07.04.2022.

Algas Baltijas valstīs – kurā pusē sētai zāle zaļāka

"  "
Foto: Shutterstock

Kur dzīvot ir labāk? Atbildei uz šo jautājumu var būt pamatā dažādi apsvērumi, bet viens no tiem, kas cilvēkiem mēdz būt svarīgs – iespējas atrast darbu un tā atalgojums. Ne velti novērojama ekonomisko motīvu vadīta cilvēku migrācija no laukiem uz pilsētu un no vienas valsts uz citu. Šī raksta fokuss ir algu salīdzinājums Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, īpaši pievēršot uzmanību tam, kas slēpjas aiz stāstiem par labāku dzīvi kaimiņos. Savukārt bezdarba atšķirības vairāk aplūkošu otrajā šīs sērijas rakstā.

Cik lielas ir algu atšķirības?

*Latvijā ir zemākā neto un bruto vidējā alga, bet algas Lietuvā izskatās lielākas dēļ atšķirīgas nodokļu nomaksas kārtības.

Bruto vidējā alga vislielākā ir Lietuvā, bet viszemākā Latvijā (Latvijā 1277, Lietuvā 1590, Igaunijā 1548 eiro mēnesī). Tomēr salīdzinot gan vidējo algu, gan citus algu raksturojošus rādītājus Baltijas valstīs, jāņem vērā būtiski atšķirīga nodokļu nomaksas sistēma. Lietuvā ir ievērojami lielāka darba ņēmēju nodokļa daļa. Tas nozīmē to, ka ir lielāka atšķirība starp bruto un neto algu – lietuviešu algas “uz papīra” izskatās relatīvi labāk nekā “uz rokas”. Neto vidējā alga vislielākā ir Igaunijā (1255 eiro), tai seko Lietuva (1008 eiro) un atkal tikai trešajā vietā Latvija (939 eiro mēnesī). Tomēr atšķiras ne tikai darbaspēka nodokļu sadalījums, bet arī to kopējais slogs, vislielākais tas ir Latvijā. Vienam strādājošajam tas ir viszemākais Igaunijā, bet strādājošajiem ar bērniem – Lietuvā.

*Vidējo atalgojumu ietekmē darbinieku sadalījums pa nozarēm un arī nozares darbu specifika katrā valstī.

Algu atšķirības ir vērojamas teju visās tautsaimniecības nozarēs. Igaunijas neto alga ir lielāka nekā citviet Baltijā, savukārt Latvijas neto alga Lietuvas rādītājus pārsniedz vien lauksaimniecībā, būvniecībā, finanšu un administratīvajos pakalpojumos (skat. 1. attēlu).

1.attēls. Vidējā neto alga Baltijas valstīs dažādās nozarēs 2021. gadā

Vidējā neto alga Baltijā
Avots: CSP, Statistics Lithuania, Statistics Estonia, Latvijas Bankas aprēķini

 

*Igaunija vairāk līdzekļu iegulda izglītībā, arī pedagogu algas augstākas. 

Lielākā Latvijas algu starpība ar Baltijas valstu vidējo līmeni vērojama izglītībā. Kāpēc tā? Igaunijā minimālā pedagogu alga pērn bija 1315 eiro (vidējais bruto atalgojums nozarē ir nedaudz lielāks 1432 eiro 2021. g.), šogad minimālā alga pedagogiem Igaunijā palielināta līdz 1412 eiro, izskan mērķis to palielināt līdz 120% no valsts vidējās algas. Kur esam pašlaik? Lietuvā un Igaunijā izglītības darbinieku alga ir zem valsts vidējā atalgojuma, bet tuvu tam, Latvijā šajā nozarē strādājošie saņem vidēji 80% no valsts vidējās algas. Latvijā minimālā algas likme pedagogam ir 830 eiro, tomēr sarunas par tās iespējamo palielināšanu iet komplektā ar noteiktās slodzes palielināšanu. Jāpiemin, ka nozarē strādā ne tikai pedagogi, bet arī dažādi citi nodarbinātie, kas iesaistīti izglītības procesā, uz kuriem šie pedagogu minimālās algas noteikumi neattiecas.

