Latvijas Bankas priekšlikumi veselības aprūpes sakārtošanai – detalizēta koncepcija

Detalizēti un ar aprēķiniem pamatoti Latvijas Bankas priekšlikumi veselības aprūpes finansēšanas modeļa sakārtošanai apkopoti "Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas koncepcijā", kura publicēta Latvijas Bankas interneta vietnē bank.lv un šeit, www.makroekonomika.lv

"Veselības aprūpē nepieciešamas kardinālas reformas. Hronisks līdzekļu trūkums nozarē ir tikai viena no problēmām. Otrs, ne mazāk būtisks jautājumu loks saistīts ar jau piešķirto līdzekļu izlietošanas efektivitāti un caurskatāmību. Par nesakārtotību veselības aprūpē, piemēram, rindām, kvotām, neoficiālajiem maksājumiem, dzirdam gandrīz katru dienu un ļoti daudzi to pieredzējuši paši personīgi," uzsver Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Neapmierinošais veselības aprūpes sniegums būtiski kavē Latvijas tautsaimniecības attīstību, pasliktinot Latvijas cilvēkkapitāla rādītājus. Sagaidāmais mūža ilgums Latvijā ir viens no viszemākajiem Eiropas Savienībā (ES), proti, 79 gadi sievietēm un 69 gadi vīriešiem, bet ES vidējais rādītājs ir 84 gadi sievietēm un 78 gadi vīriešiem.

Līdzīga ir situācija, raugoties uz gaidāmo veselīgā mūža ilgumu, kas raksturo iedzīvotāju dzīves posmu, kad tie var produktīvi iesaistīties darba tirgū un sniegt būtisku pienesumu tautsaimniecībai un sabiedrībai. Arī šis rādītājs Latvijā stabili ir sliktākais ES, būtiski mazinot tautsaimniecības veiktspēju.

Tādēļ Latvijas Banka rosina ieviest Latvijā obligātās veselības apdrošināšanas modeli ar privāto un valsts apdrošinātāju iesaisti, ieviešot konkurences elementu veselības nozarē. Tas ļautu ne tikai piesaistīt trūkstošo finansējumu nozarei (ap 300 miljoniem eiro), bet arī nodrošinātu efektīvu publiskā un privātā finansējuma izlietojumu, sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos un nozarē strādājošo labklājību. Šāds modelis darbotos ilgtermiņā un nebūtu atkarīgs no politiskās konjunktūras.

Koncepcijā arī atbildēts uz vairākiem sabiedrības bažas raisošiem jautājumiem un atspēkoti vairāki mīti un nepatiesības par Latvijas Bankas ierosināto veselības aprūpes finansēšanas modeli.

Piemēram, sabiedrībā izskanējis, ka Latvijas Banka piedāvā ieviest pilnībā privātu obligātās veselības apdrošināšanas modeli. Tas neatbilst patiesībai – mūsu priekšlikums paredz radīt konkurenci valsts apdrošinātājam (Nacionālajam veselības dienestam). Tas nozīmē, ka vienlaikus darbotos un savā starpā konkurētu valsts un privātie apdrošinātāji, nodrošinot izvēli un labākus pakalpojumus iedzīvotājiem.

Apgalvots, ka privātie apdrošinātāji domātu tikai par peļņas gūšanu un nebūtu ieinteresēti maznodrošināto iedzīvotāju piesaistīšanā. Lai šādu iespēju novērstu, Latvijas Banka piedāvā ieviest nevis brīvas, bet regulētas konkurences modeli, kurā tiktu noteikts, ka pamata polises cena nav atkarīga no cilvēka vecuma, dzimuma, slimības vēstures u.tml. faktoriem, tā nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visām sabiedrības grupām. To veicinātu arī riska izlīdzināšanas fonda darbība.

Viena no bažām ir, ka sistēmas uzraudzība prasīs papildu līdzekļus. Mūsuprāt, ieguvums no veselības aprūpes sistēmas efektivitātes un caurredzamības stiprināšanas būs nozīmīgs un būtiski pārsniegs papildu izmaksas, kas saistītas ar uzraudzības nodrošināšanu. Kardināla reforma ļautu arī uzlabot veselības nozares uzraugošo organizāciju darbu.

Izskanējušas bažas par to, vai polises būtu pieejamas pensionāriem, bērniem, maznodrošinātajiem. Modelis paredz, ka par šo sabiedrības grupu polišu iegādi rūpētos valsts un to izmaksas segtu no valsts budžeta līdzekļiem.

Ir apgalvots, ka šī modeļa īstenošanas gadījumā augs nevienlīdzība starp dažādām sabiedrības grupām. Patiesībā tieši pašlaik Latvijā darbojas maksas medicīna, un ir ļoti liela atšķirība starp dažādas rocības iedzīvotāju iespējām saņemt kvalitatīvu un savlaicīgu veselības aprūpi. Tikai 5% no turīgākajiem iedzīvotājiem nepieciešamības gadījumā nevēršas pie veselības aprūpes speciālista dārdzības vai garo rindu dēļ. Tikmēr starp iedzīvotājiem ar zemākajiem ienākumiem no ārstēšanās izvairās gandrīz 30%. Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana ļautu šo nevienlīdzību mazināt, jo iedzīvotājiem, neatkarīgi no mantiskā stāvokļa un citiem apstākļiem, būtu precīzi zināms, kādi pakalpojumi viņiem pienākas.

Latvijas Bankas ekspertu kopdarbā sniegts veselības aprūpes sistēmas raksturojums, tajā skaitā pārskats par nozares finansējumu un sistēmas efektivitāti, kā arī aprakstīts piedāvātais risinājums – regulētas konkurences ieviešana veselības aprūpē, pārejot uz obligāto veselības apdrošināšanu.

Koncepcijā izskaidroti konkrēti soļi, pārejot uz obligāto veselības apdrošināšanu, tai skaitā skaidra un caurskatāma minimālā pakalpojumu groza noteikšana, e-veselības sistēmas ieviešana, riska izlīdzināšanas mehānisma izstrāde u.c. 

Koncepcijas pilnā versija atrodama pdf dokumentā zemāk.