Aizņēmēji izmaksu virpulī

Pandēmijas ietekme uz mājsaimniecību finansiālo stāvokli ir bijusi samērā nevienmērīga, tomēr kopumā to maksātspēja un finansiālā noturība kopš pandēmijas sākuma ir uzlabojusies, un šā gada vidū bija augsta. 2022. gada 2. ceturksnī mājsaimniecību vidējie mēneša ienākumi no nodarbinātības reālā izteiksmē (rēķinot 2022. gada 2. ceturkšņa cenās) bija par 6.3% jeb vienai mājsaimniecībai vidēji par 158 eiro lielāki nekā 2020. gada 2. ceturksnī [1]. Savukārt mājsaimniecību noguldījumi monetārās finanšu iestādēs    uz vienu mājsaimniecību, rēķinot 2022. gada 2. ceturkšņa cenās, bija par 2148 eiro lielāki nekā pirms diviem gadiem. Mājsaimniecību parāda apkalpošanas slogs šā gada 2. ceturksnī bija vēsturiski zemākajā līmenī [2], arī procentu maksājumu disciplīna saglabājās ļoti laba.

Patēriņa cenām augot straujāk par algām  un procentu likmēm turpinot kāpt, mājsaimniecību-kredītņēmēju maksātspēja pasliktinās. Rakstā novērtēta mājsaimniecību-kredītņēmēju finansiālā noturība, analizējot Latvijas Bankas mājsaimniecību-kredītņēmēju ceturtajā aptaujā [3] iegūtos datus par mājsaimniecību ienākumiem, izdevumiem, kredītsaistībām un uzkrājumiem. Procentu likmju ietekmes uz kredītu maksājumiem rezultātu pārbaudei veikta papildu analīze, izmantojot Latvijas Bankas Kredītu reģistra datus.

Energoresursu sadārdzinājuma ietekmi nozīmīgi mazina valsts atbalsta pasākumi – to apmērs šajā apkures sezonā veido 3.0%, bet iepriekšējā apkures sezonā 1.0% no mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem 2021. gadā (sk. 1. tabulu). Abās apkures sezonās kopā tie veido aptuveni 1081 eiro vidēji uz vienu mājsaimniecību. Turklāt būtiska daļa atbalsta pasākumu energoresursu cenu pieauguma kompensācijai skar arī turīgākās mājsaimniecības, kuru vidū ir lielāks aizņēmēju īpatsvars. Mājsaimniecību maksātspējas novērtējumā tiek ņemts vērā valsts atbalsts energoresursu cenu pieauguma kompensācijai [4] kā arī pensiju indeksācijas [5] ietekme, taču detalizētu datu trūkums neļauj novērtēt citu sociālo pabalstu ietekmi. Jāatzīmē, ka šo pabalstu saņēmēju īpatsvars mājokļu kredītu ņēmēju vidū, visticamāk, ir mazs.

1. tabula. Atbalsta pasākumi energoresursu sadārdzinājuma daļējai kompensēšanai, kas tieši attiecināmi uz mājsaimniecībām (milj. eiro)

Mājsaimniecību parādsaistību apkalpošanas un ikdienas izdevumu pieauguma novērtējums balstās uz šādiem pieņēmumiem:

• Visu termiņu EURIBOR atsauces likmes 2022. gada nogalē pieaug līdz 3.0% [6]. Līdz tam, mājsaimniecības turpina savu parādsaistību atmaksu saskaņā ar esošajiem nosacījumiem.
• Citu kredītu, kas nav mājokļa kredīti, ikmēneša apkalpošanas maksājumi 2022. gadā nemainās [7].
• Mājsaimniecību izdevumi 2022. gadā komunālajiem maksājumiem pieaug atbilstoši patēriņa cenu indeksa enerģijas komponentes izaugsmei, izdevumi pārtikai – atbilstoši pārtikas komponentes izaugsmei, pārējie izdevumi pieaug atbilstoši pakalpojumu vai kopējai patēriņu cenu izaugsmei. Tā rezultātā kopējie mājsaimniecību izdevumi pieaug analogi patēriņa cenu izaugsmei kopā. Mājsaimniecības 2022. gadā nemaina savu patēriņa grozu.
• Mājsaimniecību ienākumi 2022. gadā pieaug atbilstoši Latvijas Bankas prognozei par vidējo algu izaugsmi valstī.

