Qualis artifex pereo* – ilgāka termiņa aizņemšanās iespējas centrālajā bankā

Eiropas Centrālā banka (ECB) sāka veikt ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas (targeted longer-term refinancing operations, TLTRO) jau tālajā 2014. gadā. To mērķis bija saglabāt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus un palīdzēt atbalstīt ekonomiku. Būtībā tie bija Eirosistēmas kredīti kredītiestādēm, un to lielums un procentu likme bija saistīta ar katras konkrētās kredītiestādes kredītu izsniegšanu nefinanšu uzņēmumiem – ja kredītiestāde sasniedz kreditēšanas pieauguma noteikto mērķi, tad bija iespēja, no ECB aizņemoties, saņemt izdevīgāku procentu likmi.

Nākamgad, apritot 10 gadiem kopš TLTRO sākšanas, pienāks pēdējo TLTRO operācijās izsniegto resursu atmaksas termiņš, kad varēsim teikt, ka arī šis zemo procentu likmju laikmeta instruments būs beidzis pastāvēt. Šajā laikā redzējām kredītiestādes, kas saprata un spēja izmantot Eirosistēmas dotās unikālās iespējas iegūt ilgtermiņa resursus un aktivizēt kreditēšanu, tādējādi pildot banku pamatfunkciju, un kredītiestādes, kas ar skepsi noskatījās no malas, nemaz nemēģinot izmantot šo instrumentu. Kā kredītiestādēm veicies ar TLTRO, pastāstīšu šajā rakstā.

TLTRO mērķis – stimulēt kreditēšanu

Ar ko tad TLTRO ir tik īpašs? Izdevīgākajā TLTRO resursu periodā, ja tika sasniegts kredītiestādes izsniegto kredītu mērķis [1], ECB TLTRO resursu likme varēja būt pat par 50 bāzes punktiem zemāka nekā ECB noguldījumu iespējas likme [2]. Tas nozīmēja, ka kredītiestāde ieguva šos centrālās bankas resursus lētāk nekā jebkurā starpbanku tirgū.

Centrālā banka noteica īpaši labvēlīgus nosacījumus un īstenoja TLTRO ar mērķi aktivizēt eirozonas ekonomiku, stimulējot uzņēmumu un mājsaimniecību kreditēšanu, izņemot mājokļu kredītus. Šāds monetārās politikas instruments ļāva nesamazināt ECB noteikto noguldījumu iespējas likmi vēl vairāk laikā, kad noguldījumu likme ECB bija negatīva, un tādējādi kredītiestādēm nebija jāmaksā lielāki procenti centrālajai bankai par likviditātes pārpalikumu jeb par centrālajā bankā noguldīto naudu.

Līdzšinējo pētījumu secinājumi par TLTRO ietekmi

Jau bijuši vairāki pētījumi par TLTRO resursu ņēmējiem Eirosistēmā. Fudulache un Goetz (2023) pētījuma rezultāti rādīja, ka TLTRO mazākā mērā pieprasīja eirozonas kredītiestādes, kurām piesaistītajos līdzekļos lielāks īpatsvars bija ilgtermiņa noguldījumiem, bet pieprasījumu veicināja fakts, ja kredītiestāde darbojās tirgū, kur ir mazāka konkurence [3].

Alberni et al. (2022) uzsvēra, ka liela daļa no TLTRO saņemtajiem resursiem palika kā kredītiestāžu noguldījumi centrālajā bankā – gan eirozonā, gan konkrēti arī Spānijā (3). Autori novērtēja, ka laikā no 2022. gada janvārim līdz novembrim Spānijas bankām TLTRO likme bija -0.67 %, bet ECB noguldījumu iespējas likme bija -0.11 %, tādējādi kredītiestādēm tika ģenerēti ienākumi apmēram 1.4 mljrd. eiro apjomā. Tā kā daļa TLTRO resursu palika centrālajā bankā, bet procentu likme bija negatīva, tas nozīmēja, ka šos procentus centrālā banka maksāja kredītiestādēm, nevis kā būtu pozitīvo likmju situācijā – kredītiestādes procentus būtu maksājušas centrālajai bankai. Aprēķini rāda, ka šādi ģenerētie ienākumi bija 0.04 % no Spānijas kredītiestāžu aktīviem un tas paaugstināja pašu kapitāla atdevi (ROE) par 0.62 procentu punktiem.

