Privātais patēriņš kā eiro zonas izaugsmes virzītājspēks

Aprīļa beigās Eurostat publicēja pirmās aplēses par iekšzemes kopprodukta (IKP) rezultātiem eiro zonā šī gada 1. ceturksnī – eiro zonas IKP pieauga par 0.6%. Lai gan detalizēts dalījums pašlaik vēl nav pieejams, pēdējie pieejamie statistikas dati par šo ceturksni liecina, ka arī šogad, līdzīgi iepriekšējiem gadiem, privātais patēriņš nosaka IKP izaugsmi. Tas notiek jau kopš 2013. gada 1. ceturkšņa, kad privātais patēriņš eiro zonā kļuva par galveno reģiona ekonomikas izaugsmes virzītājspēku (sk. 1. att.). 2015. gadā, pēc Eiropas Komisijas prognozēm, arī valdības patēriņš un investīcijas sniedza pozitīvu ieguldījumu eiro zonas IKP izaugsmē, lai gan to devums bija mazāks nekā privātā patēriņa devums (attiecīgi 0.3%, 0.6% un 0.9%); neto eksporta devums IKP bija negatīvs.

1. attēls. Eiro zonas IKP izaugsme un tās komponentes

Avots: Eurostat; Eiropas Komisijas pavasara prognozes, 2016

Divu ar pusi gadu ilga privātā patēriņa izaugsme galvenokārt bija iespējama, pateicoties labvēlīgai iedzīvotāju ienākumu attīstībai šajā periodā (sk. 2. att.). Šis grafiks rāda, ka eiro zonas privātā pieprasījuma attīstība faktiski iet roku rokā ar iedzīvotāju reālo pieejamo ienākumu attīstību – kopš 2013. gada sākuma ir vērojama izaugsme abos rādītājos, un korelācija ir acīmredzama.

2. attēls. Eiro zonas privātais patēriņš un mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu attīstības temps, % pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu

Avots: Eurostat

Viens no svarīgajiem faktoriem, kas veicinājusi iedzīvotāju reālo pieejamo ieņēmumu pieaugumu, bija ļoti zema inflācija, kas lielā mērā atspoguļoja zemas enerģijas cenas pasaules tirgū. Enerģijas cenu kritums pasaules tirgos jau kopš 2014. gada otrās puses atbalstīja privātā patēriņa izaugsmi eiro zonā, taču, pēc ECB aprēķiniem, enerģijas cenu kritums mājsaimniecību pirktspējas uzlabojumā veidoja tikai apmēram vienu trešdaļu. Tas ir skaidrojams ar to, ka jēlnaftas cenas kritums nav absolūti vienāds ar patēriņam izmantojamās enerģijas cenu kritumu, ko, piemēram, var novērot degvielas uzpildes stacijās. Taču lielākā daļa pirktspējas uzlabojuma ir izskaidrojama ar iedzīvotāju ienākumu pieaugumu līdztekus uzlabojumiem darbaspēka tirgus situācijā.

3. attēlā ir redzams, ka, sākot ar 2013. gada sākumu, iedzīvotāju ienākumi saistībā ar algu kāpumu sāka augt, līdz ar mērenu un pakāpenisku darbaspēka tirgus uzlabojumu daudzās eiro zonas valstīs. Arī bezdarba līmenis eiro zonā turpināja augt līdz 2013. gadam, un, sākot ar 2014. gadu, eiro zonā jau varēja vērot pakāpenisku bezdarba līmeņa mazināšanos. Lai gan daudzās dalībvalstīs bezdarba līmenis vēl joprojām saglabājas ļoti augsts, tomēr pat nelielais samazinājums ir vērtējams kā labvēlīga parādība eiro zonas ekonomikai.

3. attēls. Reālo ienākumu pieauguma sastāvdaļas eiro zonā, % punktos

Avots: Eurostat

Vai eiro zonas iedzīvotāji visus savus ienākumus ir veltījuši patēriņam, vai tomēr kaut ko novirzījuši arī uzkrājumiem? Lai atbildētu uz šo jautājumu, apskatīsim uzkrājumu un depozītu dinamiku eiro zonā un tās lielākajās dalībvalstīs.

