Vai valsts investīcijas veicina privātās investīcijas?

Valstī uzkrātais kapitāls ir viens no ražošanas faktoriem, un tā pieaugums veicina tautsaimniecības izaugsmi. Kapitāla pieaugumu savukārt nosaka privātā sektora veiktās investīcijas, t. sk. visi ieguldījumi privāto uzņēmumu kapitālā, kā arī valsts sektora investīcijas. Ieguldījumi valsts kapitālā ietver ceļu, tiltu, skolu, slimnīcu, tiesu namu un citu valstij piederošo ēku būvniecību, militārā aprīkojuma iegādi, dabas liegumu izveidi, parku ierīkošanu, kvalitatīvai valsts pārvaldei nepieciešamo elektronisko sistēmu izveidošanu un daudz ko citu. Gandrīz visās attīstītajās valstīs gan privāto, gan valsts investīciju attiecība pret kopējo tautsaimniecības izlaidi kopš 2010. gada ir sarukusi. Eksperti uzskata, ka pārāk mazas valsts investīcijas daļēji nosaka tautsaimniecības izaugsmes tempa samazināšanos pēdējos 10 gados. Acīmredzams, ka mūsdienu globālās problēmas – enerģētiskās neatkarības nodrošināšana, valsts aizsardzība un pielāgošanās klimata pārmaiņām – prasa lielākas valsts investīcijas to risināšanai. Valsts kapitāla trūkums var vēl vairāk kaitēt ekonomiskajai aktivitātei un mūsu labklājībai. Turklāt arī privātais sektors var samazināt savus kapitālieguldījumus, ja ekonomiskās izaugsmes perspektīvas pasliktinās. 

Latvijas Bankas pētījumā tiek veikta valsts un privāto investīciju mijiedarbības analīze. Saskaņā ar ekonomikas literatūru valsts investīciju palielināšanas ietekmē privātās investīcijas īstermiņā var samazināties, jo privātais un publiskais sektors konkurē par esošajiem resursiem un investīciju produktiem, kas kļūst dārgāki. Taču ilgākā termiņā, palielinoties valsts kapitālam, pieaug arī citu faktoru, t. sk. privātā kapitāla, produktivitāte, kas savukārt palīdz piesaistīt vairāk privāto uzņēmumu investīciju. Tātad īstermiņā valsts investīciju palielināšana var samazināt privātās investīcijas, savukārt ilgākā termiņā ietekme uz privātajām investīcijām var būt pozitīva. 

Lai noskaidrotu, kura ietekme dominē un kā tieši privātās investīcijas reaģē uz valsts investīciju apjoma pārmaiņām, pētījumā, pamatojoties uz 33 attīstīto OECD valstu datiem, ir izveidots ekonometrisks modelis. Modelis ir balstīts uz privātā un publiskā kapitāla ilgtermiņa kointegrācijas sakarības novērtējumu. Privāto investīciju dinamika atspoguļo to, vai privātā kapitāla daudzums ir mazāks vai lielāks par tā ilgtermiņa līdzsvaru ar valsts kapitālu. Pētījumā tiek secināts, ka septiņu gadu laikā katrs eiro, kas ieguldīts valsts pamatkapitālā, piesaista privātās investīcijas divu eiro vērtībā. Turklāt piesaistīto privāto investīciju apjoms pārsniedz veiktās valsts investīcijas jau pēc trim gadiem. 

Papildus tiek aplūkots, vai valsts investīciju efektivitāte ir atkarīga no institucionālajiem faktoriem un jomas, kurā investīcijas tiek veiktas. Iegūtie rezultāti vedina secināt, ka valsts investīcijas piesaista privātās investīcijas ātrāk un lielākā apjomā, ja valstī ir zemāki korupcijas un augstāki pārvaldības efektivitātes un tiesiskuma rādītāji. Analizējot valsts investīciju ietekmi to kategoriju griezumā, konstatēts, ka valsts investīcijas izglītībā, atpūtas un kultūras pasākumiem nepieciešamajā infrastruktūrā, kā arī veselības aprūpē piesaista privātās investīcijas lielākā apjomā nekā citu veidu valsts investīcijas. 

Apkopojot iepriekš minēto, pētījuma rezultāti skaidri parāda, ka visās attīstītajās valstīs, ieskaitot Latviju, valsts investīciju palielināšana veicina vairāk nekā proporcionālu privāto investīciju pieaugumu, kas rada būtisku devumu tautsaimniecībai. Tomēr šis devums ir atkarīgs no konkrētās jomas, kurā investīcijas tiek veiktas, un no valsts institūciju darbības kvalitātes.