Vairāki autori pētījuši TLTRO ietekmi uz kreditēšanu. Laine (2020) novērtēja, ka TLTRO-II dalībniekiem eirozonā kopumā kredītportfelis uzņēmumiem ir kumulatīvi pieaudzis par 20 % šo lēto centrālās bankas resursu rezultātā un tas vairāk izpaudās vājākās eirozonas valstīs [4]. Andreeva un Garcia-Posada (2020) novērojumi liecināja, ka TLTRO rezultātā kreditēšanā varēja iesaistīties plašāks kredītiestāžu loks un turklāt pozitīvi tika ietekmēti arī hipotekārie kredīti mājsaimniecībām, lai arī TLTRO programmas mērķis tāds nebija [5]. Benetton un Fantino (2018) novērtēja, ka TLTRO dalībnieces Itālijā samazināja savas kredītu likmes par apmēram 20 bāzes punktiem attiecībā pret tām kredītiestādēm, kuras neizmantoja TLTRO lētos resursus [6].

Savukārt Da Silva et al. (2021) secināja, ka kreditēšanu eirozonā visvairāk ietekmēja TLTRO resursu piesaiste pie kreditēšanas rādītājiem, nevis TLTRO likmes lielums jeb pelnītspējas uzlabošanās [7].

Pētījumu atziņas nebija viennozīmīgas par to, vai TLTRO resursi veicināja kredītiestāžu vērtspapīru portfeļa pieaugumu vai nē. Daudzi pētnieki uzsvēra, ka TLTRO resursi neveicināja lielāku risku uzņemšanos no kredītiestāžu puses. Jau pieminētajā pētījumā Andreeva un Garcia-Posada (2020) novērtēja, ka TLTRO eirozonā ietekmēja kredītiestāžu kredītu likmes samērā drošiem aizņēmējiem, savukārt kredītu standarti netika samazināti. Dažās valstīs bija nepieciešams samazināt tālāku kredītportfeļa kritumu, tāpēc arī kredītportfeļa krituma apstādināšana bija svarīga.

Emilie Da Silva et al. (2021) pētījumā apkopoti TLTRO vēsturiskie parametri. Vienkāršojot tos varam sagrupēt pa vairākiem soļiem uz laika skalas.

Piezīme: DFR ir deposit facility rate jeb noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme.

Tabulā norādītais aizņemšanās limits nozīmēja, ka katra kredītiestāde maksimāli varēja aizņemties TLTRO resursus tādā apjomā, kā šis norādītais procents no iestādes kredītportfeļa nefinanšu uzņēmumiem [8].

TLTRO iedarbojās uz kreditēšanu caur diviem kanāliem. Pirmais ir kreditēšanas kanāls – lai iegūtu labāku TLTRO likmi, kredītiestādēm bija jāizpilda kreditēšanas pieauguma mērķi, t.i., bija jāpalielina kreditēšana. Otrs kanāls bija peļņas kanāls – kredītiestādes varēja aizņemties no ECB TLTRO resursus un tad naudu noguldīt Eirosistēmā par 50 bāzes punktus augstāku likmi, kreditēšanas pieaugumam atvēlot iegūto peļņu. Tāpat daži eksperti secināja, ka TLTRO izsniegšana sniedz arī atbalstu ne to stiprāko eirozonas valstu kredītiestādēm [9], piemēram, 2019. gadā lielākie izsniegtie TLTRO resursu atlikumi bija Itālijā un Spānijā, un Itālijas atlikums bija gandrīz 35 % no kopējā atlikuma eirozonā; tajā pat laikā Itālijā kredītiestāžu kredītu kopējais atlikums samazinājās no 915 mljrd. eiro 2011. gada novembrī līdz 679 mljrd. eiro 2019. gada janvārī.

