Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā – ieguldījums jaunā ražošanā vai vienkārši uzņēmumu pārpirkšana?

Viens no ekonomisko izaugsmi noteicošajiem faktoriem ir ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI), tomēr tās nav pilnībā viendabīgas un ne katram investīciju latam ir vienāda ietekme uz tautsaimniecības attīstību. Ietekme var atšķirties investīcijām dažādās tautsaimniecības nozarēs, kā arī investīcijām, kas ieguldītas dažādu veidu uzņēmumos – vai nu jaunā ražošanā un ražošanas paplašināšanā, vai esošo uzņēmumu pārpirkšanā.

Ārvalstu tiešās investīcijas dalījumā pa nozarēm un pēc to izcelsmes valsts

Latvijas Banka apkopo informāciju par ārvalstu tiešajām investīcijām Latvijā sadalījumā pa nozarēm un valstīm. Ārvalstu tiešo investīciju veidā Latvijā 2012. gadā ieplūda 540.1 milj. latu, kas veidoja 3.5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinājumā ar 2011. gadu samazinājās ārvalstu tiešo investīciju ieplūde finanšu un apdrošināšanas darbībās, operācijās ar nekustamo īpašumu un tirdzniecībā, bet palielinājās elektroenerģijas, gāzes un siltumapgādes nozarē (skat. 1. att.).  

1. att. Ārvalstu tiešo investīciju plūsmas Latvijā sadalījumā pa nozarēm, milj. latu

Avots: Latvijas Banka

Investīcijas 2012. gadā ieplūda galvenokārt no Zviedrijas (pārsvarā finanšu darbībās) un Krievijas (elektroenerģijas nozarē, tirdzniecībā un operācijās ar nekustamo īpašumu).

Retāk aplūkots investīciju dalījums – jaunu uzņēmumu veidošana vai atbalsts esošajiem

Līdz šim Latvijā maz pētīts ir jautājums, vai šīs investīcijas tiek ieguldītas jaunā ražošanā, vai vienkārši ieplūst Latvijā, ārvalstniekiem pārpērkot jau esošos uzņēmumus.

Lai labāk izprastu ārvalstu tiešo investīciju tendences un ietekmi uz tautsaimniecību, noderīgi ir iedalīt tās pēc kapitāla ieplūdes veida:

1) jaunās investīcijas (greenfield investīcijas). Tie ir pilnībā no jauna izveidoti uzņēmumi. Šīs ir investīcijas jaunos aktīvos, tās veicina ekonomikas izaugsmi un ražošanu un tāpēc var tikt uzskatītas par "produktīvām". Šīm investīcijām var paiet ilgāks laiks, kamēr tās sāk atmaksāties, jo ne tikai, piemēram, jāuzbūvē rūpnīca un jāapmāca darbinieki, bet arī jāizpēta tirgus un jāiegūst patērētāju uzticība. Greenfield investīciju projekti salīdzinājumā ar citiem investīciju projektiem parasti ir mazāki un izstiepti ilgākā laika periodā;

2) apvienošanās un pārņemšana (mergers & acquisitions, M&A). Šī tipa investīcijas raksturo situācijas, kad kāds uzņēmums pievieno kādu citu uzņēmumu vai kad kādi uzņēmumi apvienojas, tā jaunajam tirgus spēlētājam gūstot papildu ietekmi tirgū. Šīs investīcijas salīdzinājumā ar greenfield investīcijām ekonomikas attīstību veicina mazāk. Tomēr tām var būt pozitīva ietekme uz ekonomiku, piemēram, krīzes laikā tās var palīdzēt kādiem uzņēmumiem nebankrotēt un saglabāt darba vietas tajos nodarbinātajiem. Tiek izdalīta gan vertikālā uzņēmumu integrācija (kad apvienojas uzņēmumi no dažādiem ražošanas procesa ķēdes posmiem, piemēram, izejvielu piegādātājs un ražotājs, kas šīs izejvielas izmanto), horizontālā integrācija (apvienojas līdzīgi uzņēmumi, piemēram, divi kokapstrādes uzņēmumi) un konglomerāti (apvienojas nesaistītu biznesa sfēru uzņēmumi);

