Pētījums: Izglītības ietekme uz algām Latvijā ekonomiskās krīzes laikā un pēckrīzes periodā (2006.-2012. gada datu vērtējums)

Kopsavilkums

Analizējot to, kā mainījās izglītības ietekme uz algām (tālāk tekstā - izglītības atdeve) 2008.-2009. gada krīzes laikā un pēckrīzes periodā, pētījumā izmantoti EU-SILC Latvijas mikrodati. Secināts, ka krīzes laikā izglītības atdeve būtiski palielinājās, bet tai sekojošajā ekonomiskās atveseļošanās periodā - nedaudz saruka. Izglītības pretcikliskums īpaši bija raksturīgs attiecībā uz vīriešu algām; tas tika novērots vairākumā nozaru un visās vecumgrupās (izņemot jauniešus) attiecībā uz Latvijas pilsoņiem, Latvijas rezidentiem nepilsoņiem un citu valstu pilsoņiem, kā arī visos valsts reģionos, īpaši ārpus galvaspilsētas reģiona. Karjeras komponentes (lielāka nodarbinātības iespēja labāk atalgotās tautsaimniecības nozarēs, profesijās un amatos) īpatsvars Mincera koeficientā laika gaitā gandrīz nemainījās. Pēckrīzes periodā izglītība arvien vairāk veicināja varbūtību būt nodarbinātam, kā arī strādāt ilgāku darba nedēļu. Pētījumā parādīts, ka izglītības atdeve bija lielāka Rīgā un Pierīgā nekā pārējos Latvijas reģionos, attiecībā uz Latvijas pilsoņiem nekā uz Latvijas rezidentiem nepilsoņiem un citu valstu pilsoņiem, bet mazāka attiecībā uz vīriešiem un jauniešiem. Algu starpības modeļi atklāj samērā lielu augstākās izglītības algu piemaksu un samērā mazu vidējās izglītības algu piemaksu. Līdzīgi iepriekšējiem pētījumiem par citām valstīm konstatēts, ka instrumentālo mainīgo modeļu novērtējumi būtiski pārsniedz Mincera koeficientu. 

Atslēgvārdi: izglītības ietekme uz algām, Mincera koeficients, algu starpības modelis, augstākās izglītības algu piemaksa, instrumentālie mainīgie 

JEL kodi: I26, J31