Kredītiestādes varēja uz TLTRO resursu rēķina samazināt tirgus finansējumu vai arī TLTRO naudu ieguldīt pietiekoši ienesīgos vērtspapīros.

TLTRO izmantošanas dinamika eirozonā

Par TLTRO uzsākšanu ECB paziņoja 2014. gada jūnijā, bet pirmā TLTRO izsole notika 2014. gada septembrī; pirms tam ECB izsniedza tā sauktos trīs gadu ilgāka termiņa refinansēšanas kredītus.

1. attēlā redzama Eirosistēmas ilgāka termiņa refinansēšanas kredītu, pie kuriem pieder arī TLTRO, atlikumu attīstība. Redzams, ka TLTRO apjoms strauji kāpa 2020. gadā, kad pandēmijas dēļ ECB samazināja TLTRO likmi līdz noguldījumu iespējas likmei un vēlāk pat zem tās, ja bija pozitīvs kreditēšanas pieauguma temps. TLTRO nosacījumi kļuva tik labvēlīgi, ka kredītiestādes varēja tikai iegūt un nopelnīt, sliktākajā gadījumā – neko nezaudēt, un tādējādi šo instrumentu savā ziņā varēja nosaukt arī par Covid atbalsta instrumentu. Pirms pandēmijas kredītiestādēm bija objektīvi jānovērtē, vai tās varēs sasniegt kreditēšanas mērķus. Savukārt 2022. gada beigās, kad TLTRO resursu nosacījumi tika padarīti neizdevīgāki, TLTRO resursu atlikums diezgan strauji samazinājās, jo bija iespēja arī TLTRO resursus dzēst pirms termiņa.

Latvija TLTRO resursus neizmantoja pilnā mērā

Autora aprēķini rāda, ka Latvijas kapitāla atslēga, kas ir maz mainīgs rādītājs, 2023. gada sākumā Eirosistēmā bija 0.39%. Kapitāla atslēga atspoguļo attiecīgās valsts daļu Eiropas Savienības iedzīvotāju kopskaitā un iekšzemes kopproduktā. Savukārt 2021. gada jūnijā, kad eirozonā un tai skaitā Latvijā bija augsts TLTRO atlikums, Latvijas kredītiestāžu ilgāka termiņa refinansēšanas operāciju atlikums pēc autora aprēķiniem bija 0.06 % no eirozonas kopējā atlikuma, un tas ir ievērojami mazāk nekā mūsu kapitāla atslēga. Attiecīgi varam secināt, ka Latvija pilnā mērā neizmantoja Eirosistēmas piedāvātos TLTRO resursus.

TLTRO ietekme uz uzņēmumiem no jauna izsniegtajiem kredītiem 

Tālāk analizēsim TLTRO resursu ietekmi uz uzņēmumiem no jauna izsniegto kredītu likmēm un apjomiem – salīdzināsim tās eirozonas valstu kredītiestādes, kas izmantoja TLTRO resursus, un tās kredītiestādes, kas neizmantoja TLTRO resursus [10].

2021. gada decembrī, kad bija augsts TLTRO resursu atlikuma līmenis, no uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikuma kredītiestāžu, kas izmatoja TLTRO resursus, daļa bija 53 %, attiecīgi to kredītiestāžu, kas neizmatoja TLTRO resursus, daļa bija 47 %. Tā kā abas šīs grupas pēc apjomiem bija līdzīgas, Eirosistēmas izsniegto ilgāka termiņa kredītu atlikums 2021. gada decembrī bija 2.2 trljn. eiro, bet kopējais visu – gan TLTRO izmantotāju, gan neizmantotāju – kredītiestāžu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums bija 4.7 trljn. eiro.

Aplūkosim arī trīs kredītu nefinanšu uzņēmumiem termiņu grupas: kredītus ar termiņu līdz vienam gadam, ar termiņu no viena līdz pieciem gadiem un kredītus ar termiņu virs pieciem gadiem. Pēc atlikumiem 2021. gada decembrī šie kredīti no kopapjoma bija attiecīgi 17 %, 20.6 % un 62.4 %.

