Preču un pakalpojumu bilances pārpalikums neglābj no tekošā konta deficīta gada izskaņā

Taču ārvalstu tiešo investīciju investoru peļņa noteica sākotnējo ienākumu konta deficītu, kas kopumā 4. ceturksnī tekošā konta bilancē lika veidoties 75.5 milj. eiro deficītam (0.9% no iekšzemes kopprodukta (IKP)).

2018. gadā kopumā tekošā konta bilances deficīts bija 283 milj. eiro jeb 1.0% no IKP.

Preču bilances deficīts (-7.1% no IKP) 4. ceturksnī bijis mazāks nekā gadā vidēji. Taču to noteica mazāk straujš eksporta nekā importa pieauguma tempa kritums. Preču eksportā 4. ceturksnī turpinājās jau iepriekš novērotās tendences. Galvenais izaugsmes virzītājs bijis kokmateriālu eksports, kas turpinājis vienmērīgi strauju izaugsmi gada garumā, bet negatīvo devumu pienesa lauksaimniecības produktu eksporta vērtības sarukums, kas ievērojami pieauga tieši 4. ceturksnī. Starp citām preču grupām jāizceļ mehānismu un elektroierīču eksports, kas pēc vājāka snieguma 3. ceturksnī gada pēdējos trīs mēnešos atkal uzrādījis spējīgu izaugsmi (11.8% gada laikā), kā arī ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksporta vērtības pieaugums gada izskaņā (13.8%). Arī preču importā 4. ceturksnī lielākoties turpinājušās gada gaitā iezīmējušās tendences, ko virzīja gan noturīgs iekšzemes patēriņš, gan arī investīciju aktivitāte. Importa vērtības pieauguma temps kopš iepriekšējā ceturkšņa gan nedaudz krities, bet tas skaidrojams ar lielo minerālproduktu importa apmēru (ko ietekmēja arī pasaules naftas cenu kāpums) iepriekšējā periodā, citas lielās pozitīvo devumu preču grupas (satiksmes līdzekļi, metāli, koksne u.c.) nemainījās.

Pakalpojumu bilance 4. ceturksnī uzrādīja noturīgu pārpalikumu (7.3%), kas noteica preču un pakalpojumu bilances pārpalikumu. Pakalpojumu eksportu galvenie raksturojošie faktori 4. ceturksnī ir finanšu pakalpojumu eksporta kritums un transporta pakalpojumu pieauguma tempa sarukums. Transporta pakalpojumu eksports līdz šim uzrādīja necerēti labu izaugsmi ieilgušo remontdarbu Krievijas ostās pie Baltijas jūras un ilgstoši straujas gaisa transporta pakalpojumu izaugsmes dēļ. Taču 4. ceturksnī gaisa transporta pakalpojumu vērtība pat sarukusi un arī jūras un dzelzceļa pakalpojumu tempi kļūst lēnāki, un īstermiņa izaugsmes bums var izsīkt tuvāko ceturkšņu laikā. Pakalpojumu importu arī raksturo jau iepriekš novērotās tendences – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un saimnieciskās darbības pakalpojumu imports veido lielāko daļu pieauguma (tomēr šo pakalpojumu eksports ir pusotru reizi apjomīgāks). Lai arī pakalpojumu importa pieauguma temps 4. ceturksnī bijis straujāks nekā eksporta kāpums (9.0% pret 4.5%), absolūtā izteiksmē eksporta vērtība ir teju divas reizes lielāka, kas arī veidoja pakalpojumu bilances pārpalikumu.

Sākotnējo un otrreizējo ienākumu kontam 4. ceturksnī bijusi izšķirīga loma tekošā konta bilances noteikšanā. Lai arī otrreizējo ienākumu kontā veidojies pārpalikums, ko noteica Eiropas Savienības fondu ieplūde un pozitīva personisko pārvedumu bilance, sākotnējo ienākumu kontā ārvalstu investoru uzņēmumu peļņa, ko daļēji izmaksāja dividendēs, bet daļēji reinvestēja uzņēmumā, noteica ievērojami lielāku deficītu.

Maksājumu bilances finanšu kontā 4. ceturksnī saruka gan aktīvu, gan pasīvu apjoms, kas neto izteiksmē nozīmēja finansējuma ieplūdi 398 milj. eiro apmērā. Saistību sarukumu 4. ceturksnī galvenokārt noteica ārvalstu klientu noguldījumu sarukums, tādējādi turpinājusies arī tendence sarukt kredītiestāžu ārvalstu klientu noguldījumiem un attiecīgi arī samazināties kredītiestāžu aktīviem noguldījumu izmaksu segšanai. Starp citām nozīmīgām aktīvu plūsmām jāmin valdības īstermiņa noguldījumu sarukums un monetāro finanšu institūciju ilgtermiņa parāda vērtspapīru pieaugums. Ārvalstu tiešās investīcijas 4. ceturksnī neto izteiksmē ieplūdušas 380 milj. eiro apmērā (4.8% no IKP). Lielākās ieplūdes nākušas no Krievijas, Luksemburgas un Zviedrijas un bijušas tādās nozarēs kā finanšu darbības, operācijas ar nekustamo īpašumu, profesionālie pakalpojumi un tirdzniecība.