Procentu likmju celšana – rūgtas zāles, lai neielaistu infekciju

Kā Latvijā izjutīsim likmju celšanos – dārgāku aizņemšanos, apsprieda banku ekonomists, nekustamo īpašumu attīstītājs un valsts naudas rezervju un parāda apsaimniekošanas speciāliste: kā tas ietekmēs tautsaimniecību, tās nozares un darba vietas, kā arī valsti no parāda atdošanas un tālākas starptautiskas aizņemšanās viedokļa.

Strauju inflāciju pašlaik pieredz teju katra pasaules attīstītā valsts, bet tas ir vājš mierinājums. To nenosaka ekonomikas pārkaršana kā pirms 2008.gada, bet globālas norises. Eiro zonā vidēji inflācija pārsniegusi 10% atzīmi, Baltijas valstīs tā divreiz augstāka. Tā visur deldē pirktspēju, ja algas nemainās, un mazturīgos skar smagāk, bremzē investīcijas. Valdības dabū sniegt krīzes atbalstu ekonomikai un iedzīvotājiem, kas neizbēgami ir pagale inflācijas ugunskurā. Tas diktē piesardzīgu rīcību.

Augstākas procentu likmes tiešā veidā energoresursu krīzi vai piegāžu ķēžu problēmas neatrasinās, bet tām ir cits svarīgs uzdevums – nepieļaut inflācijas iesakņošanos “uz palikšanu”. Tā var sākt pašatražoties, kad inflācijas kompensēšanai prasīti algu pielikumi sāk mīties ar cenu celšanu, lai izmaksātu augstākas algas.

Rūgtas, bet vajadzīgas zāles

Likmju kāpums ir papildu sarežģījums, kad ķibeļu galīgi netrūkst, bet “ar inflāciju citādi galā nevar tikt, liecina vēsturiska pieredze,” kopainu iezīmējot, teica Latvijas Bankas ekonomists, Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts. Tās ir rūgtas, bet vajadzīgas zāles, lai augsta inflācija neiesakņojas. Tas vēl nav noticis.
Likmes vēl kāps - līdz gada beigām finanšu tirgi sagaida 2.5% līmeni un 3-3.5% nāk gada sākumā, vidū. Energoresursu un citas cenas kombinācijā ar celtām procentu likmēm ziemas gaitā tālāk bremzēs ekonomisko aktivitāti, arī nodarbinātību.

Ne centrālās bankas pašas, ne finanšu tirgi, protams, nevar šodien pateikt, kā likmes kāps, kur kulminēs: jo ātrāk inflācija aprims, jo mazāk tās nāksies celt, uzsver Latvijas Bankas ekonomists. “Eiropas Centrālā banka pārtrauks celt likmes, kad būs pārliecinoši skaidrs ka inflācija iet virzienā uz 2% mērķi.”

Likmju sadārdzinājums mums kopumā nekļūs “eksistenciāls”

Augstākas procentu likmes ietekmēs Latvijas ekonomiku stipri dažādos ceļos, bet kredītu saistības Latvijā kopumā ir zemas (iemeslos – arī konservatīva kredītpolitika kopš iepriekšējās globālās krīzes). “Ne mājsaimniecībām, ne uzņēmumiem procentu likmju sadārdzinājums nebūs eksistenciāls,” drošina ekonomists. Bet izaicinājumi neizpaliks.

Iedzīvotāji sajutīs kredītmaksājumu pieaugumu, kas liks pārskatīt ikmēneša tēriņus. Latvijas mājsaimniecību kredītsaistības kopā ir trīs reizes zemākas kā globālajā krīzē 2008.gadā – pāri pieciem miljardiem eiro. Latvijas uzņēmējus, vairāk nekā kredītu sadārdzinājums, skars ekonomiskās aktivitātes bremzēšanās Eiropā. Ja Latvijā kredīti tikai 30% no IKP, tad mums tik svarīgajā eiro zonas tirgū - gandrīz 90%. Pieprasījuma kritums eksporta tirgos var skart sāpīgi. Arī valdības aizņemas un nav izolētas no likmju pieauguma: budžeta politikas veidotājiem turpmāk jārēķinās ar dārgāku aizņemšanos.