2. attēlā redzams, ka no jauna izsniegto kredītu likmes uzņēmumiem visiem pieminētajiem termiņiem (līdz vienam gadam, no viena līdz pieciem gadiem, virs pieciem gadiem) samazinājās gan kredītiestādēs, kas izmantoja TLTRO resursus, gan kredītiestādēs, kas neizmantoja TLTRO resursus.

Kredītiem ar termiņu līdz vienam gadam 2014. gadā likme kredītiestādē, kas izmantoja TLTRO resursus, bija vidēji par 38 bāzes punktiem augstāka nekā kredītiestādēm, kas neizmantoja TLTRO resursus, un apmēram šāda starpība saglabājās līdz pat 2019. gada otrajai pusei. 2019. gada beigās šī starpība pamazām sāka samazināties, un tā pietuvojās 0 vērtībai 2020. gada beigās – to izraisīja kredītu likmes pieaugums tajās kredītiestādēs, kas nepieprasīja TLTRO resursus. Šīm TLTRO nepieprasījušajām kredītiestādēm, visticamāk, pietrūka likviditātes bufera, kas tās aizsargātu, tāpēc riska pieaugums atsaucās tieši uz šīm kredītiestādēm., t.i., tās riska ziņā pietuvojās vājāku eirozonas valstu kredītiestādēm.

Kredītiem ar termiņu no viena līdz pieciem gadiem 2014. gadā likme kredītiestādēs, kas izmantoja TLTRO resursus, bija par 30 bāzes punktiem augstāka nekā kredītiestādēs, kas neizmantoja TLTRO resursus. Tas nozīmēja, ka sākumā TLTRO kredītus izmantoja ne tās finansiāli spēcīgākās kredītiestādes; savukārt vēlāk TLTRO izmantotājām un neizmantotājām kredītu likmes vienādojās. Ja aplūkojam periodu 2019. gada beigās, tad nevar secināt, ka 2020. gada TLTRO nosacījumu uzlabošana būtu redzami ietekmējusi viena līdz piecu gadu ilgo kredītu likmes. Tā kā TLTRO termiņš bija trīs gadi, tad mazāka ietekme uz viena līdz piecu gadu ilgo kredītu likmēm ir saprotama.

Savukārt kredītiem ar termiņu virs pieciem gadiem TLTRO resursu ietekme nav saskatāma, ko var skaidrot ar to, ka, visticamāk, ilgtermiņa kredītu izsniegšanā kredītiestādes neņem vērā TLTRO resursu esamību, jo nebija pārliecības, ka TLTRO resursu pieejamība ilgtermiņā saglabāsies.

Visu kredītu termiņu likmju grafikos var secināt, ka kredītiestādes, kas izmantoja TLTRO resursus, kopumā bija kredītiestādes, kuras piemēroja augstākas kredītu likmes. Tas varētu nozīmēt, ka šīs kredītiestādes bija ar vājāku finanšu pozīciju.

Ja aplūkojam no jauna izsniegto kredītu apjomus, tad 2014. gadā un 2015. gadā nav īpaši atšķirības starp kredītiestādēm, kas izmantoja un kas neizmantoja TLTRO resursus. Kredītu apjomi kredītiem ar termiņu līdz vienam gadam kredītiestādēs, kas izmantoja TLTRO resursus, sāka pārsniegt kredītu apjomus kredītiestādēs, kas neizmantoja TLTRO resursus, apmēram tad, kad sākās Covid-19 pandēmija. Savukārt, ja aplūkojam kredītus ar termiņu no viena līdz pieciem gadiem un virs pieciem gadiem, tad jau 2017. gadā varam novērot, ka tās kredītiestādes, kas izmantoja TLTRO resursus, ir aktīvākas kreditētājas nekā tās kredītiestādes, kas neizmantoja TLTRO resursus. Tas bija saistīts ar to, ka sākotnēji TLTRO resursu likme nebija atkarīga no kreditēšanas pieauguma tempa.

