredzēti darbvietu pasargāšanai – dīkstāves pabalsti, algu subsīdijas u. c. Tikai divus mēnešus pēc pandēmijas sākuma šādi instrumenti bija ieviesti gandrīz visās OECD dalībvalstīs, pasargājot miljoniem darbvietu. Arī Latvija nebija izņēmums – jau 2020. gada pavasarī tika ieviesti dīkstāves pabalsti ar mērķi palīdzēt uzņēmumiem pārvarēt īstermiņa grūtības, iztiekot bez darbinieku atlaišanas.

Neraugoties uz atbalsta instrumentu plašo izmantošanu pandēmijas laikā, to ietekme uz nodarbinātību joprojām ir pētīta samērā maz. Līdz šim veiktajos pētījumos uzmanība galvenokārt pievērsta pandēmijas laikā īstenotā fiskālā stimula vispārējās makroekonomiskās ietekmes, nevis individuālu instrumentu izvērtēšanai.

Izmantojot Latvijas uzņēmumu datus, šajā pētījumā analizēta tieši dīkstāves pabalstu ietekme uz nodarbinātību Latvijā, savstarpēji salīdzinot līdzīgus uzņēmumus, kuri saņēma un kuri nesaņēma dīkstāves pabalstus.

Pētījuma rezultāti ļauj izdarīt vairākus secinājumus. Nodarbinātība uzņēmumos, kuri saņēma dīkstāves pabalstus, bija krietni noturīgāka nekā ļoti līdzīgos uzņēmumos, kuri pabalstu nesaņēma. Turklāt dīkstāves pabalstu pozitīvā ietekme ir jūtama vēl vairākus mēnešus pēc pabalstu saņemšanas. Uzņēmumiem, kuri saņēma dīkstāves pabalstus, ir arī aptuveni par 10 % mazāka varbūtība kļūt ekonomiski neaktīviem – pārtraukt darbību – nekā citādi līdzīgiem uzņēmumiem, kuri pabalstu nesaņēma. Pētījuma rezultāti arī liecina, ka dīkstāves pabalstu pozitīvā ietekme visvairāk bija jūtama nozarēs, kuras pandēmijas skāra mazāk, proti, nozarēs ar zemu kontaktintensitāti. Kopumā rezultāti ir nemainīgi, novērtēšanā izmantojot dažādas metodes un kalibrācijas parametrus.