Procentu likmju pieauguma ietekme

Gan Latvijas Bankas mājsaimniecību-kredītņēmēju aptaujas dati, gan Latvijas Bankas Kredītu reģistra dati liecina, ka vairumam mājsaimniecību parāda apkalpošanas ikmēneša maksājumi pieaugtu salīdzinoši nedaudz – t.i. mazāk nekā reālā izteiksmē pieauga ienākumi no nodarbinātības vienai mājsaimniecībai vidēji kopš pandēmijas sākuma. Saskaņā ar aplēsēm, kas balstītas Latvijas Bankas Kredītu reģistra datos, aprēķinātais ikmēneša kredīta apkalpošanas maksājumu pieaugums ir mazāks par 160 eiro 91.5% mājokļu kredītu, bet  mājsaimniecību-kredītņēmēju aptaujas dati rāda – 86.2% mājokļu kredītu. Saskaņā ar abiem avotiem, vairāk nekā pusei mājokļu kredītu ikmēneša kredītu apkalpošanas maksājuma pieaugums gaidāms līdz 60 eiro mēnesī.

Piezīme: LB Kredītu reģistra informācija atspoguļo pieaugumu visiem mājokļu kredītiem ar mainīgu procentu likmi, EURIBOR atsauces likmi un vienādo vai dilstošo maksājumu amortizācijas grafiku – kopā 72 023 mājokļa kredītiem 2022. gada 31. martā. Lielāka novērojumu skaita dēļ maksājuma pieauguma sadalījums ir vienmērīgāks nekā aplēsēs izmantojot mājsaimniecību kredītņēmēju datus.

Ikmēneša parāda maksājuma pieaugums paredzams lielāks tiem mājokļu kredītiem, kas izsniegti pēdējos gados (sk. 2. att.). Tam ir vismaz divi iemesli. Pirmkārt, mājokļa kredītiem ar dilstošo amortizācijas grafiku ikmēneša maksājumi, un attiecīgi ietekme no procentu likmju pieauguma kredīta atmaksas grafika sākumposmā, ir lielāka. Otrkārt, pieaugot NĪ cenām un pandēmijas periodā rodoties tendencei iegādāties lielāku mājokli, palielinājies apjomīgāku no jauna izsniegto jauno mājokļu kredītu skaits un līdz ar to apkalpošanas ikmēneša maksājums un ietekme no augstākām procentu likmēm.

Straujā patēriņa cenu kāpuma ietekme

Ikdienas izdevumu pieauguma ietekme uz maksātspēju ir salīdzinoši mazāka mājsaimniecībām, kurām mājokļa kredīti izsniegti pēdējos gados (sk. 3. att.). Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka būtisku daļu saistību, t.sk. lielākos mājokļu kredītus, pēdējos gados uzņēmušās turīgākās mājsaimniecības, kurām pandēmijas periodā ienākumi turpināja augt [8]. Izdevumi pārtikai un komunālajiem maksājumiem šogad aug spējāk par patēriņa cenām kopumā, un turīgākajām mājsaimniecībām tie veido relatīvi mazāku daļu no kopējiem ienākumiem.

Ikdienas izdevumu pieaugums vislielāko ietekmi uz maksātspēju rada mājsaimniecībām ar viszemākajiem ienākumiem (1. kvintilei). Komunālie maksājumi un izdevumi pārtikai 1. kvintiles ienākumu mājsaimniecībām-kredītņēmējām [9] veido samērā lielu daļu no visiem izdevumiem un ienākumiem, tāpēc to spējš sadārdzinājums nozīmīgi ietekmē to maksātspēju (sk. 4. att.). Turīgākajām (5. kvintiles) mājsaimniecībām-kredītņēmējām ikdienas izdevumu sadārdzinājuma slogs, mērot pret to ienākumiem, ir pusotru reizi mazāks.

Parāda sloga smaguma novērtējums

Taču patēriņa cenu kāpumam būtiski pārsniedzot ienākumu izaugsmi un procentu likmēm strauji augot, mājsaimniecību kredītņēmēju maksātspēja pasliktinās. To kopējā ietekme nozīmīgi palielina mājsaimniecību parāda slogu.

Taču pārmērīgs parāda slogs prognozējams relatīvi nelielai daļai mājsaimniecību ar kredītu mājokļa iegādei. Pēc procentu likmju un izdevumu pieauguma 40% [10] slieksni parāda apkalpošanas izmaksu attiecībai pret ienākumiem pārsniedz 10% mājsaimniecību-kredītņēmēju, kuriem  izsniegto mājokļu kredītu īpatsvars kopējā kredītu mājokļu iegādei atlikumā būtu 9% ( sk. 5. att.). Salīdzinājumam, saskaņā ar 2011. gada Latvijas Bankas mājsaimniecību-kredītņēmēju aptauju, parāda apkalpošanas izmaksas pārsniedza 40% no ienākumiem 23% mājsaimniecību.