Kā redzam 4. attēlā, uzkrājumu līmenis eiro zonā jau vairākus gadus ir nostabilizējies līmenī, kas ir tuvs 13% (12.5% 2015. g. 4. ceturksnī), un būtisks uzkrājumu pieaugums pēdējā laikā nav vērojams. To nosaka vairāki faktori, kas ietekmē mājsaimniecību lēmumus tērēt vai uzkrāt, un šie faktori darbojas pretējos virzienos, kompensējot viens otru. Zemas procentu likmes neveicina uzkrājumu veidošanu, taču pieejamo ienākumu līmeņa pieauguma ietekme uz uzkrājumiem, kam principā būtu jābūt augšupvērstai, ne vienmēr tāda ir. Ekonomikas augšupejas fāzē, kuru (kaut lēnu) varam novērot eiro zonā pašlaik, uzkrājumi parasti nepieaug un tiem ir negatīva korelācija ar privāto patēriņa attīstību.  Turklāt parasti lielāki uzkrājumi ir turīgākām mājsaimniecībām, bet šāda veida mājsaimniecības mazāk ietekmē darba algu kāpuma pozitīvais efekts. Savukārt mājsaimniecībām ar mazākiem ienākumiem ir lielākā tieksme tērēt jauniegūtos līdzekļus, nevis veidot uzkrājumus (t.s. higher propensity to spend).

4. attēls. Uzkrājumu līmenis eiro zonā un tās lielākajās dalībvalstīs, (%)

Avots: Eurostat

Pēdējos gados var novērot zināmas atšķirības uzkrājumu līmeņa attīstībā dažādās dalībvalstīs. Šis līmenis ir bijis stabils Vācijā un Francijā, bet Itālijā un Spānijā – valstīs, kuras vairāk ir negatīvi skārusi finanšu krīze, – tas ir bijis visai svārstīgs, atspoguļojot šo valstu krasās mājsaimniecību pieejamo ienākumu līmeņu svārstības. Jāpatur arī prātā, ka Itālijā un Spānijā arī vēsturiski uzkrājumu līmenis ir zemāks nekā Francijā vai Vācijā un arī zemāks par eiro zonas vidējo uzkrājumu līmeni.

Līdzīgu ainu varam vērot arī eiro zonas dalībvalstu depozītu attīstībā. 5. attēls rāda, ka eiro zonas dalībvalstīs nav vērojams straujš depozītu kāpums, kas ir loģiski zemu procentu likmju apstākļos.  Tas, ka, pastāvot zemām nominālajām depozītu likmēm, vairumā valstu netiek novērots būtisks depozītu kritums, bet depozītu pieauguma  temps saglabājas tuvu vēsturiskajam līmenim, varētu būt skaidrojams ar to, ka  liela daļa mājsaimniecību resursu tiek glabāta citos, daudz ienesīgākos, finanšu instrumentos nekā depozīti (piemēram, vērtspapīros). Un, lai arī nominālās depozītu likmes pašlaik ir ļoti zemas , reālās likmes, kas iekļauj sevī inflācijas ietekmi, tādās valstīs kā,  piemēram, Vācija ilgus gadus – kopš 1990.  gadu sākuma – nepārsniedz 1%. Līdz ar to depozītu noguldījumi reālā izteiksmē jau ilgu laiku nav īpaši ienesīgi. Mājsaimniecību lēmumus investēt kādā konkrētā instrumentā – depozītā vai vērtspapīros – ietekmē daudz faktoru, un to starpā nominālais likmes apmērs nebūtu nav vienīgais vai noteicošais. Varētu minēt tādus svarīgus faktorus kā konkrētās mājsaimniecības attieksme pret risku, pozitīvā/negatīva pieredze no iepriekšējiem darījumiem, institucionālā rakstura jautājumi (nodokļu un sociālā sistēma konkrētajā valstī), kā arī mājsaimniecību vecuma struktūra. Pēdējā laikā dažās dalībvalstīs novērotais mājsaimniecību finanšu līdzekļu pārvietojums no termiņnoguldījumiem (time deposits) uz likvīdākiem noguldījumu veidiem varētu liecināt par mājsaimniecību riska uztveres pieaugumu nesenās banku un finanšu krīzes iespaidā un vēlmi turēt daļu resursus likvīdākā formā, kurus viegli varētu noņemt no konta un, piemēram, novirzīt patēriņam.

5. attēls. Mājsaimniecību un bezpeļņas organizāciju depozītu pieauguma temps (%) eiro zonā un tās lielākajās dalībvalstīs

