2. sērija. Latvijas Elektronika nākotne

Kurās jomās Latvijas apstrādes rūpniecībai būtu vērts lūkoties? Skats no Latvijas Elektroniku puses

LETERA izpilddirektore Inese Cvetkova kā nozares tehnoloģiju jomas, kurās šobrīd veiksmīgi konkurējam un kuras Latvijai ir perspektīvas, min, piemēram, sensoru elementus un tīklus, 3D displejus, radio sakarus un mēriekārtas, skaņas apstrādi, optisko šķiedru ražošanu, radiācijas mērsistēmas, mākslīgo intelektu, attēlu analīzi un atpazīšanu, robotiku un daudzrobotu sadarbības sistēmas, bezpilota lidaparātus.

AS HansaMatrix (elektronisko sistēmu ražošana) valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis, stāsta, ka pēdējos desmit gados praktiski no nulles ir izveidots elektronikas klasteris. Tomēr, viņaprāt, vajadzētu strādāt sazobē ar Baltijas kaimiņvalstīm, kur arī ir izveidojušies spēcīgi uzņēmumi. “Ar Ķīnu konkurēt ir neiespējami, tur ir pārāk liela kapacitāte, un veiktas milzīgas investīcijas. Eiropa nav konkurētspējīga. Tomēr ir produkti, kurus varētu ražot, piemēram, plastmasas detaļas daudz top Āzijā, lai gan tas nav gluži ekonomiski pamatoti,” – tā I. Osmanis. Kā perspektīvu Latvijai viņš uzskata arī optisko un medicīnas iekārtu ražošanu.

SIA COMNET (telekomunikāciju tīklu aprīkojuma ražošana) īpašnieks Mārtiņš Šaiters uzskata, ka optisko kabeļu tīkli viennozīmīgi ies plašumā. "Tā ir laikmeta prasība - “parastie” kabeļi nespēj nodrošināt mūsdienām nepieciešamo datu pārraides ātrumu. Arī datu pārraide pa mobilo tīklu (3G, 4G, 5G utt.) nav risinājums, jo ēters ir ierobežots un bezgalīgi celt nesējfrekvenci (katrs no tiem “G” nozīmē aizvien augstāku nesējfrekvenci) nevar. "Tas ir strupceļš! Jā, ir viens pluss – mobilitāte. Bet tas nav risinājums milzīgu datu apjomu pārraidei. To spēj nodrošināt tikai optiskie kabeļi. Šobrīd pasaulē nevienu nepārsteigsi ar maģistrālajiem optiskajiem kabeļiem, bet tā nu paradoksāli ir sanācis, ka lielākajā daļā pasaules optiskais kabelis “izbeidzas” kādā mikrorajona sadales kastē. Tur stāv pārveidotāji, un tālāk līdz klientam signāls nonāk jau pa “parastajiem” kabeļiem. Ideālā gadījumā – optiskajam kabelim būtu jāpienāk tieši līdz katram lietotājam. Šo tehnoloģiju sauc par “FTTH” – Fiber To The Home, un šajā jomā Latvija ir starp pasaules līderiem,” stāsta M. Šaiters. “Šodien Latvijā nevienu vairs nepārsteigsi ar 200-500 Mbit ātrumu katrā dzīvoklī, bet citās valstīs, tai skaitā pat attīstītās Rietumeiropas valstīs, līdz tam vēl tālu. No tā izriet, ka šī joma attīstīsies un mēs šobrīd esam šī “vilciena” pirmajos vagonos. Mums ir pieredze, kā to darīt. Tai pašā laikā vietējiem ražotājiem tas vēl nav iemesls priecāties, jo praktiski gandrīz visa šīs jomas produkcija tiek ražota Ķīnā. Diemžēl ražošanas izmaksu ziņā Eiropa ar to ir nekonkurētspējīga. Mūsu vienīgais pluss varētu būt – ātrāka loģistika un spēja piemēroties lokālajiem klientiem. Visā šajā nozarē es redzu tikai dažus šaurus produktu segmentus, kuros mums ir iespēja konkurēt. Ļoti šaubos, vai Eiropā sāks ražot kādus aktīvos tīklu komponentus. Bet labā ziņa ir tā, ka optisko kabeļu tīklu izbūvē lielākā daļa elementu ir “pasīvie elementi”. Piemēram, optisko kabeļu ražošana – tas varētu būt reāls lauciņš," turpina M. Šaiters.