* Parāda apkalpošanas izmaksas atspoguļo mājsaimniecības-aizņēmējas kopējos izdevumus par tās visām kredītsaistībām. Ienākumi atspoguļo mājsaimniecības kopējos neto ienākumus, t.sk., no pabalstiem un pensijām. Aprēķinā pirmajos divos stabiņos no kreisās puses ienākumi nav koriģēti. Aprēķinā nākamajos divos stabiņos ienākumi samazināti par apmēru, ar kādu 2022. gadā pieauguši attiecīgās mājsaimniecības izdevumi – šāda pieeja izmantota, lai hipotētiski parādītu, kā ikdienas izdevumu pieaugums papildus apgrūtina mājsaimniecību spēju veikt norēķinus par kredītsaistībām. Šāda ienākumu korekcija nav tipiska un neatspoguļo kredītiestāžu standarta pieeju parāda apkalpošanas izmaksu pret ienākumu vērtēšanā.

Aizņēmējiem ar viszemākajiem ienākumiem parāda sloga nasta kļūst smagāka un pieaug krasāk. Pēc izmaksu un procentu likmju kāpuma 17% 1. kvintiles mājsaimniecību-kredītņēmēju aprēķinātās parāda apkalpošanas izmaksas pārsniedz 40% no ienākumiem (sk. 6. att.). Tām izsniegto mājokļu kredītu īpatsvars 1. kvintiles mājsaimniecību-kredītņēmēju kopējā mājokļu kredītu portfelī ir 14%, bet visā mājsaimniecību-kredītņēmēju portfelī – 2%. Parāda slogu pārmērīgu padara galvenokārt komunālo maksājumu un pārtikas izdevumu kāpums. Ja mājsaimniecībām ir iespēja šos izdevumus pārskatīt, tas varētu mazināt parāda sloga nastu.

* Parāda apkalpošanas izmaksas atspoguļo mājsaimniecības-aizņēmējas kopējos izdevumus par tās visām kredītsaistībām. Ienākumi atspoguļo mājsaimniecības kopējos neto ienākumus, t.sk., no pabalstiem un pensijām. Aprēķinā pirmajos divos stabiņos no kreisās puses ienākumi nav koriģēti. Aprēķinā nākamajos divos stabiņos ienākumi samazināti par apmēru, ar kādu 2022. gadā pieauguši attiecīgās mājsaimniecības izdevumi – šāda pieeja izmantota, lai hipotētiski parādītu, kā ikdienas izdevumu pieaugums papildus apgrūtina mājsaimniecību spēju veikt norēķinus par kredītsaistībām. Šāda ienākumu korekcija nav tipiska un neatspoguļo kredītiestāžu standarta pieeju parāda apkalpošanas izmaksu pret ienākumu vērtēšanā.

Riskus mazina uzkrājumi, taču vien daļēji

Starp tām 10% mājsaimniecību, kurām pēc procentu likmju un izdevumu pieauguma aprēķinātā parāda apkalpošanas izmaksu attiecība pret ienākumiem kļūst augstāka par 40%:

• uzkrājumu līmenis aptaujas brīdī [11] izdevumu un procentu likmju kāpumu 12 mēnešus kompensē 24% šo mājsaimniecību;
• nozīmīgai daļai (46%) šo mājsaimniecību uzkrājumu līmenis izdevumu un procentu likmju pieaugumu nesedz pat vienu mēnesi.

Starp tiem 17% 1. ienākumu kvintiles mājsaimniecību-kredītņēmēju, kurām parāda apkalpošanas izmaksu attiecība pret ienākumiem kļūst augstāka par 40%, lielākajai daļai (59%) uzkrājumu līmenis nesedz viena mēneša izdevumu un kredītmaksājumu pieaugumu.

Mājsaimniecību, kuru parāda apkalpošanas slogs pēc izdevumu un procentu likmju pieauguma pārsniedz 40%, un to uzkrājumi nekompensētu pat viena mēneša izdevumu un kredītmaksājumu palielinājumu, maksātnespējas riski ir augsti. Tādas mājsaimniecības veido 5% visu mājsaimniecību, un tām izsniegto mājokļu kredītu īpatsvars kopējā kredītu mājokļu iegādei atlikumā ir 4.0%. Gandrīz puse (43%) no šīm mājsaimniecībām ir zemāko ienākumu (1. kvintiles) mājsaimniecības.