Kredītiestāžu jaunizsniegto kredītu apjomu grafikos ir dažāds mērogs apjomu skalām. Tās aplūkojot, varam secināt, ka kredītiestādes – gan TLTRO pieprasītājas, gan TLTRO nepieprasītājas – palielināja tieši vidēja un ilgāka termiņa kredītu apjomus, nevis kredītu ar termiņu līdz vienam gadam apjomus. Pēc tā var secināt, ka kopējais TLTRO izsniegšanas mērķis – saglabāt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus un palīdzēt atbalstīt ekonomiku – tika sasniegts. Pie tam lielāks vidēja un ilgāka termiņa apjomu pieaugums bija TLTRO pieprasītājiem. Tāpat var atzīmēt, ka kredītiestādes ievērojami palielināja vidēja termiņa kredītus pandēmijas sākumā, lai palīdzētu uzņēmumiem pārvarēt Covid-19 krīzi.

Jaunizsniegto kredītu ar termiņu līdz vienam gadam 2020. gadā apjomi samazinājās un sāka pieaugt tikai 2021. gada otrajā pusē.

Skatoties trīs lielākās eirozonas valstis (skatīt 3.attēlu), redzams, ka Vācijā kredītiestāžu no jauna izsniegto kredītu likmju attīstība atbilst visas eirozonas likmes attīstībai – kredītu likmes kredītiem ar termiņu līdz vienam gadam kredītiestādēs, kas izmantoja TLTRO resursus, sākotnēji ir augstākas, bet tad pandēmijas sākšanās laikā tās kļūst vienādas ar to kredītiestāžu kredītu likmēm, kas neizmantoja TLTRO resursus un kurām likmes sākumā ir zemākas. Varam secināt, ka tieši Vācijas ieguldījums bija vislielākais – kad 2020. gadā tika uzlaboti TLTRO nosacījumi, tad Vācijas kredītiestādes, kas izmantoja TLTRO resursus, varēja noturēt apmēram tajā pašā līmenī savu kredītu termiņam līdz vienam gadam likmes, savukārt kredītiestādēm, kas neizmantoja TLTRO, šo kredītu likmes vajadzēja palielināt, un 2020. gada vidū starpības vairs nebija.

Francijā var atzīmēt likmes kredītiem ar termiņu virs pieciem gadiem – sākotnējā posmā tām kredītiestādēm, kas izmantoja TLTRO resursus, šo kredītu likmes ir līdzīgas tām likmēm, kas bija kredītiestādēm, kas neizmantoja TLTRO resursus. Vēlāk, sākot ar 2016. gadu, tām kredītiestādēm, kas izmantoja TLTRO resursus, likmes pamatā bija zemākas nekā pārējām kredītiestādēm. Kad TLTRO resursiem sākās pievilcīgāka likme par noguldījumu iespējas likmi, tad tām kredītiestādēm, kas izmantoja TLTRO resursus, likmes bija jau ievērojami zemākas nekā kredītiestādēm, kas neizmantoja TLTRO.

Līdzīga attīstība Itālijā bija kredītu likmēm ar termiņu no viena līdz pieciem gadiem – TLTRO labvēlīgā ietekme parādījās vēlāk, ap 2021. gadu.

Tālāk aplūkosim dienas pārsnieguma kredītus. Dienas pārsnieguma kredīti ir kredīti uz nakti, tādējādi TLTRO ieviešana ar labvēlīgiem nosacījumiem sekmēja šo kredītu likmju samazinājumu. 5. attēlā redzams, ka eirozonas mērogā tās kredītiestādes, kas izmantoja TLTRO resursus, varēja uzturēt par 0.5 procentu punktiem zemākas dienas pārsnieguma kredītu likmes nekā tās kredītiestādes, kas šos kredītus neizmantoja. Savukārt 2014. gada sākumā šo abu kredītiestāžu grupu dienas pārsnieguma kredītu likmes bija samērā vienādas. Analizējot izvēlētās eirozonas valstis, varam secināt, ka lielākā TLTRO resursu ietekme uz dienas pārsnieguma kredītu likmēm bija Francijā. Savukārt 2022. gadā, kad likmes jau sāka pieaugt, šo abu kredītiestāžu grupām dienas pārsnieguma kredītu likmes atkal satuvinājās.