Protams, katra kredītņēmēja gadījums arvien ir individuāls, atkarīgs no atlikušā kredīta apjoma, termiņa, maksājuma veida.  Kredīta reģistra informācija Latvijas Bankai ļāvis aplēst, ka vairumam mājokļa kredītu ņēmēju procentu likmju kāpums līdz 3%, palielinās ikmēneša maksājumus 60 eiro robežās (katram ceturtajam kredītņēmējam - pārsniegs 100 eiro, bet aptuveni 5% - vairāk nekā par 200 eiro).

Latvijā kopumā kredītos mājsaimniecībām ir izsniegti vairāk nekā 5 miljardi eiro, no kuriem pārliecinoši lielākā daļa ir mājokļu kredīti. Hipotekārās saistības ir aptuveni 147 tūkstošiem mājsaimniecību.

Var vaicāt – vai procentu likmju celšana papildus nebremzēs tik vajadzīgās investīcijas produktivitātes celšanai? Tā būtu viltus dilemma, norāda Kārlis Vilerts - lai arī aizņēmumu likmes ietekmē investīciju aktivitāti, inflācija ieguldījumu lēmumos ir būtiskāks faktors. Nezinām kādas būs likmes pēc 15 gadiem, kas ir vidējais hipotekārā kredīta termiņš.

Dažs teiks: lielāka noturība krīzē Latvijas tautsaimniecībai ir laime nelaimē. Tad jāatceras - mēs vienkārši nezinām, kur Latvijas ekonomika pašreiz būtu ar straujāku kreditēšanas dinamiku un investīciju aktivitāti.

ECB vēsts uzņēmējus Baltijā sasniedz gausi

Vai/kā likmju celšana palīdzēs iegrožot inflāciju? SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis uzskata, ka ECB varēja rīkoties agrāk – noslēgt zemo procentu periodu 2-3 mēnešus ātrāk nekā jūlijā.

“Tagad ECB dabū ķert inerci uzņemošu, aizejošu vilcienu.” Turklāt daudzi inflācijas faktori ir ārpus centrālās bankas ietekmes, ne tikai energoresursu cenas globāli vai piegāžu ķēžu strēgšana: “Inflācijas gaidu vadība ir grūta: atšķiras centrālo banku inflācijas līknes un sabiedrības uztvertās inflācijas līknes. Visi centrālās bankas spertie soļi iedarbojas ar aizturi.” Efekts - gada, divu laikā, kad visi inflāciju virzošie faktori būs sevi izsmēluši.

Centrālo banku vēsts par gatavību darīt visu, lai inflāciju šoziem noliktu pie vietas, daudzus uzņēmējus nav sasniegusi, liecina SEB svaigi pasūtīta Baltijas uzņēmumu aptauja. Jautāts lieliem, vidējiem un maziem uzņēmējiem: kā rīkosieties šajā ziemā? “Ap 45% uzņēmumu saka - celsim cenas, 20% - samazināsim investīcijas, izmaksas, bet 49% uzņēmumu, tātad puse (!) vispār nav par to domājuši.” Uzņēmumu rūpju topā ir izmaksas un ģeopolitiskie riski, bet uztraucoši, ka centrālo banku procentu likmes norūpē tikai piektdaļu.

Bankas ir gatavas tam, ka daļai uzņēmumu, var būt grūtības kad pieprasījums noieta tirgos sāks bremzēties. Banku pievienotās likmes daudz nemainīsies, bet kam biznesa modelis būs zem jautājuma, klāsies grūti. Arī noteiktai grupai mājsaimniecību kāda toksiska kombinācija var radīt izaicinājumus. Riski finanšu stabilitātei Latvijas banku sistēmā, pašu mājās nebriest, jāseko, lai pasaules notikumi nenogāz no kājām 

Kā būs ar investīcijām, kreditēšanu, noguldījumu likmēm?

Kā ar Baltijas uzņēmumu investīciju plāniem šoziem: piektā daļa sakās, ka piebremzēs, bet gandrīz 80%, ka īstenos, kā iecerēts. Kreditēšanā aktivitāte - pieprasījums ir noplacis un tuvākajā pusgadā turēsies zems, atzīmē komercbankas ekonomists. Kad uzņēmēji un mājsaimniecības redzēs, kā pārlaista apkures sezona – tad, atkarībā no situācijas, kreditēšana vai nu noplaks vēl vai atkopties ņipri, kā pēc pandēmijas gadiem. “Uzņēmumi nākamo pusgadu izsēdēs. Tāpēc būs svarīgi, kā ies valsts, pašvaldību projekti.”