Avots: Eurostat

Ņemot vērā privātā patēriņa lielo īpatsvaru eiro zonas IKP, šajā tautsaimniecības sektorā koncentrējās arī lielākais eiro zonā nodarbināto skaits. Līdz ar to monetārās politikas veidotājiem ir ļoti svarīgi sekot līdzi privātā pieprasījuma tendencēm un notikumiem, lai laicīgi noteiktu ekonomikas attīstības virzību. Lai gan 2015. gada 4. ceturksnī privātā patēriņa izaugsmes temps (0.2%) bija lēnāks nekā 3. ceturksnī (0.5%), tas ir izskaidrojams ar netipiski silto ziemu, kas, piemēram, neveicināja  jaunu ziemas apģērbu iegādi vai prasīja mazāk līdzekļus telpu apsildīšanai. Šī gada sākumā vārējam novērot situācijas uzlabošanos: janvārī  un februārī mazumtirdzniecības apjoms eiro zonā pieauga par 0.3% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Lai gan martā tas atkal saruka (par 0.5%), 1. ceturkšņa mazumtirdzniecības apjomu pieauguma temps kopumā ir bijis pozitīvs. Spriežot pēc tā, ka patērētāju konfidences līmenis saglabājas samērā labs un šī gada pirmajos mēnešos strauji pieaudzis no jaunā reģistrēto automašīnu skaits, pagaidām nav iemeslu šaubīties par privātā patēriņa noturīgumu eiro zonā.

Nākotnes perspektīvas privātā patēriņa izaugsmei eiro zonā saglabājas labas

Saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm nākotnes perspektīvas privātā patēriņa attīstībai ir labas, un, visticamāk, šogad tas turpinās stabili augt, palielinoties par 1.8%. Sagaidāms, ka arī šogad un nākamgad privātā pieprasījuma attīstību eiro zonā turpinās pozitīvi ietekmēt darbaspēka tirgus situācijas uzlabošanās un prognozētais mērenais algu kāpums, kā arī augstāki ar darba algām nesaistītie ienākumi (piemēram, peļņa no īpašumu izīrēšanas un pabalsti). Šogad joprojām sagaidāma ļoti zema inflācija, kas veicinās iedzīvotāju reālo ienākumu pieaugumu. Eiropas Komisija sagaida, ka lielāko daļu no papildu ienākumiem, kas mājsaimniecībām radušies, pateicoties zemām naftas cenām, tās novirzīs patēriņam, nevis uzkrājumiem. Savukārt nākamgad, inflācijas līmenim eiro zonā pieaugot, privātā pieprasījuma dinamikā varētu būt vērojama palēnināšanās (pēc EK prognozēm, līdz 1.5), ja notiks prognozētais inflācijas kāpums, kas pakāpeniski sāks ierobežot iedzīvotāju pirktspējas kāpumu. Pēc autores domām, ņemot vērā, ka līdztekus ar iepriekš aprakstīto darbaspēka tirgus nosacījumu uzlabošanas un zemo enerģijas cenu pozitīvo ietekmi, pateicoties ECB īstenotajai stimulējošajai monetārajai politikai, pakāpeniski palielināsies mājsaimniecību pieejamo ienākumu vērtība, finansēšanas nosacījumiem saglabājoties labvēlīgajiem, privātais patēriņš eiro zonā tuvāko gadu laikā saglabās izaugsmes virzītājspēka lomu. 

Prognoze ir pakļauta vairākiem riskiem, kas daļēji jau īstenojas, piemēram, tādi augšupvērsti riski kā zemas naftas cenas un eiro kursa pavājināšanās vai tādi lejupvērsti riski kā, piemēram, globālās izaugsmes palēnināšanās. Pēdējos mēnešos ir intensificējušies tieši lejupvērstie riski, kas saistīti ar globālās vides pasliktināšanos, un līdz ar to risku bilance pašlaik ir lejupvērsta. Negatīvo risku vidū papildus vājākam ārējam pieprasījumam ir arī nenoteiktība saistībā ar vājo strukturālo reformu īstenošanas progresu atsevišķās dalībvalstīs un jūnijā paredzēto ES referendumu Lielbritānijā. Ja netikts atrasts kompromiss, ekonomiska un neekonomiska rakstura riski turpmākai privātā pieprasījuma attīstībai pieaugs un tie varētu kavēt arī investīciju pieaugumu eiro zonā. Pastāv arī augšupvērsti riski – piemēram, pozitīvais efekts no dalībvalstīs īstenotajām strukturālajām reformām vai no ECB monetārās stimulēšanas pasākumiem varētu izrādīties stiprāks, nekā pašreiz sagaidāms. Turklāt ārējā vide varētu sākt uzlaboties straujāk, nekā to paredz prognoze, tāpat zemo naftas cenu pozitīvā ietekme uz patēriņu eiro zonā varētu izrādīties lielāka, nekā pašreiz prognozēts.

Avoti:

• Eiropas Komisijas 2016. gada pavasara un 2015. gada ziemas prognozes
• Eurostat
• Reuters
• ECB Mēneša biļetens, 07/2011
• ECB Tautsaimniecības biļetens, 7/2015