Ar trīsvienību pret vīrusu

Vienlaikus ECB aicināja arī fiskālo politiku noteicošās institūcijas veikt mērķtiecīgus pasākumus veselības aprūpes problēmu risināšanai. Skeptiķi varētu oponēt – kā gan monetārā politika varētu palīdzēt ierobežot slimības izplatību un efektīvi mazināt piedāvājuma puses radīto šoku (līdzīgu kā pēc postošām vētrām un zemestrīcēm) ekonomikai laikā, kad ir palēnināta vai pat apturēta ražošana un radušies pārrāvumi piegādes ķēdēs?

Tradicionāli monetārā politika ir risinājusi vāja pieprasījuma pēc precēm un pakalpojumiem problēmu, ar zemām procentu likmēm un atbalstošu kreditēšanu stimulējot patēriņu, kas tādējādi sekmē arī nodarbinātību. Diemžēl bioloģiskas kataklizmas gadījumā tradicionālā pieeja nelīdzēs. Tāpēc fiskālās politikas pasākumi – mērķētas nodokļu nomaksas termiņa pagarināšana cietušajiem reģioniem un nozarēm un veselības aprūpes izdevumi – šobrīd, šķiet, palīdzēs efektīvāk.

Atšķirībā no šī gadsimta iepriekšējām krīzēm koronavīruss izpaužas gan kā piedāvājuma, gan pieprasījuma puses šoks. No vienas puses, bailes no inficēšanās palielina mājsaimniecību piesardzību un  vēlmi taupīt, tādējādi samazinot pieprasījumu pēc, piemēram, aviosabiedrību un viesmīlības un tūrisma  nozares pakalpojumiem. Bet no otras puses, rodas problēmas ar piedāvājumu, ja darbinieku saslimšanas vai karantīnas dēļ tiek apturēta ražošana un pakalpojumu sniegšana, epidēmijas ierobežošanai tiek slēgtas valstu robežas un tādējādi rodas piegāžu ķēžu pārrāvumi.

Tieši tāpēc šī brīža apstākļos, kad makroekonomiskajos datos pat vēl nekas neliecina par pieprasījuma puses pavājināšanos, ir īpaši svarīgi savlaicīgi rīkoties, lai koronavīrusa izraisīto kaiti neielaistu līdz ekonomikas agonijas līmenim, kas potenciāli draudētu beigties ar dziļu krīzi.

Šādos apstākļos koordinēta fiskālās politikas, monetārās politikas un finanšu sektora uzraudzības mijiedarbība jeb trīsvienība var sniegt visefektīvāko atbalstu, lai mazinātu  tautsaimniecības zaudējumus, un finanšu sektors vēl vairāk nenomāktu ekonomisko aktivitāti. Tieši no šāda skatupunkta varam tulkot ECB izziņotos netradicionālās monetārās politikas mērus, vienlaikus ECB galvenās procentu likmes atstājot nemainīgas.

1. Bankām ir nozīmīga loma ekonomikas asinsrites jeb finanšu sistēmas darbības nodrošināšanā. Lai arī šobrīd nav vērojams spriedzes pieaugums naudas tirgū (naudas resursu aizdošana starp bankām), piedāvājuma puses šoku raisītie uzņēmumu naudas plūsmu un saistību izpildes traucējumi var izpausties nepieciešamībā pēc papildu likvīdiem līdzekļiem gan uzņēmumiem, gan attiecīgi arī bankām. Tādējādi, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, ir būtiski saglabāt banku sistēmā augstu likviditātes līmeni, ko šādos ārkārtas apstākļos var nekavējoši panākt ar papildu ilgāka termiņa refinansēšanas operācijām, Eirosistēmai aizdodot naudu bankām par īpaši labvēlīgu procenti likmi – noguldījumu iespējas uz nakti vidējo likmi (šobrīd: -0.5% gadā). Šīs operācijas tiks rīkotas katru nedēļu ar atmaksas termiņu š.g. 24. jūnijā. Šādi papildu ilgāka termiņa refinansēšanas operāciju noteiktie parametri kalpos kā naudas tirgus likmju stabilizētājs (atceramies, ka naudas tirgus likmes ir viena no komponentēm, aprēķinot kredītu likmi tautsaimniecības dalībniekiem) un svārstību ierobežotājs līdz jūnijam, kad darbu varēs pārņemt nākamais instruments – ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas. Šāds solis saskan arī ar citu vadošo centrālo banku rīcību likviditātes nodrošināšanai, radot ātru risinājumu strauji attīstošos notikumu apstākļos.

2. Ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijām, ar kurām Eirosistēma nodrošina kredītiestādēm ilgāka termiņa likviditāti, stimulējot tās kreditēt reālo tautsaimniecību, no šā gada jūnija līdz 2021. gada jūnijam tiks piemēroti ievērojami labvēlīgāki nosacījumi. Sagaidāms, ka šis solis veicinās banku kreditēšanu mājsaimniecībām un uzņēmumiem, ko visvairāk ietekmējusi koronavīrusa izplatība, īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem.  Bankām, kuras saglabās savu esošo kredītu izsniegšanas līmeni, šajās operācijās piemērotā procentu likme būs zemāka – līdz 2021. gada jūnijam tā būs par 25 bāzes punktiem zemāka nekā noguldījumu iespējas uz nakti vidējā procentu likme (t.i., -0.75%, iepriekš -0.50%).  Eirosistēmā kopumā bankas ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijās šobrīd aizņēmušās vairāk nekā 600 mljrd. eiro. Tas nozīme, ka šāds procentu likmes samazinājums vien  ļaus bankām, kas saglabās tautsaimniecības kreditēšanu vismaz esošā līmenī, saņemt vēl papildu subsīdijās no ECB kopumā 1.5 mljrd. eiro gadā. Vienlaikus jūnijā būs iespēja arī citām bankām, kas līdz šim nav izmantojušas šo instrumentu, aizņemties naudas resursus no centrālās bankas. Eiro zonā nozīmīgākais  transmisijas kanāls ir caur banku kreditēšanu, tāpēc šāds vēl mērķētāks monetārās politikas instruments, piedāvājot bankām aizņemties ar labvēlīgākiem nosacījumiem, pēc savas būtības ir  līdzīgs tam pašam procentu likmju samazinājumam, tikai vēl precīzāk mērķētai publikai.

3. Aktīvu iegādes programmā Eirosistēma līdz gada beigām papildus iegādāsies neto aktīvus 120 mljrd. eiro apjomā. Pēdējās nedēļās vērojama vispārēja finansējuma nosacījumu pasliktināšanās, kad akciju cenas krīt ar ātrumu, kas iepriekš tika novērots 2008. gada lielās recesijas laikā, bet parāda vērtspapīru tirgos ienesīgumu atšķirības palielinās, pasliktinot uzņēmumu iespējas iegūt finansējumu arī vērtspapīru tirgū. Šāds ECB lēmums nodrošinās gan papildu likviditāti finanšu sistēmā, gan vēl lielāku un spēcīgāku klātbūtni parāda vērtspapīru tirgū, sekmējot spriedzes mazināšanos uzņēmumu finansēšanās pusē paaugstinātas nenoteiktības apstākļos.

Un pēdējais, ne mazāk svarīgais pasākums tandēmā ar monetāro politiku un sadarbībā ar banku nacionālo valstu uzraugiem – tiks īstenota elastīgāka pieeja banku uzraudzībai, lai nodrošinātu mājsaimniecību un uzņēmumu finansēšanu arī tad, kad tie saskarsies ar koronavīrusa radītajām pagaidu grūtībām. Iepriekšējo gadu  mērķtiecīgi veidotie kapitāla un likviditātes buferi ļauj šādā situācijā izmantot regulējumā paredzētās iespējas.

Neparastā situācija, kad visai pasaulei nākas saskarties ar vienlaicīgiem pieprasījuma un piedāvājuma puses šokiem, liek mainīt skatu arī politikas veidotājiem un apvienot spēkus sagaidāmo seku mazināšanai. Vīrusa neapturamā izplatība ar katru dienu  kļūst redzamāka, un kavēšanās ar atbildīgu lēmumu pieņemšanu tikai vairotu finanšu tirgū paniku, tādējādi ar šo ECB 12. marta lēmumu kopumu ir ielikts stingrs stūrakmens finanšu sistēmas stabilitātei pieaugošās nenoteiktības apstākļos.

Arī Latvijas bankām būs iespēja gūt papildu reputācijas punktus konkurencē ar citām finanšu institūcijām, nostiprinot gadsimtus ilgušo banku starpniecības lomu, turpinot nodrošināt "asinsriti" arī laikos, kad tautsaimniecības ķermenis jūtas savārdzis. Tieši šajā brīdī finanšu vitamīnu saglabāšana ir tik nepieciešama, lai pēc neilga laika plūktu augļus no sadarbības ar uzticamiem klientiem.

Latvijas faktiskā situācija ir, ka neviena banka šobrīd neizmanto ECB piedāvātās ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju priekšrocības, tomēr vēl ir laiks apdomāt, vai vēl kādreiz būs tik izdevīgs piedāvājums. Piedāvājums ir izdevīgs tāpēc, ka bankai, saglabājot savu kredītportfeli pat tikai esošajā līmenī un izmantojot iespēju aizņemties no centrālās bankas par faktiski -0.75% (tātad centrālā banka piemaksā), kamēr ECB noguldījumu iespējas likme ir -0.5%, tas ir papildu ienākums, bankai neuzņemoties jaunus riskus.

Vai ar šiem pasākumiem pietiks? Balstoties uz šī brīža pieņēmumiem, koronavīrusa ietekme nenoliedzami būs būtiska, bet, ja ātri tiekam tam pāri, tad šī ir atbilstoša monetārās politikas atbilde. Ja tomēr koronavīrusa raisītā krīze ieilgs un recesijas draudi ir neizbēgami, tad būs vien nepieciešami arī tālāki soļi. Protams, vispirms jau fiskālās politikas aktīva rīcība ir nenovēršama, bet arī centrālo banku iespējas nav izsmeltas. Kā 12. martā preses konferencē atzīmēja ECB prezidente Kristīne Lagarda, zemākā procentu likmju robeža nav sasniegta un arī aktīvu pirkšanas programma ļauj būt elastīgākiem. Turklāt finanšu tirgus ir bagāts ar citām aktīvu klasēm, un centrālo banku apņemšanās signalizē skaidru vēlmi nepieļaut nelabvēlīgāko scenāriju materializēšanos.