Vai kredītu likmju kāpumam sekos banku noguldījumu likmes, kuras tagad ap nulli? “Pieaugums depozītu likmēs būs un drīz, bet nebūs būtisks - ne tas līmenis, ko visi gribēs redzēt. Paliek spēka ziņa – ja gribat kapitālu audzēt, meklējiet citus ieguldījuma veidus.”

Uzņēmēji pie dārgākiem kredītiem nav jāradina 

Jānis Endziņš, LTRK Valdes priekšsēdētājs atgādināja, ka Latvijas uzņēmumi iepriekšējās desmitgadēs, tā teikt, uztrenēti ar vēsturiski augstākām likmēm, atdodamo kredītu portfelis neliels. Tas, protams, kopumā ietekmējis negatīvi, bet šai reizē - mazāk izjutīsim likmju celšanas iespaidu. Procentu likmju celšana uz kopējā notikumu fona arī nav uzņēmējam tā smagākā problēma (skaļāk skan algu celšanas prasības).

Kā jūtamies mūsu galvenajos eksporta tirgos eiro zonā, kur aizņemšanās ir lielāka (90% no IKP iepretī Latvijas ~30% no IKP), kad tur jau iezīmējas ekonomikas sabremzēšanās? Tas būs stāsts par to, cik veiksmīgi noķersim konjunktūru – kā Latvijā, tā eksporta tirgos mazināsies pieprasījums; patērētāji maina uzvedību: pērk lētāku, apjomi mazāki.

Baltijā jau iezīmējas šķēres attīstībā, Latvijai vietām atpaliekot. Pastāv risks, ka dārgs un nepieejams finansējums arī turpmāk to tikai pastiprinās. “Baņkieri mums stāsta – mēs 2008.g. vēsturisko finanšu krīzi iecenojam un tāpēc viss ir dārgāks. Investīciju, kuras prasītos, to būs mazāk.”

Ko uzņēmēji šobrīd sagaidītu no valsts un partneriem Eiropā? Labus risinājumus vispirms enerģētikas sektorā (EK rekomendācijas izrādījās vājas: ekonomiskās jēgas mazāk kā birokrātisko klapatu). Tur aug inflācijas saknes. Piemēram, gāzes cenas griestiem risinājumu Eiropā kopumā, kur vairums mūsu klientu. Arī energoefektivitātes virzienā – kur nepamatoti norezervētas jaudas.

Valdības līmenī derētu, iespējams, plašāku horizontālu atbalstu arī uzņēmumu līmenī. Neatrisināts ir atbalsta jautājums tiem, kam gāze ražošanas procesos. Citādi jāgaida pavasaris HES kaskādē, cerot uz paliem, kas palīdzētu enerģētikas problēmas risināt. Vēl - lai darba devēji var pabalstīt darba ņēmējus līdzīgi kā Vācijā – līdz trīs tūkstošiem eiro.

Banku maksājumu moratoriju jau tagad atkal ieviest, būtu pāragri, jo signāli tikai no atsevišķām apakšnozarēm, norādīja Jānis Endziņš. SEB ekonomists Dainis Gašpuitis: “Tas moments, kad skaidri redzēs, vai vajag banku maksājumu moratoriju, ir vēl priekšā – kad pavasarī skaidri redzēsim, kas ar enerģijas cenām notiek. Tad varēs to darīt.”

Arī NĪ sektoram kapitāls sadārdzinās: kā saglābt jauno mājokļu piedāvājumu 

Nekustamo īpašumu projektu attīstītājs Mareks Kļaviņš, "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs bija divkārt norūpēts. Pieprasījums pēc jauniem mājokļiem samazinās, bet vajadzība pēc tiem aug. To pieejamība turpinās kristies reizē ar pirktspēju un izmaksu pieaugumu: “Nākamā gada sākumā paredzamā būvniecības izmaksu korekcija piedāvājumu nepalielinās.”

