Argentīnas parādu tango

Argentīna pēdējo 15 gadu laikā ir divas reizes defoltējusi jeb nokļuvusi situācijā, kad nespēj segt savas parāda saistības. Pēc vēsturiski apjomīgā defolta 2001. gadā un vēlāk sekojušās valdības parāda restrukturizācijas, Argentīna 2014. gadā tomēr atkal defoltēja. Lai gan to ietekmēja arī juridiski apstākļi, tomēr tas norāda uz to, ka Argentīnas ekonomikas modelim trūkst ilgtspējas. Turklāt, kas būtiski, ne pagājušajā gadsimtā, ne arī kopš šā gadsimta sākuma nav vērojamas nozīmīgas pozitīvas pārmaiņas šīs valsts tautsaimniecības pamatos.

Argentīnas piemērs ir interesants, jo nereti arī pašu mājās no populistiem dzirdam, cik labi ir neatdot parādus un kā tas pozitīvi ietekmē valsts situāciju.

Šajā rakstā ieskats tajā, kāpēc parādu neatdošana, ja tam neseko uz konkurētspējīgāku ekonomikas veidošanu vērsta politika un reformas, nav ilgtspējīgs valsts attīstības ceļš un neatvieglo iedzīvotāju dzīvi.

Argentīnas ekonomikas momentuzņēmums

Argentīna, kas pirms 100 gadiem bija viena no bagātākajām valstīm pasaulē, pašlaik ir nožēlojamā situācijā. Tas atzīts arī Bloomberg veiktajā aptaujā, pēc kuras tiek apkopots sagaidāmais nabadzības indekss (Misery index) 2015. gadam. Tur Argentīna ierindota nepatīkamajā 2. vietā pasaulē.

Argentīnas ekonomika šobrīd attīstās vāji. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) Argentīnai prognozē reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu vien 0.4% 2015. gadam un 0.7% kritumu 2016. gadam. Inflācija saglabājas augsta (oficiāli reģistrētā ap 20%).

1. attēls. IKP un inflācija Argentīnā (% pret iepriekšējo gadu); oficiāli reģistrētie dati; pēc SVF aplēsēm, Argentīnas valsts iestādes nenodrošina ticamus oficiālos datus – IKP un inflācijas dati neatbilst starptautiskai praksei. 

P – SVF prognoze; * inflācijas dati par 2014. gadu SVF datubāzē nav pieejami; 2014. gadam datu avots Argentīnas centrālā banka

Avots: SVF, Argentīnas centrālā banka

Neskatoties uz to, ka starptautiskos salīdzinājumos valdības parāds (2014. gada beigās – 49% no IKP) un kopējais ārējais parāds (ap 30% no IKP; puse no tā ir valdības parāds) pašlaik nav liels salīdzinājumā ar ekonomikas lielumu, valsts ir joprojām izstumta no starptautiskajiem finanšu tirgiem. Taču starptautiskā pieredze ir arī parādījusi, ka nav kāds noteikts parāda līmenis, kas a priori ir ilgtspējīgs. Neuzticamības apstākļos nekonkurētspējīgas ekonomikas un neilgtspējīgas ekonomiskās politikas dēļ arī salīdzinoši neliela parāda pārvaldīšana ir apgrūtināta. Turklāt ekonomikai, kam ir liegta pieeja starptautiskajiem tirgiem, ārējā parāda atmaksa pēdējos gados veikta no centrālās bankas rezervēm.

Argentīnas tautsaimniecības struktūra – ilgtermiņā nekonkurētspējīga un jutīga pret ārējiem šokiem

Argentīnas tautsaimniecības struktūru nevar nosaukt par konkurētspējīgu, kas ilgtermiņā spētu nodrošināt tādus ienākumus, lai veiktu ārējo saistību apmaksu, kas ir 126% no preču un pakalpojumu eksporta ienākumiem. Argentīnā preču un pakalpojumu eksports, kas potenciāli rada ienākumus ārvalstu valūtā, ir mazs – tikai ap 15% no IKP, un šajā ziņā nav bijušas nozīmīgas izmaiņas kopš 2000. gada.

2. attēls. Preču un pakalpojumu eksports (% no IKP)  

Avots: Pasaules Banka
 

Argentīnas eksportam raksturīga liela atkarība no produktu cenu svārstībām globālajos tirgos, kā arī to ietekmē kaimiņvalsts pieprasījuma attīstība, kas vienlaikus ir arī atkarīga no globāli tirgoto produktu cenu svārstībām.