Igaunija 6.6% no IKP 2020. gadā ieguldīja izglītībā (top 3 vieta Eiropā, Latvija 5.9% no IKP 6. vieta, Lietuva 5.2%, 13. vieta). Tomēr arī relatīvi augstāks atalgojums pedagogiem Igaunijā vēl nav spējis risināt problēmas, kas tur ir līdzīgas kā citās Baltijas valstīs – personāla novecošanās un problēmas piesaistīt jaunus darbiniekus. 

*Latvijā relatīvi zemāks atalgojums arī labāk apmaksātajā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē. Igaunijā vairāk IKT jaunuzņēmumu.

Pārsteidzošāka ir nozare, kurā Latvija ir otrajā vietā ar relatīvi zemākām algām (zemākām Baltijas valstu vidū, ne valstī iekšienē) – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT). Šajā nozarē ir vienas no augstākajām bruto algām Latvijā (2021. gadā nozares vidējais bruto atalgojums bija 2088 eiro, atpaliekot vien no Finanšu un apdrošināšanas nozarē strādājošo vidējās algas (2282 eiro)). Tomēr arī šī nozare nesastāv vien no programmētājiem, kuriem, iespējams, vieglāk atrast darbu starptautiskos uzņēmumus (un arī šajā gadījumā mēdz būt, ka līdzīga darba veicējiem alga dažādās valstīs pat viena uzņēmuma ietvaros tomēr atšķiras). Arī Latvijas ietvaros varam redzēt, ka atsevišķiem IKT nozares pārstāvjiem (piemēram, tiem, kas nodarbojas ar “komunikācijas”, ne “informācijas” daļu – izdevējdarbību, producēšanu, radio un TV programmu izstrādi) algas ir krietni zemākas nekā tiem, kas nodarbojas ar programmēšanu. Arī programmētāji ir gana atšķirīgi un viņu pienākumi un atalgojuma līmenis atšķiras gan dažādās darba vietās, gan reģionos – programmētāji Latgalē vidēji saņem mazāk par Latvijas vidējo algu).

IKT sektorā Latvijā strādā 4.1% no nodarbinātajiem (Igaunijā 4.8%, Lietuvā 2.8%). Igaunijā bijis arī par ceturto daļu vairāk jaundibinātu IKT uzņēmumu nekā Latvijā. Protams, ne visi no šiem uzņēmumiem veiksmīgi iedzīvojas un attīstās, bet tas rada lielāku iespēju atrasties vēl kādam veiksminiekam, Igauņi pašlaik lepojas ar 9 “vienradžiem” [1], Latvijā un Lietuva tādi ir pa vienam.

Tomēr jāatzīmē, ka algu kāpums Latvijā pērn bijis straujš – 11.8%, tas ir krietni virs inflācijas, kas arī 2021. gadā auga straujāk nekā iepriekšējos gados (inflācijas pieaugums pērn +3.3%). Kas gaidāms šogad? Inflācija būs straujāka nekā pagājušajā gadā. Darba tirgū joprojām ir augsts pieprasījums pēc darbaspēka un, lai gan atsevišķas nozares un uzņēmumi skaudri izjutīs tirdzniecības ierobežojumus vai izejmateriālu trūkumu, kas radies Ukrainas kara un Krievijai ieviesto sankciju rezultātā, tomēr citās jomās darbinieki joprojām tiek aktīvi meklēti, tāpēc arī šogad sagaidāms nozīmīgs atalgojuma pieaugums, turklāt – vairāk privātajā, ne sabiedriskajā sektorā. Tomēr arī starp nodarbinātajiem sestā daļa ir tādu, kas saņem vien minimālo atalgojumu vai pat mazāk. Tie ir 127 tūkstoši cilvēku. Kāda mums ir situācija ar minimālo algu?

*Minimālā alga Latvijā zemākā, sasniedz vien 39% no vidējā bruto atalgojuma.

Latvijā minimālā alga pēdējo reizi tika palielināta 2021. gadā, tai sasniedzot 500 eiro. Igaunijā un Lietuvā minimāla alga tika palielināta arī šogad, sasniedzot attiecīgi 654 un 730 eiro (šeit atkal jāatceras, ka tik augstu minimālo algu Lietuvā nosaka nodokļu sadalījums, neto minimālā alga šajā valstī ir zemāka nekā Igaunijā).