TLTRO ietekme uz Baltijas kredītiestāžu izsniegtajiem kredītiem

Baltijas valstīs apskatīsim kredītus ar likmes pārskatīšanas periodu līdz vienam gadam, jo pamatā Baltijas valstīs izsniedz šādus kredītus. Garākas likmes pārskatīšanas periodu dati ir mazāk reprezentatīvi un svārstīgāki, tāpēc tos neanalizēsim. Baltijas valstīs bija samērā augsts likviditātes pārpalikums, tāpēc varētu domāt, ka TLTRO resursi spēlēja relatīvi mazāku lomu kredītu piedāvājuma palielinājumā nekā eirozonā kopumā. Tāpat Baltijas valstu kredītiestādēm vēsturiski aktīvos ir mazāk Eirosistēmas monetārajās operācijās derīgu ķīlu.

Baltijas kredītiestādēm, kuras izmatoja TLTRO resursus, sākumā kredītu ar termiņu līdz vienam gadam likmes bija augstākas nekā pārējām kredītiestādēm, bet 2019. gadā tās jau pietuvojās kredītu likmēm pārējās kredītiestādēs – tas bija līdzīgi kā eirozonā kopumā (skat. 5. attēlu). Savukārt sākoties pandēmijai, TLTRO izmantojošo Baltijas kredītiestāžu izsniegtajiem kredītiem likmes jau bija zemākas. Šī situācija atšķiras no eirozonā kopumā novērotā, proti, eirozonā nebija novērojams, ka samazinās izsniegto kredītu likmes kredītiestādēs, kas izmantoja TLTRO.

Savukārt no jauna izsniegto kredītu attīstība Baltijā bija straujāka tām kredītiestādēm, kuras neizmantoja TLTRO resursus; tas varētu nozīmēt, ka kredītu izsniegšana nebija galvenais iemesls, kāpēc kredītiestādes izvēlējās piedalīties TLTRO izsolēs. Attiecīgi tas varētu liecināt, ka TLTRO pieprasītāji nebija aktīvākie kreditori Baltijā, bet centās nodrošināties ar lētiem resursiem.

Secinājumi

Apkopojot līdzšinējo TLTRO pieredzi zemo procentu likmju laikmetā, jāsecina, ka TLTRO resursi ļāva kredītiestādēm samazināt savu izsniegto kredītu procentu likmes uzņēmumiem, kas savukārt pozitīvi ietekmēja eirozonas valstu ekonomikas. Transmisijas mehānisms dažādās valstīs bijis atšķirīgs, jo vienās valstīs dominē mainīgās likmes kredīti, bet citās – fiksētās likmes kredīti, un tas ietekmēja transmisijas tempu.

Ja atskatāmies uz Baltijas valstu sniegumu, tad kopumā šī lētā TLTRO resursu iespēja netika izmantota pilnvērtīgi un nerezultējās kreditēšanās paātrinājumā, jo bija zema piedalīšanās aktivitāte TLTRO izsolēs. Papildu faktors bija zemā konkurence kredītiestāžu sektorā un augstā likviditāte. No otras puses, pat pie zemās konkurences un augstās likviditātes, – ja TLTRO kādā brīdī bija kā subsīdija, Latvijas kredītiestādes tomēr noslinkoja šo ECB piedāvāto instrumentu izmantot, jo rezidentu kredītu un noguldījumu likmju starpība ir krietni augsta [11], kas nodrošina tās ar augstu peļņu. Arī šeit nostrādāja zemā kredītiestāžu konkurence Latvijā [12].

