Ārkārtas situācijas prasa ārkārtas risinājumus – bezdarbnieka pabalsts

Pašreiz ar visai lielu pārliecību var apgalvot, ka vīrusa un tā izplatību ierobežojošo pasākumu ietekmi izjutīs teju katrs Latvijas uzņēmums un iedzīvotājs. Ja sākotnēji uzņēmumu gadījumā satraukumu radīja piegāžu ķēžu pārrāvumi, tad esošajā stadijā daudz lielākus draudus radīs ievērojams pieprasījuma kritums. Tas, protams, neies secen arī iedzīvotājiem – grūtībās nonākušu uzņēmumu darbiniekiem risks zaudēt darbu ir visai augsts, bet iespējas atrast jaunu darbavietu visai zemas. Līdz ar to sagaidāms, ka bezdarba pieaugums valstī ir neizbēgams.

Šādos apstākļos lielu lomu spēlē bezdarbnieka pabalsta pieejamība, kas iedzīvotājiem nodrošina ienākumus vēl vairākus mēnešus pēc darba zaudēšanas. Ārkārtas situācijas prasa ārkārtas risinājumus, tāpēc pašreizējā situācijā arī bezdarbnieka pabalstiem nepieciešamas pāris pārmaiņas.

Pirmkārt, bezdarbnieka pabalsta saņemšanas periodu nepieciešams pagarināt par valstī izsludinātā ārkārtas stāvokļa perioda ilgumu. Jaunākā pieejamā informācija liecina, ka 2020. gada sākumā bezdarbnieka pabalstu saņēma aptuveni 36 tūkstoši iedzīvotāji. Aptuveni 4500 no viņiem ar martu pabalsts vairs netiks izmaksāts[1]. Tā kā iespējas atrast jaunu darbavietu pašreizējos apstākļos ir visai mazas, šie cilvēki var palikt bez ienākumiem. Pieņemot, ka krīzes situācija tik ātri nepāries, ar šādu neapskaužamu situāciju saskarsies arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju. Tomēr no šāda scenārija ir iespējams izvairīties, ja bezdarbnieka pabalsta izmaksas periods tiek pagarināts par valstī izsludinātā ārkārtas perioda ilgumu. Proti, kamēr vien valstī ir ārkārtas stāvoklis, bezdarbnieka pabalsts nevar apsīkt – tas tiek maksāts atbilstoši tam apjomam, kas piemērots periodā pirms ārkārtas stāvokļa izsludināšanas.

Otrkārt, atcelt stāža kritēriju[2] bezdarbnieka pabalsta saņemšanai, kamēr valstī izsludināts ārkārtas stāvoklis. Pašreiz bezdarbnieka pabalstu var saņemt tikai tie darbu zaudējušie cilvēki, kas ne mazāk kā 12 no pēdējiem 16 mēnešiem ir veikuši obligātās sociālas iemaksas, proti, strādājuši. Gadījumos, kad darbu zaudē darbinieki ar mazu darba stāžu vai darbinieki, kas pēdējā gada laikā kļuvuši nodarbināti pēc ilgākas pauzes, pabalsts netiek piešķirts. Tomēr pašreizējos ārkārtas apstākļos tieši mazāk pieredzējušiem darbiniekiem ir augstāks risks zaudēt darbu situācijās, kad to uzņēmumi saskarsies ar finansiālām grūtībām. Turklāt šo cilvēku iespējas atrast jaunu darbavietu būs stipri ierobežotas. Līdz ar to ārkārtas stāvokļa periodā būtu svarīgi atcelt (vai mīkstināt) darba stāža kritēriju, tādējādi nodrošinot, ka arī šiem cilvēkiem ir piekļuve bezdarbnieka pabalstiem.

Lai gan uz kopējā ekonomikas atbalsta pasākumu fona šie risinājumi ir samērā mazi un skar tikai nelielu Latvijas sabiedrības daļu, ārkārtas situācijās svarīgi neaizmirst nevienu, īpaši – sociāli mazāk aizsargātos.

[1] Pieņemot proporcionālu sadalījumu pa mēnešiem, katrā no nākamajiem astoņiem mēnešiem pabalsts beidzas 1/8 no pašreizējiem pabalsta saņēmējiem.

[2] Tiesības saņemt pabalstu ir tad, ja ir veiktas vai bija jāveic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam Latvijā ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.