Un piemērs pat nav tālu jāmeklē, tepat Līvānos dažādus optisko šķiedru izstrādājumus ražo SIA Light Guide Optics International (LG Optics), kas ir kļuvusi par vienu no vadošajiem optiskās šķiedras ražotājiem pasaulē. Tiesa, uzņēmums vairāk specializējas uz nišas produktiem medicīnas nozarei, nevis telekomunikācijām, kur būtu grūti konkurēt ar lielajiem ražotājiem. Uzņēmuma priekšrocība ir zināšanas un prasmes šai specifiskajā nišā. Spēja izpildīt šos nišas produktu pasūtījumus precīzāk, kvalitatīvāk, lētāk.

Optiskā aprīkojuma ražotājs Yukon Advanced Optics Worldwide šogad plāno atvērt ražotni Daugavpilī, investējot 5 milj. eiro. Presē tiek minēts, ka būtisks arguments Yukon Advanced Optics Worldwide grupas ienākšanai Latvijā bijusi vienotā fotonikas un viedo materiālu ekosistēmas izveide, kurā iesaistījušies arī HansaMatrix, Groglass, CeramOptec, LG Optics, RD Alfa Microelectronics, Eventech u.c. Runājot par fotoniku, tā ir īpaši svarīga klimata pārmaiņu kontekstā un tiek arī attiecīgi novērtēta pieejamā finansējuma ziņā (piemēram, Apvārsnis 2020 ietvaros).

Arī SIA SAF Tehnika (mikroviļņu datu pārraides risinājumu ražošana) valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs uzsver domu par nišas produktiem. Pēdējos gados plaši daudzinātās globālās vērtību ķēdes uzskata par nepareizu virzienu - atslēga ir reālā pievienotās vērtības radīšanā ar saviem produktiem un zīmoliem. Šajā ziņā vērts pašpikot no igauņiem, kuriem bija speciāla zīmolu pirkšanas programma. Par perspektīviem virzieniem N. Bergs uzskata telekomunikāciju iekārtu, sensoru sistēmu un specializēto mēriekārtu, dažādu dronu, skaņas apstrādes iekārtu izstrādi un ražošanu. Šajās jomās Latvijā ir labi uzņēmumi, kuri spēj radīt sarežģītus produktus.

Vērtējot nozares nākotnes attīstību, M. Šaiters atzīst: "Par diezgan perspektīvu es uzskatu ražošanas tehnoloģiskā aprīkojuma izgatavošanu, konkrētāk,– plastmasu presformu projektēšanu un ražošanu. Tas ir pamats jebkādu plastmasas izstrādājumu ražošanai.  Pēc šāda aprīkojuma pieprasījums ir, un tā cenas Rietumeiropā ir ļoti augstas. Tās nav iekārtas, kas tiek ražotas lielās sērijās (tur mēs konkurēt nevarētu), bet šis darbs katrā gadījumā ir individuāls, orientēts uz konkrēto klientu un prasībām. Galvenā problēma būs kvalificēta darbaspēka trūkums šajā nozarē. Lielākai daļai speciālistu šobrīd jau ir pensijas vecums, bet jaunu speciālistu nav."

Nišas produkti, ražīgums, uzņēmumu lielums – jāsalāgo pelnītspēja ar nišas piedāvājumu

Paturpinot stāstu par nišas produktiem.  No vienas puses, protams, ka Latvija nevar mēroties spēkiem ar industriālajām lielvalstīm - mums nekad nebūs tāda mēroga ražotņu ar tik lielu darbinieku skaitu un ražīgumu. Tomēr ir jātiecas arī uz pašmāju ražotņu paplašināšanu un ražīguma kāpināšanu, pretējā gadījumā cerēt uz labklājības līmeņa tuvināšanu šīm lielvalstīm būs grūti. Salīdzinājumā pat ar pārējām Baltijas valstīm esam krietni aizrāvušies ar sīkražošanu (1. attēls).

1. attēls. Uzņēmumu īpatsvars pēc to nodarbināto skaita (% no kopējā skaita).