Tomēr arī minimālās algas jautājums nav tik vienkāršs. Pašreizējā minimālā alga Latvijā ir zema ne tikai uz Baltijas valstu, bet arī uz citu Eiropas Savienības valstu fona, tomēr sarunās par tās iespējamo palielināšanu jāņem vērā vairāki aspekti:

  1. Pašlaik norit diskusijas ES mērogā par adekvātu minimālu algu [2]. Sarunās minētā iespējamā mēraukla “adekvātumam” ir 60% no bruto mediānas algas un 50% no bruto vidējās algas. Latvijas gadījumā tas būtu 600-640 eiro. Šķietami Latvijai ir uz ko tiekties, tiesa gan, ir vairākas valstis Eiropas Savienībā, kurās minimālā alga nav noteikta vispār, piemēram, Dānija, Somija, Zviedrija. Vai tas nozīmē, ka tajās valstīs ir zemāks dzīves līmenis? Ne gluži. Atalgojuma noteikšanā atsevišķās valstīs nozīmīga loma ir arī arodbiedrībām, kā arī adekvātu algu noteikšanai var strādāt arī citi mehānismi – piemēram, ja ir pieprasījums pēc darbaspēka un tas var tikt produktīvi pielietots, darba devējs pats ir motivēts maksāt atbilstošu atalgojumu, lai darbiniekus piesaistītu un noturētu. 
  2. Minimālās algas palielināšana ļauj cīnīties ar ēnu ekonomikas īpatsvaru – ja uzņēmums negodprātīgi oficiāli maksā vien minimālo algu, bet par pārējo atalgojuma daļu nodokļus nenomaksā, pakļaujot nodarbināto lielākiem riskiem gadījumā, ja viņam būtu nepieciešams izmantot, piemēram, valsts sniegto atbalstu bezdarba, slimības, dīkstāves vai citos gadījumos. Saskaņā ar SSE Riga Ilgtspejīga biznesa centra pētījumu, 2020. gadā Latvijā ēnu ekonomika bija visaugstākā no visām Baltijas valstīm (Latvijā 25.5%, Lietuvā 20.4%, Igaunijā 16.5%).  Latvijas Bankas pētījums liecina, ka aplokšņu algu maksāšana biežāk ir izplatīta mazajos uzņēmumos un starp mazo algu saņēmējiem. Minimālā algas palielināšana būtu kā piespiedu mehānisms šiem negodprātīgajiem uzņēmumiem lielāku daļu algas maksāt oficiāli. Protams, ir arī citi veidi kā cīnīties ar nodokļu nemaksātājiem, turklāt to identificēšanā noderīga ir arī iepriekš minētā Latvijas Bankas analīze.
  3. Latvijā pastāv ļoti lielas algas un bezdarba atšķirības reģionos. Palielinot minimālo algu vēl vairāk tiktu apgrūtināta attālāku reģionu spēja “noķert” Rīgu. Gadījumā, ja minimālā alga šajos reģionos tiek maksāta vien lai slēptu papildus atalgojumu “aploksnē”, bet reprezentējot uzņēmuma patieso produktivitāti un spēju samaksāt darbiniekiem, palielinot minimālo algu, varētu vēl vairāk palielināties bezdarbs reģionos. Jau pašlaik reģionālās bezdarba līmeņa atšķirības ir milzīgas – pēc NVA datiem reģistrētais bezdarbs februārī Rīgā bija 4.6%, bet Latgalē – 14.5%.

Par algām jāsecina, ka Latvijā, neskatoties uz straujo algu pieaugumu, kas bija novērojams pērn, gan bruto, gan neto algas ir zemākas nekā kaimiņvalstīs. Protams, jāņem vērā arī citi darba tirgu raksturojošie aspekti, tos, it sevišķi bezdarbu Baltijas valstu kontekstā aplūkošu nedaudz plašāk šīs rakstu sērijas otrajā daļā.

[1] Vairāk par Igaunijas “vienradžiem” (uzņēmuma vērtība pārsniedz 1 mljrd. dolāru) šeit: https://startupestonia.ee/blog/estonia-1-in-europe-in-number-of-unicorns-per-capita

[2] Priekšlikumi Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā EUR-Lex - 52020PC0682 - EN - EUR-Lex (europa.eu)

APA: Opmane, I. (2024, 20. nov.). Algas Baltijas valstīs – kurā pusē sētai zāle zaļāka . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5537
MLA: Opmane, Ieva. "Algas Baltijas valstīs – kurā pusē sētai zāle zaļāka " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 20.11.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/5537>.

Līdzīgi raksti

Restricted HTML

Up