3) kapitāla palielināšanas investīcijas (investīcijas jau esošajos tiešo investīciju uzņēmumos, piemēram, reinvestētā peļņa vai ieguldījumi pamatkapitālā). Atšķirībā no greenfield investīcijām, šīs nevis rada pavisam jaunu ražošanu, bet attīsta jau esošo. Tomēr, tā kā bieži vien trūkst precīzas detalizētas statistikas par investīciju dalījumu, kapitāla palielināšanu un greenfield investīcijas mēdz aplūkot kopā kā to investīciju daļu, kas nav saistītas ar uzņēmumu apvienošanos un pārņemšanu. Tā kā gan ar greenfield investīcijām, gan kapitāla palielināšanas investīcijām tiek veidots jauns vai papildu kapitāls, tad abiem šiem investīciju veidiem, palielinot ražošanas potenciālu, ir līdzīga ietekme uz ekonomiku.

Uzņēmumu apvienošanās un pārpirkšana – tikai neliela daļa no kopējām ĀTI Latvijā

Latvijā uzņēmumu apvienošanos uzrauga Konkurences padome. Lai uzņēmumi apvienotos, Konkurences padomes atļauja nepieciešama gadījumā, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā gadā bija vismaz 25 milj. latu vai apvienošanās dalībnieku kopējā tirgus daļa pārsniedz 40% (laikā no 2008. gada 16. aprīļa līdz 2009. gada 1. septembrim nebija spēkā nosacījums par tirgus daļu). Konkurences padomes izsniegto apvienošanās atļauju skaits redzams 2. attēlā.

2. att. Konkurences padomes lēmumu skaits par apvienošanās atļaušanu

Avots: Konkurences padomes gada pārskati

Visvairāk apvienošanās pieprasījumu tika apstiprināti 2007. gadā, bet pēc tam, sākoties krīzei, saruka pieprasīto (un līdz ar to arī apstiprināto) apvienošanās gadījumu skaits. Tomēr jāatzīmē, ka šie lēmumi attiecas gan uz iekšzemes, gan pārrobežu apvienošanās darījumiem.

Par pārrobežu M&A un greenfield investīcijām Latvijā nav pieejama pilnīga un apkopota statistika, bet analīzei var izmantot Thomson Reuters un UNCTAD datu bāzes. UNCTAD (United Nations Conference on Trade and Development – ANO Tirdzniecības un attīstības konference) datubāze ietver informāciju par M&A un greenfield darījumu skaitu un apjomu. Thomson Reuters datu bāze savukārt ietver informāciju par lielākajiem M&A darījumiem, ļaujot tos sīkāk analizēt arī nozaru griezumā.

3. att. Pārrobežu M&A investīciju dati un greenfield un kapitāla palielināšanas apjoma novērtējums (kā starpība starp kopējām ĀTI un M&A), ieplūdes Latvijā milj. dolāru

Avots: augšējā diagramma - UNCTAD, apakšējā diagramma - Thomson Reuters; Latvijas Banka, autora aprēķini

M&A apjomu novērtējums un atspoguļotās tendences abās datu bāzēs ir līdzīgs. Savukārt, zinot M&A apjomu, greenfield un kapitāla palielināšanas investīciju apjomus var novērtēt kopā kā ĀTI, kas nav M&A formā (Bertrand, 2004)[1].

Tā kā kopējais M&A darījumu skaits ir neliels, tad katra gada rādītājus pa nozarēm var būtiski ietekmēt atsevišķi darījumi. Tāpēc nozaru dalījumā palūkosimies uz apkopotiem vairāku gadu rādītājiem, sadalot tos ekonomiskās izaugsmes periodā (2004-2007), krīzes gados (2008-2009) un pēckrīzes laikā (2010-2012, skat. 4. att.). Pirmskrīzes periodā M&A aktivitātes bija vērojamas dažādās nozarēs, bet krīzes laikā salīdzinājumā ar citiem periodiem lielāka M&A aktivitāte bija vērojama banku sektorā un telekomunikāciju nozarē.

4. att. Pārrobežu M&A Latvijā dalījums pa nozarēm, milj. dolāru

Avots: Thomson Reuters

Greenfield darījumu skaita tendences Baltijas valstīs ir līdzīgas (skat. 5. att.) – jauno investīciju projektu skaits krīzes laikā samazinājās. Savukārt M&A darījumu skaits dažādos gados svārstās, tomēr gan visās Baltijas valstīs, gan Eiropas Savienībā kopumā vislielākais darījumu skaits gadā tika sasniegts pirms krīzes, 2009. gadā darījumu skaits strauji samazinājās (tomēr noslēgtie darījumi bija par lielākām summām). Pēc krīzes M&A darījumu skaits pamazām sāk atkal pieaugt.