Lai nopirktu jaunu trīsistabu dzīvokli Rīgā, vairumam jārēķinās ar apmēram 150 tūkstošiem kredītā, bet pirktspēja Rīgā Baltijas mērogā ilgstoši iepaliek (zemāka izpeļņa, lielāka “aplokšņu algu” daļa, citādas blusas). “Jā, attīstītāji var ko efektivizēt, bet kapitāls lētāks nepaliks un turbulence būvniecības cenās nebūs rimusi.” 

Ko pasākt?

Lai jauno mājokļu piedāvājums neapstātos, gan valstij, gan pašvaldībai energoefektīvu mājokļu pieejamība jānosaka par augstāko prioritāti. Jo reizē ar apkures izmaksām, kas kosmosā un visdrīzāk neatgriezīsies, vajadzība pēc energoefektīviem jauniem mājokļiem aug. Vienlaikus notiek “rūgta atmošanās no urbānās leģendas, ka labāk maksāt par siltumu, ne renovēt, siltināt mājokli.”

“Inflācija jaunajām ģimenēm ir lielāka problēma, nekā augušas procentu likmes. Mājsaimniecības Latvijā nav pārlieku uzņēmušās kredītsaistības,” konstatē Kļaviņš. Par jaunu dzīvokli, kas pārdots, piemēra pēc, par 100 tūkstošiem, ap 30-50 tūkstoši aiziet nodokļos. Vai nav vērts apsvērt, vai jaunos mājokļus neatbrīvot no valsts nodevas, ja PVN samazināšana izrādītos pārāk karsts kartupelis?

Piemēram, “Tas būtu labs atspaids “Altum” programmai jaunām ģimenēm un speciālistiem, kas ļauj iztikt bez uzkrājuma kredītiemaksai; palīdz izrauties no slazda – vecā, energoneefektīva mājokļa.” Kā alternatīva jaunajai ģimenei atliek Pļaviņu vai Imantas sēriju dzīvoklis, un, jā, būs mazāk aizņēmušies, bet kā ar renovāciju?

Nekustamā tirgus sabremzēšanās signālus novēro arī komercbankās: pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem jau vasarā krities par 30%, piebilst SEB ekonomists Dainis Gašpuitis – arī tāpēc, ka daudz vairāk, nekā pirktspēja, saruksi gatavība aizņemties. Kad paļāvība par spēju atdot parādu kritusies, konservatīva kredītpolitika, kuru min banku sakarā, diez vai izvirzāma kā vainīgā, viņš saka.

Valsts kase: arī kad krīze kļūst ikdiena - Latvijas kredītreitings jānosargā

Kad centrālās bankas ceļ likmes, arī valstu aizņemšanās turpmāk kļūs dārgāka. Tas diktēs piesardzību, veidojot valsts budžetu, jo zemo procentu likmju un bezmaksas aizņemšanās laiks ir beidzies, piekodina Valsts kases pārstāve. Savukārt, par līdzšinējā parāda atdošanu Jevgēnija Jalovecka, VK Finanšu resursu departamenta direktore, ir droša. Tā apkalpošanas izmaksas kāps, bet mēreni un izlīdzināti, atšķirībā no uzņēmēja vai privātpersonas - valdību procentu maksājumi nemainās līdz ar tirgus likmēm. 

Kopējais valdības parāds – kur esam tagad? Pandēmijā un energocenu krīzē tas pieaudzēts, lai valsts var atbalstīt ekonomiku un iedzīvotājus, un pārsniedz 14 miljardus eiro (jeb 45% no IKP). Bet divas salīdzinoši labas ziņas: iepriekšējā desmitgadē, kas bijis zemu vai pat nulles likmju periods, Valsts kase izdevīgi pārslēgusi valdības parāda līgumus par vēsturiski zemām likmēm un atdošanu garā periodā (līdz 2047.-2049.gadam). Regulārie maksājumi vismaz tuvākajā nākotnē strauji nepieaugs un tuvākajos gados Latvijai ir jāpārfinansē tikai ¼ daļa no parāda.

Rezultātā Latvijas valsts parāda apkalpošanas maksājumi pašlaik prasa vien ap 0.5% no IKP, tie ir starp zemākajiem kopš neatkarības atgūšanas. To veicinājis gan labais valsts kredītreitings, kas nopelnīts ar salīdzinoši prātīgu saimniekošanu, gan iespēja Latvijai aizņemties lielā valūtā – eiro.  Strauji tālāk audzēts budžeta deficīts un valsts parāds to deldētu.