Argentīnas eksporta preču klāstā dominē neapstrādātu vai maz apstrādātu produktu eksports, kas ir virs 50%. Trešdaļa eksporta ir augu un dzīvnieku valsts produkti, kuru cenas ir jutīgas uz ārējiem šokiem. Piemēram, Argentīnas eksportā plaši pārstāvētās sojas pupas un to eļļa, kā arī kukurūza, kas kopā aizņem 67% no augu valsts produktu eksporta. Savukārt eksporta grupā – pārtikas rūpniecības ražojumi, kas sākotnēji izklausās kā produkti ar augstāku pievienoto vērtību nekā augu valsts produkti, taču šajā grupā 80% ir pārtikas rūpniecības blakusprodukts – lopbarība (sojas pupu eļļas rauši), kas galvenokārt iegūts kā sojas pupiņu eļļas  blakusprodukts.

3. attēls. Preču eksporta struktūtra (% no kopējā preču eksporta)

 Avots: United Nations database

Šādu eksporta preču struktūru, piemēram, ar sojas pupiņu un to produktu raksturīgo atkarību no pasaules cenām un cikliskumu, Argentīnas ekonomika izjūt šobrīd, cenām būtiski krītoties.

4. attēls. Rādītāju indeksi (2000=100)  

Avots: United Nations datu bāze

Arī Argentīnas eksporta noieta tirgu partneru vidū nomācoši dominē viena valsts – Brazīlija ar 27% īpatsvaru eksporta struktūrā (laika gaitā tās nozīmība ir pat palielinājusies – 2000. gadā tie bija 20%). Seko Ķīna ar 6% īpatsvaru. Līdz ar to Argentīnas eksports ir nozīmīgi atkarīgs no šo tirdzniecības partneru pieprasījuma attīstības. Tā šobrīd ir nelabvēlīga – Brazīlijā, kas arī nozīmīgi piedalās globālo izejvielu tirdzniecībā un izjūt cenu krišanos, tiek prognozēts IKP kritums gan šogad, gan nākamgad, arī Ķīnas ekonomika bremzējas.

Pēc 2001. gada defolta, sekojošās valūtas devalvācijas un ekonomikas krituma, Argentīna nav spērusi soli pretim noturīgākai un konkurētspējīgākai ekonomikai. Laiks pēc 2001. gada Argentīnā raksturojams ar ekonomisko augšupeju, kas mānīgi var liecināt par sekmīgu ekonomikas izeju no krīzes – par to, ka valsts kļuvusi konkurētspējīga, kas kopā ar parāda restrukturizāciju nodrošināja izaugsmi. Taču tas sakrita ar labvēlīgiem apstākļiem globālajos tirgos – ar cenu kāpumu lauksaimniecības produktiem (4. attēls), kas ir nozīmīgs eksporta ienākumu avots Argentīnai. Lauksaimniecības produktu cenas kopš 2012. gada ir mainījušas virzības kursu un šobrīd krītas.

Arī iepriekšējā gadsimta sākumā bagātā valsts tomēr nespēja izkļūt no strupceļa, un to labi raksturo akadēmiķa Rafaēla di Tella (Rafael di Tella) vārdi [1]: "Ja vīram trāpa 700 000 ložu, tad ir grūti pateikt, kura no tām nogalināja viņu." Par neskaitāmajiem apstākļiem, kas liedza saglabāt Argentīnai labklājības valsts statusu, koncentrēti aprakstīts šajā izdevuma "The Economist" rakstā. Kā Argentīnas ekonomikas politikas traģēdijas iemesli ir minēti gan industriālās bāzes trūkums pagājušā gadsimta sākumā, ko vēl vairāk kavēja zemais izglītības līmenis, tā nespējot nodrošināt konkurētspējīgas ekonomikas attīstību. Turklāt tirdzniecības politika bija slēgta, neveicinot konkurenci. Lai arī virkne militāro apvērsumu Argentīnā laika posmā no 30-tajiem līdz 80-tajiem gadiem būtiski bremzēja izaugsmi, arī tam sekojošās demokrātijas laikā tika novērota institucionālā nespēja uzturēt ilgtermiņa politiku.