5. att. Greenfield un M&A darījumu skaits

Greenfield darījumu skaits

M&A darījumu skaits

Avots: UNCTAD

Lai gan M&A darījumu skaits un kopējais M&A apjoms bija lielāks 2007. un 2008. gadā, investīciju vide šajā periodā bija labvēlīga un proporcionāli no kopējām investīcijām M&A darījumu vērtība bija mazāka (skat. 6. att.). Laikā, kad bija lēti un viegli pieejami banku kredīti, vēlme apvienoties un meklēt jaunas uzņēmumu struktūras bija mazāka. Savukārt ekonomiskās krīzes laikā uzņēmumi vairāk apvienojās, gan cīnoties par konkurētspējīgu pozīciju, gan diversificējot risku un meklējot peļņas iespējas, turklāt tā bija iespēja arī grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem piesaistīt kapitālu.

6. att. M&A kā daļa no kopējām ĀTI plūsmām Latvijā

Avots: UNCTAD, Thomson Reuters, Latvijas Banka, autora aprēķins

Vidēji laika periodā no 2004. līdz 2011. gadam, pēc Thomson Reuters datiem, M&A veidoja aptuveni 24% no kopējām ĀTI plūsmām, pēc UNCTAD datiem – aptuveni 20%. 2009. gadā ienākošā pārrobežu M&A investīciju vērtība bija lielāka par kopējo ĀTI plūsmu, jo ārvalstu tiešo uzņēmumu investori krīzes laikā cieta zaudējumus un reinvestētās peļņas vietā veidojās zaudējumi, tā atlikusī ĀTI daļa kļuva negatīva, bet ieplūstošās investīcijas balstījās uz M&A darījumiem.

Dažādu investīciju veidu ietekme uz tautsaimniecību atšķiras

Investīcijas pozitīvi ietekmē ekonomikas izaugsmi, bet arī tautsaimniecības attīstība var pozitīvi ietekmēt investoru piesaisti. Papildu līdzekļi, kas pieejami tautsaimniecībā, sekmē gan pieprasījumu pēc izejvielām un kapitāla precēm, gan ražošanas potenciāla palielināšanos (World Investment report 2012[2], Agrawal & Khan 2011[3]). Tomēr atsevišķos pētījumos (piemēram, Neto et al. 2010[4], Harms and Meon 2012[5]) tiek norādīts, ka ĀTI ietekme uz ekonomikas izaugsmi nereti tiek vērtēta kā nenozīmīga, jo kopā tiek aplūkoti ļoti dažādi investīciju veidi – gan investīcijas jaunā ražošanā, gan uzņēmumu pārpirkšana un apvienošanās, tāpēc dažādu ĀTI veidu ietekmi uz tautsaimniecību vajadzētu analizēt atsevišķi.

Piemēram, Wang (2009)[6] secinājis, ka greenfield investīcijas pozitīvi ietekmē ekonomikas izaugsmi, bet M&A izaugsmi ietekmē negatīvi, izņemot, ja valstī ir salīdzinoši augsts nodarbināto izglītības līmenis. Calderon et al. (2004)[7] secina, ka lielākām M&A investīcijām seko lielākas greenfield investīcijas, savukārt pretējais ir spēkā tikai jaunattīstības valstīm, un norāda, ka ĀTI pozitīvi ietekmē ekonomikas izaugsmes tempus.

Kāda ir situācija Latvijā?

Dati par ĀTI dalījumu greenfield un M&A investīcijās ir pieejami par salīdzinoši neilgu periodu (nepilni 10 gadi), bet investīcijām, iespējams, ir ne tikai īstermiņa ietekme (uz attiecīgā gada IKP, kurā tās ieguldītas), bet arī vidēja termiņa un ilgtermiņa ietekme (attīstoties ražošanai, kas, piemēram, greenfield investīciju gadījumā var prasīt vairākus gadus). Tāpēc viennozīmīgus secinājumus izdarīt nevar, tomēr varam palūkoties, kādas ir līdzšinējās tendences.