Nobeigumā apkoposim secinājumus par ECB netradicionālajiem monetārās politikas instrumentiem (vērtspapīru pirkšanas programmas un TLTRO resursi) un Latviju. Jāsecina, ka Eirosistēmas vērtspapīru pirkšanas programmas Latvija izmantoja vājāk nekā citas eirozonas valstis, jo valdības parāds un attiecīgi valsts vērtspapīru apjoms pret iekšzemes kopproduktu bija mazāks nekā vidēji eirozonā, tāpat Latvijā nebija sarežģītāku, kā arī pietiekami liela apjoma finanšu instrumentu (korporatīvās obligācijas, nodrošinātās obligācijas un ar aktīviem nodrošinātie vērtspapīri). Tāpēc Latvijas Bankas iespējas pirkt Latvijā emitētus vērtspapīrus un attīstīt ekonomiku bija ierobežotākas nekā Eirosistēmā kopumā. Eirosistēmas TLTRO operācijas Latvija izmantoja vājāk nekā citas eirozonas valstis, jo Latvijas kredītiestāžu pelnītspēja jau tā bija laba, ko savā ziņā nodrošina arī tas, ka konkurence nebija pietiekama un nebija nepieciešama “papildu” peļņa. Tāpat arī Latvijas kredītiestāžu kredītportfelis ir relatīvi zemāks, kas samazināja pieejamo TLTRO resursu apjomu. Ja kaut kad nākotnē atkal tiks piedāvāti liela apjoma TLTRO resursi par pievilcīgām likmēm, visticamāk, nemainoties biznesa videi, kredītiestādes Latvijā būs samērā inertas šo resursu pieprasīšanā.

Šim rakstam sekos turpinājums.

*Qualis artifex pereo latīniski nozīmē "kāds mākslinieks iet bojā".

[1] Piemēram, pirmajās septiņām TLTRO operācijām laikā no 01.04.2019. līdz 31.03.2021. bija noteikti šādi kredītiestāžu izsniegto kredītu tempi: mazāk par 0 %, no 0 % līdz 1.15 %, virs 1.15 %. Attiecīgi katrai šai grupai tika piemērota sava TLTRO likme – jo augstāks bija kreditēšanas temps, jo izdevīgāka kredītiestādei bija TLTRO likme.

[2] FAQ on TLTRO III operations. ECB, 27.10.2022

[3] Adina-Elena Fudulache, Martin R. Goetz. Long-term deposit funding and demand for central bank funds: Evidence from targeted longer-term refinancing operations. Discussion paper, Deutsche Bundesbank, No 12/2023

[4] Olli-Matti Laine. The effect of TLTRO-II on bank lending. Bank of Finland, March 2020

[5] Desislava C. Andreeva, Miguel Garcia-Posada. The impact of the ECB’s targeted long-term refinancing operations on banks’ lending policies: the role of competition. ECB Working Paper no 2364, January 2020

[6] Matteo Benetton, Davide Fantino. Competition and the pass-through of unconventional monetary policy: evidence from TLTROs. Banca d’Italia Working papers no 1187, September 2018.

[7] Emilie Da Silva, Vincent Grossmann-Wirth, Benoit Nguyen, Miklos Vari. Paying Banks to Lend? Evidence from the Eurosystem's TLTRO and the Euro Area Credit Registry. Banque de France Working Paper no 848. November 2021.

[8] Eiropas Centrālās Bankas lēmums 2019/1311, 22.07.2019.

[9] Peter Lundgreen. More TLTRO for weak Eurozone banks. April 14, 2019

[10] Šajā rakstā salīdzinātas divas kredītiestāžu grupas. 1. grupā bija kredītiestādes, kuras pēc ECB veidotas atlases 2022. gada novembrī bija ar lielāko TLTRO atlikumu, un tika ņemta vērā arī valsts dimensija. Šajā sarakstā bija 224 kredītiestādes, kas pārstāvēja visas eirozonas valstis, un kopumā veidoja 92 % no visa izsniegtā TLTRO atlikuma. Savukārt 2. grupā bija visas pārējās eirozonas kredītiestādes (ap ~4000), kuras bija aizņēmušās nelielu TLTRO apjomu vai vispār neizmantoja šīs operācijas

[11] Uldis Rutkaste. Vai augstākas procentu likmes izņem naudu no Latvijas ekonomikas? Latvijas Banka, 03.08.2023

[12] Mārtiņš Bitāns. Procentu likmes Latvijā – cik ilgi turpināsim mocīties? Latvijas Banka, 04.07.2023