Argentīnas pašreizējā ekonomikas politika – nestabilitātes garants

Galvenie secinājumi ir šādi:

• Investorus neatstāj bažas par Argentīnas maksātspēju – šī valsts joprojām nevar aizņemties naudu finanšu tirgos ne esošos parādu maksājumu pārfinansēšanai, ne augošo valdības budžeta deficītu segšanai. Ārējā parāda segšanai tiek izmantotas centrālās bankas ārējās rezerves, kas sarūk (5. attēls), un tas vēl vairāk uztur investoru bažas.
• Argentīnas izolētība no ārējiem finanšu tirgiem neattur valdību realizēt ekspansīvu fiskālo politiku. Tā ietver nozīmīgus sociālos maksājumus un subsīdijas, kas saglabā ilūziju par valdības atbalstu iedzīvotājiem. Budžetā nav bijis pārpalikums pēdējos septiņus gadus, un 2015. gadam tiek prognozēts deficīts virs 4% no IKP. Taču fiskālā deficīta segšanai tiek "drukāta nauda". Tas mazina nacionālās naudas vienības – peso – vērtību (5. attēls) un pielej eļļu jau tā augstajai inflācijai, kas turpina "grauzt" iedzīvotāju reālos ienākumus.
• Valdība iejaucas tirgū ar administratīvām metodēm – gan regulējot cenas un nosakot importa ierobežojumus, gan kontrolējot valūtas tirgu un kapitāla plūsmas. Tas ir izraisījis "paralēlo" valūtas tirgu, un tā saucamais "dollar blue" kopš 2011. gada vājinājies gandrīz divas reizes straujāk nekā oficiālais kurss (5. attēls).

5. attēls. Argentīnas Centrālās bankas ārējās rezerves un valūtas kursi – oficiālais un neoficiālais

Avots: Argentīnas Centrālā banka, http://dolarblue.net/historico

• Šāda populistiska ekonomikas politika un augsta valsts iejaukšanās ekonomikā ir būtiski kaitējusi Argentīnas iedzīvotājiem. Ienākumu kritumu raksturo IKP uz iedzīvotāju ASV dolāros, kas, ņemot vērā dollar blue kursu, kopš 2011. gada ir tikai mazinājušies – par vairāk nekā 30%.

• Dažādos biznesa vidi raksturojošos starptautiskos indeksos Argentīna ir meklējama apakšgalā. Piemēram, Pasaules Ekonomikas foruma Globālajā konkurētspējas indeksā Argentīna ir 104. vietā (no 144 valstīm). Pasaules Bankas Doing Business indeksā Argentīna ir ierindota 124. vietā (no 189), Heritage Foundation ekonomikas brīvības indeksā – 169. vietā (no 178). Turklāt pēdējos gados nav uzlabojumu. Tas norāda uz Argentīnas institūciju nevēlēšanos vai nespēju uzlabot biznesa vidi un neveicina investīciju lēmumus. Arī reitingu aģentūras ir piešķīrušas Argentīnai zemākos kredītreitingus.

• Tā vietā, lai valdība veiktu nepieciešamās pārmaiņas un palielinātu uzticamību ekonomikai, pēc Starptautiskā Valūtas fonda paziņojuma Argentīnas valsts iestādes nenodrošina ticamus oficiālos datus – IKP un inflācijas dati neatbilst starptautiskai praksei. Tas pastiprina investoru tramīgumu.

Argentīnas situācija parāda, ka, realizējot nesavienojamu ekonomisko politiku un nereformējot nekonkurētspējīgu tautsaimniecības struktūru, valstij ir grūtības atmaksāt pat starptautiskos salīdzinājumos nelielas saistības un atjaunot investoru uzticamību. Argentīna nevar izrauties no nevēlama cikla – neģenerējot pietiekamus ienākumus, netiek segtas saistības, kas kopā ar neilgtspējīgu ekonomisko politiku vēl vairāk vairo investoru neuzticamību. Tas neļauj ne aizņemties starptautiskos tirgos un nenodrošina investīcijas, kas nedod ekonomikai iespēju uzlabot konkurētspēju.

Argentīnā notiekošās prezidenta vēlēšanas var ienest jaunas vēsmas. Grūti gan pateikt, cik lielām pozitīvām pārmaiņām jānotiek, lai uzticamība Argentīnai ar savu astoņu defoltu pieredzi pagātnē atjaunotos. Vienlaikus būtiski saprast, ka reformas, kas orientētas uz ilgtspējīgas ekonomikas struktūras izveidi, – ir svarīgs darba kārtības jautājums ne tikai Argentīnā, bet arī Eiropā.