Gados, kad ir bijušas straujākas jauno investīciju ieplūdes, straujāks ir bijis arī IKP pieaugums, bet apvienošanās un pārņemšanas investīcijām tieša saistība ar IKP pieaugumu nav vērojama (skat. 7. att.).

7. att. Greenfield un kapitāla pieauguma investīciju novērtējums un M&A investīciju pret IKP izmaiņām, 2003.-2011.g.

Avoti: Thomson Reuters, IMF WEO datubāze, autora aprēķins

Izmantojot Grendžera cēlonības testu (Granger causality test) UNCTAD datiem par jaunajām un M&A investīcijām Latvijā, Latvijas Bankas datiem par kopējām ĀTI Latvijā un Starptautiskā Valūtas fonda datiem par IKP pieaugumu laikā no 2003. līdz 2011. gadam, aprēķini liecina, ka M&A investīciju ietekme uz IKP izaugsmi nav statistiski nozīmīga (ar 90% varbūtību), bet gan kopīgās ĀTI, gan greenfield investīcijas ietekmē IKP pieaugumu.

Turpmāk gaidāmas gan greenfield, gan M&A investīcijas

Informācija par greenfield projektiem var palīdzēt novērtēt turpmākās ražošanas potenciāla iespējas. Proti, jaunu uzņēmumu attīstība varētu palielināt pieprasījumu pēc izejvielām un kapitālprecēm (palielinot importu), bet tās vienlaicīgi arī nozīmē nozares attīstību un izaugsmi, kas var sekmēt eksporta palielināšanos. Izvēle starp M&A un greenfield investīcijām atkarīga gan no ekonomikas attīstība stāvokļa, gan situācijas nozarē. Lai gan M&A vismaz sākotnēji nepalielina valsts ražošanas potenciālu, bet var radīt bažas par konkurences samazināšanos, ārvalstu uzņēmumu klātbūtne ekonomikā var arī veicināt attīstību, piemēram, ja tiek ieviestas jaunas tehnoloģijas, no citām valstīm tiek pārnestas zināšanas un prasmes, kā arī kādiem grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem dodot iespēju nebankrotēt, bet to īpašniekiem – iegūtos līdzekļus ieguldīt citos investīciju projektos.

Pasaulē uzņēmumu apvienošanās un pārņemšana ir izplatīta prakse. Latvijā dažiem vadošajiem uzņēmumiem nozarēs ir relatīvi zemāka tirgus daļa nekā citur Baltijas valstīs, tāpēc ir potenciāls turpmākiem M&A projektiem, kas, lai gan, iespējams, ne tik nozīmīgi kā investīcijas jaunā ražošanā, tomēr pozitīvi ietekmēs turpmāko ekonomikas attīstību.

_____________________

[1] Bertrand A. (2004), Mergers and Acquisitions (M&As), Greenfield Investments and Extension of Capacity. IMF Committee on Balance of Payments Statistics and OECD Workshop on International Investment Statistics. Direct Investment Technical Expert Group. November 2004, p. 10

[2] World Investment Report 2012. Towards a New Generation of Investmnet Policies. United Nations Conference on Trade and Development. 2012. p. 204.

[3] Agrawal G., Khan M. (2011), Impact of FDI on GDP Growth: A Panel Data Study. European Joirnal of Scientific Research, Vol. 57, No 2, 2011, pp. 257-264.

[4] Neto et al. (2010), The Impact of FDI, Cross Border Mergers and Acquisitions and Greenfield Investments on Economic Growth. IUP Journal of Business Strategy, Vol. 7, No 4, December 2010. pp. 24-44.

[5] Harms Ph., Meon P.G. (2012), Good and Bad FDI: The Growth Effects of Greenfield Investment and Mergers and Acquisitions in Developing Countries. UNISG working paper. July 2012 p. 33.

[6] Wang A. (2009), The Choice of Market Entry Mode: Cross-Border M&A or Greenfield Investment. International Journal of Business and Management, Vol. 5, No 5, May 2009. pp. 239-245.

[7] Calderon et al. (2004) Greenfield Foreign Direct Investment and Mergers and Acquisitions: Feedback and Macroeconomic effects. World Bank Policy Research Working Paper 3192, January 2004, p 30.