Ja salīdzinām darba ražīgumu, tad Latvija krietni iepaliek no ES vidējā rādītāja, un arī no Baltijas kaimiņvalstīm, tāpēc atrunas par mazu valsti ar mazu iedzīvotāju skaitu ir tikai daļējs arguments. Tiesa, datoru, elektronisko un optisko iekārtu nozare Latvijā ir ražīgāka nekā Igaunijā, tomēr krietni atpaliek no Lietuvas rādītāja (2. attēls).

2. attēls. Darba ražīgums vidēji 2015.-2019. gadā (% no ES27 vidējā rādītāja attiecīgajā nozarē).

Neglaimojošais kopējais apstrādes rūpniecības ražīguma rādītājs Latvijā (23% no ES vidējā; salīdzinājumam: Igaunijā 34%; Lietuvā 46%) vēlreiz atgādina, ka nupat ir pēdējais brīdis sasparoties un ko darīt lietas labā. Paļauties tikai uz uzņēmēju kā visa smagā vezuma vilcēju spēkiem nebūtu pareizi, ir daudz jautājumu, kurus jārisina valdībai un pašvaldībām, sākot ar izglītības sistēmu un beidzot ar infrastruktūru ražotnēm, tāpēc jāieklausās uzņēmēju ieteikumos, kur tad ir ražošanas šaurie pudeles kakli.

Kas traucē Latvijas Elektronikam augt?

Ražotāju noskaņojuma aptaujās ir vaicājums par darbību ierobežojošajiem faktoriem, tāpēc varam palūkoties uz ekonomisko ciklu maiņas ietekmēm un problēmu novērtējumu ilgākā posmā.

• Vēsturiski kā galvenais ierobežojošais faktors ir norādīts nepietiekams pieprasījums, īpaši tam kā šķērslim samilstot krīzes periodā (2008. – 2010.). Šī problēma aktualizējas elektrisko iekārtu ražotājiem arī 2020. gadā (3. attēls). Vienlaikus elektronikā tas kā šķērslis saglabā iepriekšējo gadu līmeni, un biežākā aptaujāto ražotāju atbilde ir, ka nekādu šķēršļu nav.
• Lai gan uzņēmēji sarunās bieži akcentē darbaspēka trūkumu, tomēr tas kā problēma norādīts retāk un bija šķēršļu TOP1 tautsaimniecības pārkaršanas periodā (2006. – 2007.). Tomēr jāpiebilst, ka te ir divi atšķirīgi jautājumi – vai trūkst mazkvalificētais darbaspēks vai inženieri, tehnologi un citi speciālisti. Kopš ir veiktas apjomīgas investīcijas automatizācijā, mazkvalificētie darbi ir gājuši mazumā, un tieši kvalificētu speciālistu trūkums ir sāpīgākais jautājums.
• Kopš pandēmijas sākuma ir krietni biežāk tiek minēts “citi šķēršļi”.

3. attēls. Faktori, kuri ierobežo ražošanu (atbilžu saldo, %).

Runājot par tiem, varētu noderēt ieskats LETERA veiktajā aptaujā par situāciju 2020. novembra beigās jau ar citu šķēršļu uzskaitījumu. Asociācijas biedri visbiežāk kā šķēršļus ir norādījuši: samazinājies pasūtījumu apjoms, traucēta sadarbība ar izejvielu/komponenšu piegādātājiem, apgrūtināta izejvielu/preču piegāde (loģistika).

Nozares pārstāvju pārdomu esence – būtiskākie šķēršļi un nepieciešamie risinājumi

Šīs ir aktuālas problēmas, bet lūkosimies vairāk ilgtermiņa attīstības un risināmo jautājumu virzienā, kurus šāda vispārīga aptauja nespēt identificēt. Tāpēc vērtīgi uzzināt pašu ražotāju un nozares pārstāvju viedokli.

LETERA izpilddirektore I. Cvetkova :

• Viens no nozīmīgākajiem šķēršļiem nozares uzņēmumu veiksmīgai darbībai un attīstībai ir kvalificētu speciālistu trūkums. Šobrīd nekas arī neliecina, ka inženierzinātņu studiju programmās studējošo skaits varētu krasi palielināties, tādejādi situācija joprojām būs nopietna. Lai situācija uzlabotos ir nepieciešams stiprināt STEM [1] izglītību vispārējās izglītības iestādēs. Ir jāveido atbalsta instrumenti, lai piesaistītu skolotājus fizikas un ķīmijas mācīšanai.