Secinājumi

Mājsaimniecību uzkrājumi, augoši ienākumi no nodarbinātības un apjomīgi valsts atbalsta pasākumi kopumā nozīmīgi mazina cenu un procenta likmju kāpuma negatīvo ietekmi uz maksātspēju. Aprēķini liecina, ka parāda slogs patēriņa cenu un procentu likmju kāpuma ietekmē pārmērīgs kļūst relatīvi nelielai daļai (10%) mājsaimniecību-kredītņēmēju. Pusei šo mājsaimniecību izdevumu kāpumu daļēji kompensētu uzkrājumi. Nelielai daļai (5%) no visu mājsaimniecību-kredītņēmēju maksātnespējas riski ir augsti, jo to ienākumi ir zemi un uzkrājumi ir nepietiekami vai to nav vispār. Šīm mājsaimniecībām izsniegto mājokļu kredītu īpatsvars kopējā mājokļu kredītu portfelī ir neliels - 4%.

[1] Neto darba samaksas fonds 2022. gada 2. ceturksnī bija par 26.6% augstāks nekā 2020. gada 2. ceturksnī. Turpretī patēriņa cenu izaugsme attiecīgajā periodā bija 19.1%. 2022. gada sākumā saskaņā ar CSP datiem Latvijā bija 825.2 tūkst. mājsaimniecību. Svarīgi atzīmēt, ka šis ir aprēķins par situāciju vidēji – pandēmijas ietekme uz mājsaimniecībām bijusi ļoti atšķirīga.

[2] Mājsaimniecību procentu maksājumi bankām veidoja tikai 0.53% no IKP, kas ir zemākais līmenis kopš 2014. gada.

[3] Aptauja veikta no 2020. gada septembra līdz 2021. gada februārim. Mājsaimniecību ienākumi, t.sk., no pabalstiem, un izdevumi 2021. gadam modelēti analogi kā mājsaimniecību kredītņēmēju novērtējumā Finanšu Stabilitātes Pārskatā 2022.

[4] Prognozējot mājsaimniecību izdevumu pieaugumu, izmantotas LB prognozes patēriņa cenu izaugsmei enerģijai, pārtikai, pakalpojumiem un patēriņa cenām kopā. Šīs prognozes iekļauj arī valsts atbalsta 3. pakotnes pasākumu ietekmi.

[5] Tām mājsaimniecībām, kurās vismaz viens no locekļiem ir pensijas saņēmējs, pensijas apmērs 2022. gadā indeksēts ar vispārējo indeksu 1.2287.

[6] Šis pieņēmums ir līdzīgs finanšu tirgus gaidām šā gada 22. novembrī par EURIBOR likmēm 2023. gada sākumā. Skatīt, piemēram, https://www.chathamfinancial.com/technology/european-forward-curves.

[7] Mājsaimniecību kredīti, kas nav kredīti mājokļa iegādei, galvenokārt ir patēriņa kredīti. Tiem lielākoties ir fiksētas procentu likmes.

[8] Piemēram, 2020. gadā apjomīgākie kredīti tika izsniegti turīgākajām mājsaimniecībām ar neto mēneša ienākumiem uz vienu mājsaimniecību virs 2000 eiro. 45% šo mājsaimniecību ienākumi palielinājās, un tikai 17% mājsaimniecību tie samazinājās, turklāt lielākoties tikai nedaudz. Vairāk skatīt mājsaimniecību kredītņēmēju novērtējumā Finanšu Stabilitātes Pārskatā 2022.

[9] Mājsaimniecību ienākumu kvintiles aprēķinātas no aptaujāto mājsaimniecību ienākumu līmeņa uz vienu mājsaimniecības locekli. Jāatzīmē, ka mājsaimniecību ar mājokļa kredītu vidū ienākumu līmenis ir augstāks nekā valstī kopā. 1. kvintiles izlases mājsaimniecību ienākumi uz vienu locekli vidēji ir 326 eiro, bet lielākie ienākumi šajā grupā ir 455 eiro uz mājsaimniecības locekli.

[10] Parāda apkalpošanas izmaksas tiek uzskatāmas par iespējami pārmērīgām, ja tās pārsniedz 40% no aizņēmēja ienākumiem. Šāds ierobežojums ir iestrādāts FKTK normatīvajos noteikumus Nr. 242 "Kredītriska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi" sadaļā "Patērētāju kredītspējas novērtēšana".

[11] Uzkrājumi kopš aptaujas veikšanas brīža, visticamāk, pieauguši gan valsts atbalsta pasākumu, gan ienākumu kāpuma (un ierobežotāku iespēju tēriņiem pandēmijas laikā) dēļ. Taču ienākumu kāpuma un atbalsta pasākumu ietekme jau atspoguļota mājsaimniecību ienākumu prognozē, tāpēc analīzē apskatīti tikai mājsaimniecību sākotnējie uzkrājumi.