AS HansaMatrix valdes priekšsēdētājs I. Osmanis:

• Nepieciešams darbaspēks, aprīkotas laboratorijas, jāapmaksā zinātnieku darbs, iesaistot ārvalstu speciālistus uz vismaz 3-5 gadu līgumiem, lai nodrošinātu zināšanu pārnesi un pēctecību. Tas veicams sadarbībā ar industriju, lai ir skaidri virzieni. Problēmjoma ir arī spēcīgu vadītāju trūkums.
• Finansējums – zināšanu piesaistei, telpām utt. Te varētu nākt talkā Altum paspārnē izveidots jauns fonds industriālo ēku būvēšanai, kas šobrīd ir šaurais pudeles kakls Latvijā. Ražotājiem nav iespēju iznomāt piemērotas telpas, tad jābūvē pašiem, kas gluži neatbilst iecerēm. Ap Rīgu būtu noderīgi industriālie parki, ne tikai noliktavu ēkas. Pašvaldības ne vienmēr ir labs menedžeris, un ne vienmēr izdodas iesaistīt labus konsultantus.

SIA SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs N. Bergs:

• Nepieciešams daudz lielāks finansējums kompetenču centriem. To lietderību apliecina pašu piemērs - SAF Tehnika uzsāka abpusēji noderīgu sadarbības projektu ar Balticovo par klimata mērījumiem vistu kūtīs, kas pavēris jaunas iespējas šo nišu attīstīt arī citās lopkopības jomās un kāpināt eksportu. Korozīvā un indīgā vide kūtīs bojā elektroniku, tāpēc kontroles un ražošanas procesā rodas problēmas, nerunājot par ietekmi uz pašiem dzīvniekiem. Produktu izstrādē svarīgi būt sazobē ar industriju, kam šo produktu gatavo. Latvijā nereti tas nestrādā.
• Krusta kari par izglītotiem darbiniekiem. Problēmas sākas jau izglītības sistēmā – potenciālajam studentam netiek prasītas zināšanas fizikā, nav iestājeksāmena, pēc pusgada tie atbirst no augstskolas. Jāsāk ar skolu, jo, ja nav fizikas pamati ielikti, tad mūžizglītība nelīdzēs, pārkvalifikācija te nestrādās. Pētniekiem tiek prasītas publikācijas, lai gan industrijas vajadzībām tas iespējams nemaz nav nepieciešams.
• Latvijai kopumā noderētu zināma protekcionisma deva, piedomājot, kur un kā varētu pelnīt pašmāju ražotāji, nevis uz ātru roku atdodot pasūtījumus ārvalstu uzņēmumiem. Uz papīra eksistē “valsts lielo uzņēmumu inovāciju sistēma”. Dzīvē tā nedarbojas, jo publisko iepirkumu likums faktiski neparedz valsts uzņēmumiem un iestādēm sadarboties ar uzņēmumiem produktu izstrādē. Tam par zemāko cenu jāpērk gatavas lietas. Tas nepalīdz inovācijām.
• Rīgā nav industriālo telpu, nekad nav bijušas valsts programmas industriju attīstībai galvaspilsētā. Cerams, ka pie pašreizējā politisko spēku sadalījuma situācija mainīsies. Reģionos situācija nedaudz labāka. Tur ir asfaltēti laukumi, industriālās zonas, iespējams, pat telpas,  taču nav izglītotu darbinieku.

Šķēršļu un risināmā ir daudz, un katram uzņēmējam varētu būt sava pieredze un savi ierosinājumi. Tomēr, kā redzam, vairākums no šķēršļiem ir sakritīgs:  industriālo telpu, skaidras industriālās politikas un jo īpaši kvalificētu darbinieku trūkums. Līdz ar to šīs sērijas beigās mēs atgriežamies turpat, kur sākām 1. sēriju – bērni, mācieties fiziku!

[1] Dabas zinātņu un tehnoloģiju tēmas (angliski tiek sauktas par STEM – Science, Technology, Engineering and Mathematics)